Izglītības problēmas un statistika
|
Tribine.lv autors ‘”seksuala audzinashana” savā rakstā mēģināja saskatīt Latvijas mēroga sazvērestības teorijas saistībā ar audzēkņu un skolotāju skaitu Latvijā:
Skolotāju trūkums" Latvijā ir melīgs mīts, demagoģiska pseidoproblēma, kura ir radīta un gadiem ilgi atražota, lai tikai būtu kaut kas, ap ko sabiedrības apziņā veidot diskursu, kurš aizvietotu un izspiestu nepieciešamību sašaurināt izglītības sistēmu atbilstoši sarūkošajam izglītojamo skaitam.
Manā skatījumā situācija ir vērtējama nedaudz citādāk un ne tik tendenciozi. Statistika liecina, ka pēdējos gados skolēnu skaits skolās ir samazinājies, bet skolotāju skaits palicis gandrīz nemainīgs. Šāda veida situācija ir skaidrojama ar to, ka samazinoties skolēnu skaitam, skolas nevēlējās zaudēt finansējumu un tā vietā, lai mazinātu (vai slēgtu) paralēlās klases komplektēja tās ar mazāku skolēnu skaitu. Šādā veidā skolotāju darba slodzes nesamazinājās, kā arī nesamazinājās skolu finansējums.
Saistībā ar „Skolotāju trūkumu”, situācija manuprāt skaidrojama šādi. Skolotāju trūkums vislielāko apogeju sasniedza „trekno gadu laikā”, bet pašlaik situācija ir uzlabojusies (vismaz spriežot pēc publicētajām skolotāju vakancēm). Trekno gadu laikā skolotāju algas patiešām izskatījās nožēlojamas uz pārējo algu fona. Līdz ar to daudzi skolotāji pameta darbu skolā un meklēja laimi citās specialitātēs, tādējādi radot skolotāju trūkumu. Tas nekas, ka skolu sistēma nebija optimizēta un skolas pustukšas, daudzviet patiešām trūka skolotāju. Un trūka skolotāju ne tikai tajās pustukšajās neoptimizētajās skolās, bet arī skolās, kur skolēnu skaits bija pietiekams.
Diskusijas par skolu tīklu optimizāciju aizsākās tikai pēc pasaules bankas pētījuma, kurā tika noskaidrots, ka Latvijā ir ļoti zems skolēnu skaits uz vienu skolotāju. Līdz tam šī problēma netika aktualizēta. Manuprāt tā bija politiskā neizdarība, jo audzēkņu skaits sāka strauji kristies jau 2001 gadā, bet nekas nopietns lietas labad centralizēti netika darīts, kaut arī statistikas dati bija pieejami. Pašlaik ar IZM principa „Nauda seko skolēnam” palīdzību tiek plānots atrisināt skolu tīkla problēmas.
„Pašlaik Latvijā vidēji uz vienu pedagoga darba likmi ir 6,3 skolēni, kamēr vidēji Eiropā 11-14” Vēsta IZM publikācija. Iespējams, aprēķinos izmantoju nepareizas metodes, bet izmantojot IZM pieejamos statistikas datus man sanāca, ka pašlaik Latvijā uz vienu pedagogu ir 7,32 skolēni. Aprēķiniem pievienojot arodskolas un vakarskolas koeficents pat nedaudz palielinās. Līdz 7,55. Jāpiebilst, ka šie skaitļi patiesībā ir vērtējami neviennozīmīgi. Situācija dažādās Eiropas valstīs mēdz atšķirties. Atšķiras skolotāju darba likmes, atšķiras skolēnu slodzes (pieļaujamais stundu skaits nedēļā), atšķiras maksimālais audzēkņu skaits klasēs, atšķiras reģionu attīstība un iedzīvotāju blīvums dažādos apgabalos. Interesants šķita fakts, ka IZM publicētie statistikas dati un centrālās statistikas biroja dati dažās pozīcijās atšķiras.
Jāatzīst, ka šajā situācijā pie vainas nav tikai lauku skolas, bet arī Rīgas skolas, kuras neskatoties uz audzēkņu skaita samazinājumu ir turpinājušas dzīvot „pa vecam”. Skolēnu skaits uz pedagogu Rīgā arī nav sevišķi liels tikai 8,18. Interesanti, ka Rēzeknes rajonā ir tikai 5,2, Bet Ventspilī veseli 11,34.
Reformas izglītības sistēmā ir nepieciešamas, ir arī nepieciešams skolu skaita samazinājums, bet tas viss ir jādara ar prātu. Skolu un skolotāju skaita samazināšana iespējams ļaus ieekonomēt resursus un uzlabot izglītības kvalitāti. Tikai nedrīkst skolu skaitu samazināt proporcionāli audzēkņu skaita samazinājumam. Kādreiz pastāvēja diezgan amizanta ideja slēgt ciet visas skolas, kurās audzēkņu skaits ir mazāks par 500 neizvērtējot pārējos apstākļus. Situācija katrā skolā ir jāizvērtē individuāli. Jāatceras, ka izglītība tā pat kā pasta nodaļas un sabiedrisko transportu nedrīkst vērtēt pēc uzņēmējdarbības rentablitātes principiem. Izglītība tomēr ir valsts sociālā funkcija.
Izglītības likums vēsta: Katram Latvijas Republikas pilsonim (..)ir vienlīdzīgas tiesības iegūt izglītību neatkarīgi no mantiskā un sociālā stāvokļa, rases, tautības, dzimuma, reliģiskās un politiskās pārliecības, veselības stāvokļa, nodarbošanās un dzīvesvietas.
Skolotāju trūkums" Latvijā ir melīgs mīts, demagoģiska pseidoproblēma, kura ir radīta un gadiem ilgi atražota, lai tikai būtu kaut kas, ap ko sabiedrības apziņā veidot diskursu, kurš aizvietotu un izspiestu nepieciešamību sašaurināt izglītības sistēmu atbilstoši sarūkošajam izglītojamo skaitam.
Manā skatījumā situācija ir vērtējama nedaudz citādāk un ne tik tendenciozi. Statistika liecina, ka pēdējos gados skolēnu skaits skolās ir samazinājies, bet skolotāju skaits palicis gandrīz nemainīgs. Šāda veida situācija ir skaidrojama ar to, ka samazinoties skolēnu skaitam, skolas nevēlējās zaudēt finansējumu un tā vietā, lai mazinātu (vai slēgtu) paralēlās klases komplektēja tās ar mazāku skolēnu skaitu. Šādā veidā skolotāju darba slodzes nesamazinājās, kā arī nesamazinājās skolu finansējums.
Saistībā ar „Skolotāju trūkumu”, situācija manuprāt skaidrojama šādi. Skolotāju trūkums vislielāko apogeju sasniedza „trekno gadu laikā”, bet pašlaik situācija ir uzlabojusies (vismaz spriežot pēc publicētajām skolotāju vakancēm). Trekno gadu laikā skolotāju algas patiešām izskatījās nožēlojamas uz pārējo algu fona. Līdz ar to daudzi skolotāji pameta darbu skolā un meklēja laimi citās specialitātēs, tādējādi radot skolotāju trūkumu. Tas nekas, ka skolu sistēma nebija optimizēta un skolas pustukšas, daudzviet patiešām trūka skolotāju. Un trūka skolotāju ne tikai tajās pustukšajās neoptimizētajās skolās, bet arī skolās, kur skolēnu skaits bija pietiekams.
Diskusijas par skolu tīklu optimizāciju aizsākās tikai pēc pasaules bankas pētījuma, kurā tika noskaidrots, ka Latvijā ir ļoti zems skolēnu skaits uz vienu skolotāju. Līdz tam šī problēma netika aktualizēta. Manuprāt tā bija politiskā neizdarība, jo audzēkņu skaits sāka strauji kristies jau 2001 gadā, bet nekas nopietns lietas labad centralizēti netika darīts, kaut arī statistikas dati bija pieejami. Pašlaik ar IZM principa „Nauda seko skolēnam” palīdzību tiek plānots atrisināt skolu tīkla problēmas.
„Pašlaik Latvijā vidēji uz vienu pedagoga darba likmi ir 6,3 skolēni, kamēr vidēji Eiropā 11-14” Vēsta IZM publikācija. Iespējams, aprēķinos izmantoju nepareizas metodes, bet izmantojot IZM pieejamos statistikas datus man sanāca, ka pašlaik Latvijā uz vienu pedagogu ir 7,32 skolēni. Aprēķiniem pievienojot arodskolas un vakarskolas koeficents pat nedaudz palielinās. Līdz 7,55. Jāpiebilst, ka šie skaitļi patiesībā ir vērtējami neviennozīmīgi. Situācija dažādās Eiropas valstīs mēdz atšķirties. Atšķiras skolotāju darba likmes, atšķiras skolēnu slodzes (pieļaujamais stundu skaits nedēļā), atšķiras maksimālais audzēkņu skaits klasēs, atšķiras reģionu attīstība un iedzīvotāju blīvums dažādos apgabalos. Interesants šķita fakts, ka IZM publicētie statistikas dati un centrālās statistikas biroja dati dažās pozīcijās atšķiras.
Jāatzīst, ka šajā situācijā pie vainas nav tikai lauku skolas, bet arī Rīgas skolas, kuras neskatoties uz audzēkņu skaita samazinājumu ir turpinājušas dzīvot „pa vecam”. Skolēnu skaits uz pedagogu Rīgā arī nav sevišķi liels tikai 8,18. Interesanti, ka Rēzeknes rajonā ir tikai 5,2, Bet Ventspilī veseli 11,34.
Reformas izglītības sistēmā ir nepieciešamas, ir arī nepieciešams skolu skaita samazinājums, bet tas viss ir jādara ar prātu. Skolu un skolotāju skaita samazināšana iespējams ļaus ieekonomēt resursus un uzlabot izglītības kvalitāti. Tikai nedrīkst skolu skaitu samazināt proporcionāli audzēkņu skaita samazinājumam. Kādreiz pastāvēja diezgan amizanta ideja slēgt ciet visas skolas, kurās audzēkņu skaits ir mazāks par 500 neizvērtējot pārējos apstākļus. Situācija katrā skolā ir jāizvērtē individuāli. Jāatceras, ka izglītība tā pat kā pasta nodaļas un sabiedrisko transportu nedrīkst vērtēt pēc uzņēmējdarbības rentablitātes principiem. Izglītība tomēr ir valsts sociālā funkcija.
Izglītības likums vēsta: Katram Latvijas Republikas pilsonim (..)ir vienlīdzīgas tiesības iegūt izglītību neatkarīgi no mantiskā un sociālā stāvokļa, rases, tautības, dzimuma, reliģiskās un politiskās pārliecības, veselības stāvokļa, nodarbošanās un dzīvesvietas.
Saistītie raksti:
» Autovadītājiem septembra sākumā jāuzmanās no skolēniem!
» Sviests skolēnu mācību grāmatās
» Mazie efektologi!
» mācību grāmatas no rīgas domes
» "Zelta Zivtiņas" Oskars mācās Drošas Braukšanas Skolā
» Autovadītājiem septembra sākumā jāuzmanās no skolēniem!
» Sviests skolēnu mācību grāmatās
» Mazie efektologi!
» mācību grāmatas no rīgas domes
» "Zelta Zivtiņas" Oskars mācās Drošas Braukšanas Skolā
Pievienot komentāru
Komentē kā lietotājs
seksuala audzinasana
(par zupcis komentāru)
Es jau pievērsu. Kas tā par valodu, idritvai - "mācību
kontaktstundas". Tur kaut kur ir atrodamas arī "nemācību
bezkontaktstundas"? Sorosinformācija? Seksuālaudzināšana? :) Katrs
tāds nozares žargons manuprāt ir iemesls pieņemt - atkal kaut ko perina,
kaut ko šmugulē, kaut ko "normāli" neizskaidrojamu maskē.
Paskaidrojums visu padara "vēl sliktāku", jo tas nozīmē, ka, skolēnu skaitam drastiski sarūkot, "atbalsta personāla" un vietas vietnieku (jeb domājams, vienkārši statistiski citādi "pārkvalificēto" skolotāju) skaits ir audzis sekojoši:
2007./2008.m.g. 6904
2006./2007.m.g. 6117
2005./2006.m.g. 5996
2004./2005.m.g. 5801
2003./2004.m.g. 5567
2002./2003.m.g. 5139
Tas viss uz mega 'mums, jeibogu, tŗjūkst skolotāju!' kakafonijas fona. Visus iespējamos un brīvos KNABus, kontroles un kaitniecības apkarotājus tai sistēmai uzlaist - vismaz iebaidīšanai, lai beidzas vienreiz "pa riņķi" vadāšana, ja ne citam.
Nekā personīga :)
Paskaidrojums visu padara "vēl sliktāku", jo tas nozīmē, ka, skolēnu skaitam drastiski sarūkot, "atbalsta personāla" un vietas vietnieku (jeb domājams, vienkārši statistiski citādi "pārkvalificēto" skolotāju) skaits ir audzis sekojoši:
2007./2008.m.g. 6904
2006./2007.m.g. 6117
2005./2006.m.g. 5996
2004./2005.m.g. 5801
2003./2004.m.g. 5567
2002./2003.m.g. 5139
Tas viss uz mega 'mums, jeibogu, tŗjūkst skolotāju!' kakafonijas fona. Visus iespējamos un brīvos KNABus, kontroles un kaitniecības apkarotājus tai sistēmai uzlaist - vismaz iebaidīšanai, lai beidzas vienreiz "pa riņķi" vadāšana, ja ne citam.
Nekā personīga :)
atbildēt
zupcis
komentārs
Nezinu par kādu pasaules ļaunumu Tu mani uzskati, bet esmu tikai skolotājs
vienā no Rīgas arodskolām.
Pievērs uzmanību tam, ka IZM mājaslapā 2 faili. Viens ir skolotāju skaits, bet otrs ir pedagogu skaits. Aizrakstīju epastu IZM un man paskaidroja, ka atšķirība ir šāda:
Skolotāji ir pedagogi, kuri vada mācību kontaktstundas. Pedagogi ir arī skolas direktors, direktora vietnieki, viss atbalsta personāls - izglītības psihologs, logopēds, sociālais pedagogs, speciālais pedagogs, koncertmeistars, bibliotekārs.
Skolotāju skaita sarukums uz trekno gadu beigām proporcionāli ir lielāks.
2007./2008.m.g. 25567
2006./2007.m.g. 26762
2005./2006.m.g. 27282
2004./2005.m.g. 27523
2003./2004.m.g. 27500
2002./2003.m.g. 27584
Es nezinu kā tas ir skaidrojams. Vai skolās parādās vairāk vietnieku un atbalsta personāla, vai kā citādāk.
Es nezinu, varbūt skolotāju trūka tikai Rīgā, varbūt citur viss bija kārtībā. Varbūt patiešām trūkums tika uzpūsts. Bet iz manas personīgās pieredzes varu teikt, ka skolotāju Rīgā trūka. Nu jei bogu trūka un ne ar kādu savu statistiku Tu man nepierādīsi pretējo. Par skolotājiem tika pieņemti galīgi dunduki, vecie pensionāri turēti līdz pēdējam. Kad gāju uz darba intervijām mani nelaida no turienes laukā un bezmazvai solīja debesmannu, ka tikai es palieku. Manā pašreizējā skolā učuku ņēma nenormālas slodzes, stundas tika norakstītas un veiktas visādas mahinācijas, jo nebija učuku, ibio.
Pievērs uzmanību tam, ka IZM mājaslapā 2 faili. Viens ir skolotāju skaits, bet otrs ir pedagogu skaits. Aizrakstīju epastu IZM un man paskaidroja, ka atšķirība ir šāda:
Skolotāji ir pedagogi, kuri vada mācību kontaktstundas. Pedagogi ir arī skolas direktors, direktora vietnieki, viss atbalsta personāls - izglītības psihologs, logopēds, sociālais pedagogs, speciālais pedagogs, koncertmeistars, bibliotekārs.
Skolotāju skaita sarukums uz trekno gadu beigām proporcionāli ir lielāks.
2007./2008.m.g. 25567
2006./2007.m.g. 26762
2005./2006.m.g. 27282
2004./2005.m.g. 27523
2003./2004.m.g. 27500
2002./2003.m.g. 27584
Es nezinu kā tas ir skaidrojams. Vai skolās parādās vairāk vietnieku un atbalsta personāla, vai kā citādāk.
Es nezinu, varbūt skolotāju trūka tikai Rīgā, varbūt citur viss bija kārtībā. Varbūt patiešām trūkums tika uzpūsts. Bet iz manas personīgās pieredzes varu teikt, ka skolotāju Rīgā trūka. Nu jei bogu trūka un ne ar kādu savu statistiku Tu man nepierādīsi pretējo. Par skolotājiem tika pieņemti galīgi dunduki, vecie pensionāri turēti līdz pēdējam. Kad gāju uz darba intervijām mani nelaida no turienes laukā un bezmazvai solīja debesmannu, ka tikai es palieku. Manā pašreizējā skolā učuku ņēma nenormālas slodzes, stundas tika norakstītas un veiktas visādas mahinācijas, jo nebija učuku, ibio.
atbildēt
seksuala audzinasana
komentārs
Nu kā, kā nav kauns rakstīt šādus un līdzīgus
bulļmēslus-"skaidrojumus":
"Skolotāju trūkums vislielāko apogeju sasniedza „trekno gadu laikā”, bet pašlaik situācija ir uzlabojusies (vismaz spriežot pēc publicētajām skolotāju vakancēm). Trekno gadu laikā skolotāju algas patiešām izskatījās nožēlojamas uz pārējo algu fona. Līdz ar to daudzi skolotāji pameta darbu skolā un meklēja laimi citās specialitātēs, tādējādi radot skolotāju trūkumu. Tas nekas, ka skolu sistēma nebija optimizēta un skolas pustukšas, daudzviet patiešām trūka skolotāju."
ja pēc IZM statistikas ir tā, ka "treknajos gados" bija VAIRĀK PEDAGOGU, kā 2002./2003. mācību gadā?!
2007./2008.m.g. 32471
2006./2007.m.g. 32879
2005./2006.m.g. 33278
2004./2005.m.g. 33324
2003./2004.m.g. 33067
2002./2003.m.g. 32723
http://izm.izm.gov.lv/upload_file/R...
Ai, vienalga, gan jau atkal statistika vainīga.
> Diskusijas par skolu tīklu optimizāciju aizsākās tikai pēc pasaules bankas
> pētījuma...
Un ziniet, kas tas ir, ja tā tiešām bija? Tas ir jūsu (es nezinu vai vairs esiet tur piederīgs) sistēmiskās gara nabadzības un apmātības pierādījums.
Nekas, gan agri vai vēlu atradīsies cilvēks, kurš spēs "jūsu" sistēmai pateikt nē un galu galā izsortēs to, neatkarīgi no tā, vai jūs to atradīsiet par prātīgu esam vai nē. Naudas trūkums piespiedīs - "jūms" ir beigusies nodokļmaksātāju nauda, un vairs nekāda "sociālu funkciju" piesaukšana nelīdzēs.
"Skolotāju trūkums vislielāko apogeju sasniedza „trekno gadu laikā”, bet pašlaik situācija ir uzlabojusies (vismaz spriežot pēc publicētajām skolotāju vakancēm). Trekno gadu laikā skolotāju algas patiešām izskatījās nožēlojamas uz pārējo algu fona. Līdz ar to daudzi skolotāji pameta darbu skolā un meklēja laimi citās specialitātēs, tādējādi radot skolotāju trūkumu. Tas nekas, ka skolu sistēma nebija optimizēta un skolas pustukšas, daudzviet patiešām trūka skolotāju."
ja pēc IZM statistikas ir tā, ka "treknajos gados" bija VAIRĀK PEDAGOGU, kā 2002./2003. mācību gadā?!
2007./2008.m.g. 32471
2006./2007.m.g. 32879
2005./2006.m.g. 33278
2004./2005.m.g. 33324
2003./2004.m.g. 33067
2002./2003.m.g. 32723
http://izm.izm.gov.lv/upload_file/R...
Ai, vienalga, gan jau atkal statistika vainīga.
> Diskusijas par skolu tīklu optimizāciju aizsākās tikai pēc pasaules bankas
> pētījuma...
Un ziniet, kas tas ir, ja tā tiešām bija? Tas ir jūsu (es nezinu vai vairs esiet tur piederīgs) sistēmiskās gara nabadzības un apmātības pierādījums.
Nekas, gan agri vai vēlu atradīsies cilvēks, kurš spēs "jūsu" sistēmai pateikt nē un galu galā izsortēs to, neatkarīgi no tā, vai jūs to atradīsiet par prātīgu esam vai nē. Naudas trūkums piespiedīs - "jūms" ir beigusies nodokļmaksātāju nauda, un vairs nekāda "sociālu funkciju" piesaukšana nelīdzēs.
atbildēt
Aha, tā atbalsta personāla palielināšanās ir ļoti aizdomīga, vajadzēs parakņāties sīkāk.
Kontroles vajag uzlaist, bet tikai jāsāk no augšas. iekš tā IZM bardaks ņemerennijs notiek, no daudziem ļaudīm esmu dzirdējis, un pašam arī dažas darīšanas bijušas. Sakārtos augšu, tad augša ar apakšu arī tiks galā.
atbildēt