Kas ir skvotošana?

“Kas ir skvotošana?” ir parasti pirmais jautājums, ko cilvēki uzdod, kad kāds par to kaut ko ieminas. Tad, kad paskaidro(vai ja viņi jau zina), kas tas ir, reakcija parasti ir ļoti negatīva, asa, un nereti vien iesaista vārdu “bomzis!”. Bet kas tad ir skvotošana?
Tātad – skvotošana, pašā pamatā, ir darbība – tas ir tad, kad cilvēks okupē un uzturas kādā pamestā vai nelietotā ēkā, kuru skvoteris neizīrē, tā tam nepieder, vai vienkāršāk – skvoterim nav nekādas tiesības uz šo ēku. Izklausās diezgan negatīvi, ne? Tam tā tomēr nebūt nav jābūt. Apstājieties un padomājiet par to, cik daudz pamestas ēkas jūs redzat katru dienu. Trīs kvartālu radiusā no manas dzīves vietas, es varu iedomāties vismaz trīs šādas ēkas – un visas trīs ir vismaz divstāvīgas ēkas, viens ir piecstāvīgs un ļoti liels. Un neviena no tām netiek lietota.
Skvotošana pasaulē ir ļoti izplatīta – viena versija ir tāda, ka katrs septītais cilvēks pasaulē “skvoto” kādu zemi vai ēku. Āzijā un Āfrikā, kā arī dažās vietās Dienvidamerikā, ļoti liela daļa no iedzīvotājiem skvoto – Mumbajā puse no pilsētas iedzīvotājiem ir skvoteri, Āfrikā vietām ir skvoteru pilsētas, kurās dzīvo līdz pat miljoni iedzīvotāji. Dienvidāfrikas Republikā 1994. gadā, kad Nelsons Mandela nāca pie varas, aptuveni 7.7 miljoni iedzīvotāji dzīvoja piepilsētu skvoteru nometnēs, pat zemākā līmenī nekā tie, kas dzīvoja tā saucamajos “townships” - pilsētas rajoni melnādainajiem un citiem krāsainās ādas cilvēkiem zem Dienvidāfrikas aparteīda politikas. Tas skaitlis mūsdienās ir stipri lielāks. Bet Āzijā un Āfrikā ir cita situācija, citi iemesli, kāpēc skvoto – parasti cilvēki to dara aiz vajadzības, jo viņi nespēj vai nevar atļauties atrast kādu labāku dzīvesvietu. Eiropā iemesli kāpēc cilvēki skvoto var būt līdzīgi, bet tiem bieži vien ir politiska vai mākslinieciska piekrāsa.
Daudzās Eiropas valstīs pastāv daudzi tādi skvoti, kuri pilda lomu kā sabiedrisko nodarbību un kulturāliem centriem. Can Masdeu Barselonā(bijusī lepras slimnieku kolonija) un Metelkova Slovēnijā(bijušās armijas kazarmas) ir divi piemēri skvotiem, kuros notiek kulturālas aktivitātes. Viena no slavenākajām skvoteru sabiedrībām ir Kristiānija Dānijā, pašā Kopenhāgenas centrā. Tā tika dibināta 1971. gadā, un tajā tagad dzīvo tuvu pie 900 cilvēkiem. Līdzīgi kā Vācijā un Nīderlandē, Dānijā skvotošana bija sociālā kustība, sniedzot cilvēkiem dzīvesvietu un alternatīvu kultūru.
Vislabvēlīgākā valsts Eiropā skvotošanai ir Nīderlande – tur likums ir tāds, ka – ja ēka nav bijusi okupēta gadu un īpašniekam nevajag to steidzami lietot, tad tajā drīkst legāli skvotot. Parasti ir pieņemts uzaicināt policiju pārlukot, ka viss ir kārtība un, dažos gadījumos, pat aizsūtīt vēstuli īpašniekam. Lai skaitītos, ka viss ir “kārtībā”, ir jābūt četrām lietām ieskvotētajā ēkā vai mājoklī – gultai, krēslam, galdam un strādājošai slēdzei uz durvīm, ko skvoteris var atslēgt un aizslēgt.
Kafejnīcas, bāri, bibliotēkas, brīvie veikali, vingrošanas zāles – visas šīs lietas ir tikušas ierīkotas skvototās ēkās. Daudzajos skvotos notiek koncerti un balles, un daži ir pat panākuši to, ka viņus ar likumu aizsargā. Skvots var kalpot kā izcila satikšanās vieta cilvēkiem, kas ir ieinteresēti alternatīvā kultūrā vai gaisotnē, nevis ierastajos bāros un klubos. Tur var apmainīties ar idejām, mantām, veidot ciešu, draudzīgu kopienu starp sadarbošanās un palīdzību viens otram. Var izveidot mākslas izstādes vai lasītavas un bibliotēkas – nemaksājot ne santīmu par īri. Protams, pašu ēku arī bieži vien padara daudz estētiski skaistāku, vai vismaz pieņemamāku. Bijusī lepru kolonija, pamesta ilgus gadus, ir tikusi remontēta un pārveidota par kultūras centru, tāpat ar armijas kazarmām. Jebkurā gadījumā – skvotos paveras ļoti plašs loks ar idejām un iespējām, kuras tur - un dažreiz nekur citur – var īstenot.
Latvijā skvotošana vēl nav, diemžēl, attīstījusies līdz tādam līmenim, kā citās Eiropas valstīs. Andrejsala bija daļēji skvotota, bet tās krāšņuma dienas ir beigušās. Tagad citi iniciatīvi tiek lēnām uzsākti, jaunas vietas meklētas... Paskaties sev apkārt un padomā – vai tiešām tai piecstāvīgai ēkai ir jāstāv tukšai? Vasara nāk... Neslinko! Rīkojies!

Kāpēc skvotot? Vieta, kur dzīvot – tā ir vien no pamata tiesībām ikkatram. Ēkām nevajadzētu stāvēt tukšām kāmēr ir cilvēki, kuriem nav kur dzīvot. Cilvēki dzīvo bez apkures, silta ūdeņa un ēdiena, lai spētu nomaksāt milzīgas īres maksas, ko tirgus pieprasa – par prieku negodīgiem nama īpašniekiem un īpašuma aģentiem. Nomāšana ar parakstītu līgumu nedod daudz lielāku drošību nekā skvotošanu , lai gan tas dod vismaz juridisku atzinību iemītniekam. Nomāšanas likumi parasti ir spēkā, lai pasargātu īpašnieku, nevis iemītnieku. Īpašnieki bieži vien ceļ īres cenu arbitrāri, un daudzi iemītnieki zina, cik liela ir iespēja, ka nama īpašnieks veiks remontu vai nama uzturēšanas darbus. Īpašumu aģenti diskriminē pret vienīgiem vecākiem, jaunajiem, vecajiem, cilvēkiem ar zemiem ienākumiem un jebkuru, kurš nav labi spējīgs izņemt kredītu un nopirkt īpašumu. Iespēja, ka atradīsi pieņemamu dzīvesvietu par pieņemamu cenu privātajā tirgū ir gandrīz nepastāvoša, gaidīšanas saraksts pašvaldības dzīvojamām ēkām ir ļoti garš un pašvaldības pabalsts tiem projektiem ir tikpat kā nekāds. Skvoteriem ir ļoti maz juridiskās atzinības, un vienīgais veids, kā var izdzīvot un saglabāt savus mājokļus ir palīdzēt viens otram un meklēt atbalstu no citiem. Šāds atbalsts ir vajadzīgs, lai varētu veikt remontu un izturēt uzmākšanos no nama īpašniekiem.

Tālāka lasīšana(angliski):
http://www.notbored.org/squatworld.html
http://www.squat.net/
http://squattercity.blogspot.com/