Kā importa vēži vietējos izēd no to kulītēm
|
Redz, amerikāņu nācijas vadība ar maģisko Džordžu priekšgalā ir izlēmuši kļūt par globāli dominējošo spēku ne tikai militārajā jomā un hamburgeru patēriņā. Viņiem pat nepietiek ar to, ka viņi ir valsts, kura šobrīd karo ar visvairāk valstīm. Lai visur būtu tā kā pie viņiem, viņi saviem zinātniekiem ir likuši ģenētiski modificēt viņu floras un faunas pārstāvjus, lai tie spētu augt un vairoties citur pasaulē, izspiežot vietējās sugas un tādējādi veidojot placdarmu amerikānisma ienākšanai arī citās jomās. Par kartupeļiem un tabaku mēs neiebildām. Nupat ir pienākusi kārta mūsu vēzīšiem. Aicinu visus latvietības cienītājus sacelties pret šo amerikānisma invāziju un glābt mūsu vēžu vēsturiskās mītnes vietas! Kurš cits, ja ne mazais cilvēks, aizstāvēs tādus sīkaliņas, kā vēzīši!
Atbrīvojot vietu vietējai sugai platspīļu vēzim, Salacas upes lejtecē no 1.jūlija līdz 30. septembrim notiks "svešinieku" signālvēžu licencēta ķeršana, aģentūrai BNS pavēstīja Ziemeļvidzemes bisfēras rezervātā (ZBR).
Plānots, ka licencētā signālvēžu ķeršana notiks vismaz divus gadus un, ja vēžu izpēte uzrādīs svešās sugas izzušanu, Salacas upē atkal ielaidīs platspīļu vēžus.
Latvijas iekšējos ūdeņos sastopamas četras vēžu sugas: platspīļu vēzis, šaurspīļu vēzis, signālvēzis un dzeloņvaigu vēzis. "Tieši platspīļu vēzis ir vienīgā vietējā suga, kas sastopama visā Latvijas teritorijā. Svešās vēžu sugas ieviesušās mūsu ūdenstilpnēs cilvēku darbības dēļ," paskaidroja rezervātā.
No "svešajiem" visizplatītākie ir signālvēži jeb Amerikas vēži, kuri ievesti Latvijā 1983.gadā. Signālvēzis pakāpeniski izplatījās gan ezeros, gan upēs. Tā kā signālvēzis ir izturīgs pret vēžu mēri un vienlaicīgi ir šīs slimības pārnēsātājs, tas pamazām ir sācis dominēt, aizstājot vietējo platspīļu vēzi.
"Diemžēl tādas svešas vēžu sugas kā signālvēži ar savu agresivitāti, ātro vairošanos un izturību pret slimībām apdraud vietējos platspīļu vēžus, izspiežot tos no dabiskās dzīves vietas," pavēstīja rezervātā.
Vēžošana ar licencēm būs atļauta Salacas upes posmā no šosejas tilta pār Salacas upi Salacgrīvā uz augšu pret straumi līdz Bērzsulas mājām Salacas upes labajā krastā. Līdz šim veiktie pētījumi liecina, ka šajā posmā ir sastopami tikai signālvēži.
Vēžu populācija atjaunojas ļoti lēni - intensīva masveida izķeršana var to pilnībā iznīcināt. "Iecerētā akcija ir arī zinātnisks eksperiments, jo līdz šim Latvijā vienīgā apkarotā svešā suga ir latvānis," atzina vides speciālisti.
Vēžošana būs licencēta - licence vienai reizei maksās 10 latu, ģimenes licence - 17 latu un sezonas licence - 30 latu. Vēžotājiem būs nepieciešama arī makšķerēšanas karte. Vēžošana tikai ar licenci bez makšķerēšanas kartes atļauta par 16 gadiem jaunākiem pusaudžiem, kā arī vecumā virs 65 gadiem un invalīdiem, uzrādot attiecīgus dokumentus.
Atbrīvojot vietu vietējai sugai platspīļu vēzim, Salacas upes lejtecē no 1.jūlija līdz 30. septembrim notiks "svešinieku" signālvēžu licencēta ķeršana, aģentūrai BNS pavēstīja Ziemeļvidzemes bisfēras rezervātā (ZBR).
Plānots, ka licencētā signālvēžu ķeršana notiks vismaz divus gadus un, ja vēžu izpēte uzrādīs svešās sugas izzušanu, Salacas upē atkal ielaidīs platspīļu vēžus.
Latvijas iekšējos ūdeņos sastopamas četras vēžu sugas: platspīļu vēzis, šaurspīļu vēzis, signālvēzis un dzeloņvaigu vēzis. "Tieši platspīļu vēzis ir vienīgā vietējā suga, kas sastopama visā Latvijas teritorijā. Svešās vēžu sugas ieviesušās mūsu ūdenstilpnēs cilvēku darbības dēļ," paskaidroja rezervātā.
No "svešajiem" visizplatītākie ir signālvēži jeb Amerikas vēži, kuri ievesti Latvijā 1983.gadā. Signālvēzis pakāpeniski izplatījās gan ezeros, gan upēs. Tā kā signālvēzis ir izturīgs pret vēžu mēri un vienlaicīgi ir šīs slimības pārnēsātājs, tas pamazām ir sācis dominēt, aizstājot vietējo platspīļu vēzi.
"Diemžēl tādas svešas vēžu sugas kā signālvēži ar savu agresivitāti, ātro vairošanos un izturību pret slimībām apdraud vietējos platspīļu vēžus, izspiežot tos no dabiskās dzīves vietas," pavēstīja rezervātā.
Vēžošana ar licencēm būs atļauta Salacas upes posmā no šosejas tilta pār Salacas upi Salacgrīvā uz augšu pret straumi līdz Bērzsulas mājām Salacas upes labajā krastā. Līdz šim veiktie pētījumi liecina, ka šajā posmā ir sastopami tikai signālvēži.
Vēžu populācija atjaunojas ļoti lēni - intensīva masveida izķeršana var to pilnībā iznīcināt. "Iecerētā akcija ir arī zinātnisks eksperiments, jo līdz šim Latvijā vienīgā apkarotā svešā suga ir latvānis," atzina vides speciālisti.
Vēžošana būs licencēta - licence vienai reizei maksās 10 latu, ģimenes licence - 17 latu un sezonas licence - 30 latu. Vēžotājiem būs nepieciešama arī makšķerēšanas karte. Vēžošana tikai ar licenci bez makšķerēšanas kartes atļauta par 16 gadiem jaunākiem pusaudžiem, kā arī vecumā virs 65 gadiem un invalīdiem, uzrādot attiecīgus dokumentus.
Pievienot komentāru
Komentē kā lietotājs
atbildēt