Ir pienācis laiks iztaisnot kūkumu[
|
Šodien aprit 50 gadi kopš tibetiešu drosmīgās sacelšanās pret Tibetas okupāciju. Katru gadu Tibetā notiek atceres pasākumi, lai atgādinātu pasaulei, ka Tibeta joprojām ir Ķīnas okupēta. Arī Latvijā biedrība "Latvija Tibetai" rīko piketu pie Ķīnas vēstniecības , lai atgādinātu par Ķīnas komunistiskās varas noziegumiem attiecībā uz Tibetas tautu un tās kultūru.
Viss jau būtu labi un pareizi, ja vien šie piketa organizētāji beidzot sāktu rūpēties visupirms paši par savu tautu. Nav jau liela māksla cīnīties pret netaisnību kaut kur tālu – tam lielu drosmi nevajag. Svecītes dedzinot pie Ķīnas vēstniecības, tiek noklusēts pats galvenais – tas, ka mums pašiem Latvijā joprojām ir vairāki simti tūkstošu okupantu un kolonistu, kas šeit kā nezāles vairojas un cenšas uzspiest pamattautai savu kārtību.
Mums tiek nolaupīta Abrene un Punduru dzelzceļa stacija. Mums tiek uzspiests dzīvot kopā ar tiem, kas šeit slepkavoja un izvaroja sirmgalves. Mums tiek liegts pieminēt savus vectēvus 16. martā, jo lielais kaimiņš varot mūs nesaprast...bet tajā pat laikā 9.maijā „atbrīvotājiem” tiek rīkots dāsns dzertiņš pie Pārdaugavas betona konstrukcijas. Cik ilgi vēl latvietis spēs paciest šo netaisnību? Cik ilgi vēl tas spēs turēt cieši sažņaugtu dūri?
Mums ir jābūt vienotiem ar tibetiešiem viņu cīņā ar Ķīnas komunistisko varu, taču pats galvenais ir, beidzot pašiem nomest šīs kalpības važas, iztaisnot kūkumu un ar augsti paceltu galvu nest pasaulei vēstījumu par noziegumiem, kas joprojām tiek īstenoti pret latviešu tautu.
Latvieti, atceries, ka tagad tava zeme tiek arī ekonomiski okupēta!
Esi modrs - nededzini svecītes, bet cīnies par savu zemi un tautu!!!
Viss jau būtu labi un pareizi, ja vien šie piketa organizētāji beidzot sāktu rūpēties visupirms paši par savu tautu. Nav jau liela māksla cīnīties pret netaisnību kaut kur tālu – tam lielu drosmi nevajag. Svecītes dedzinot pie Ķīnas vēstniecības, tiek noklusēts pats galvenais – tas, ka mums pašiem Latvijā joprojām ir vairāki simti tūkstošu okupantu un kolonistu, kas šeit kā nezāles vairojas un cenšas uzspiest pamattautai savu kārtību.
Mums tiek nolaupīta Abrene un Punduru dzelzceļa stacija. Mums tiek uzspiests dzīvot kopā ar tiem, kas šeit slepkavoja un izvaroja sirmgalves. Mums tiek liegts pieminēt savus vectēvus 16. martā, jo lielais kaimiņš varot mūs nesaprast...bet tajā pat laikā 9.maijā „atbrīvotājiem” tiek rīkots dāsns dzertiņš pie Pārdaugavas betona konstrukcijas. Cik ilgi vēl latvietis spēs paciest šo netaisnību? Cik ilgi vēl tas spēs turēt cieši sažņaugtu dūri?
Mums ir jābūt vienotiem ar tibetiešiem viņu cīņā ar Ķīnas komunistisko varu, taču pats galvenais ir, beidzot pašiem nomest šīs kalpības važas, iztaisnot kūkumu un ar augsti paceltu galvu nest pasaulei vēstījumu par noziegumiem, kas joprojām tiek īstenoti pret latviešu tautu.
Latvieti, atceries, ka tagad tava zeme tiek arī ekonomiski okupēta!
Esi modrs - nededzini svecītes, bet cīnies par savu zemi un tautu!!!
Saistītie raksti:
» Muitā neatpazīst sieviešu sejas pēc plastiskās operācijas
» Baltijas vienotība uz T-krekla un dzīvē
» Vai gaidāms karš starp Ķīnu un Indiju?
» "Čekas maisi". Kad liksim punktu?
» Jaunākais smēķētājs pasaulē - divgadīgs puika
» Muitā neatpazīst sieviešu sejas pēc plastiskās operācijas
» Baltijas vienotība uz T-krekla un dzīvē
» Vai gaidāms karš starp Ķīnu un Indiju?
» "Čekas maisi". Kad liksim punktu?
» Jaunākais smēķētājs pasaulē - divgadīgs puika
Pievienot komentāru
Komentē kā lietotājs
Kauns man par tiem latviešiem, kas visu laiku to tik vien piemin. To tik vien zin, kā kādu ienīst un vainot visās nelaimēs! Labrīt! Tagad ir citi laiki - nav nekādas okupācijas vairs. Dzīvot vajag draudzīgi!!!
atbildēt