Interneta būtība: šokējoši!
|
Kāda ir interneta sūtība? Agrāk nepiepildīto cerību ļaudis rakstīja savus vēstījumus uz publisko tualešu sienām - kamēr tagad viņi to var darīt internetā... Un sienas ir daudz tīrākas, ja esi pamanījusi! Tā reiz puspajokam teica Ingus Bērziņš, DELFI galvenais redaktors.
Internets - informācijas krātuve
Internets ļauj vienā mirklī noskaidrot jautājumus, kam agrāk būtu jārokas pa smagām putekļainām enciklopēdijām. Viens aspekts ir internetā publicētās informācijas kvalitāte - līdztekus plašām un rūpīgi sijātām informācijas krātuvēm ir neaptverami sēnalu kalni. Ja pirms gadiem piecpadsmit sapņojām par neizsmeļamām un vispārējai lietošanai pieejamām bibliotēkām, tad tagad galvenā problēma ir atsijāt informāciju, lai tai varētu uzticēties. Es nepiekritīšu striktajam apgalvojumam: Internets - globālā izgāztuve, jo katra nākamā studentu paaudze aizvien labāk iemācās lietot neierobežotās iespējas. Tomēr grūti piekrist arī pretējam viedoklim - Internets esot gudrības krātuve.
Drīzāk jau tikai informācijas krātuve :)
Internets - emociju miskaste
Grūti pateikt, kur velkama robeža starp nebremzētu savu emociju izgāšanu un apzinātu ļaunprātību. Ja pirmo vēl varētu uzskatīt par "tvaika nolaišanu", kam sabiedrības ieskatos verētu būt pozitīva nozīme, tad otrais klasificējams kā huligānisms. Nebūt neesmu tik klīrīga, lai katru biezāku vārdu pamanījusi, sašutumā pietvīktu - ja tas teicējam nostrādā kā tvaika nolaišanas ventilis, varbūt viss ir OK. Savulaik esmu pat smīnējusi par atsevišķu lielo portālu tendenci cenzēt vienkāršrunas vārdus, ko lietotāji savukārt cenšas dažādi apiet (piemēram, rakstot rafinētak - c.ū.k.a.).
Iespējams, interneta valdzinošā anonimitāte atstāj savas pēdas cilvēku apziņā, liekot viņiem izteikt tādas lietas, ko aci pret aci cilvēki neatļaujas. Pazeminās latiņas augstums, mazliet atkāpjas kultūras un audzināšanas barjeras. Kāds teiks, ka krīt tikai "pieklājības" un liekulības maskas. Bet vai tas ļauj apgalvot, ka cilvēki internetā ir patiesāki?
Tomēr ar huligānismu ir drusku citādi. Iespēja nesodīti pārkāpt sabiedrības normas visdrīzāk ar laiku dzēš robežu sajūtu arī reālajā dzīvē. Daudz uzmanības tika veltīts kādam skandālam līdz tam atzinīgi vērtētā Rīgas skolā, kur klasē neiederīgu meiteni portālā Draugiem.LV klasesbiedri solīja izvarot, sakropļot un pat nogalināt. Domāju, ka tas ir nopietns signāls - gan par to, cik valīgas kļuvušas bremzes, gan par to, cik nenozīmīgi un nevērtīgi jūtas paši apsaukātāji, ja izmanto katru iespēju, - pat tik nepievilcīgu kā publisku eksekūciju - lai kautcik paceltos savās acīs.
Tribīne nesen piedzīvoja dažus infantilus izgājienus. Visdrīzāk tas bija galēja izmisuma diktēts solis - kāds citādi vairs nespēj apliecināties, pievērst sev uzmanību. Tas tikai liecina, ka spriedze aug.
Jautājums, kur un kad tā nāks vaļā reālajā dzīvē?
Internets - informācijas krātuve
Internets ļauj vienā mirklī noskaidrot jautājumus, kam agrāk būtu jārokas pa smagām putekļainām enciklopēdijām. Viens aspekts ir internetā publicētās informācijas kvalitāte - līdztekus plašām un rūpīgi sijātām informācijas krātuvēm ir neaptverami sēnalu kalni. Ja pirms gadiem piecpadsmit sapņojām par neizsmeļamām un vispārējai lietošanai pieejamām bibliotēkām, tad tagad galvenā problēma ir atsijāt informāciju, lai tai varētu uzticēties. Es nepiekritīšu striktajam apgalvojumam: Internets - globālā izgāztuve, jo katra nākamā studentu paaudze aizvien labāk iemācās lietot neierobežotās iespējas. Tomēr grūti piekrist arī pretējam viedoklim - Internets esot gudrības krātuve.
Drīzāk jau tikai informācijas krātuve :)
Internets - emociju miskaste
Grūti pateikt, kur velkama robeža starp nebremzētu savu emociju izgāšanu un apzinātu ļaunprātību. Ja pirmo vēl varētu uzskatīt par "tvaika nolaišanu", kam sabiedrības ieskatos verētu būt pozitīva nozīme, tad otrais klasificējams kā huligānisms. Nebūt neesmu tik klīrīga, lai katru biezāku vārdu pamanījusi, sašutumā pietvīktu - ja tas teicējam nostrādā kā tvaika nolaišanas ventilis, varbūt viss ir OK. Savulaik esmu pat smīnējusi par atsevišķu lielo portālu tendenci cenzēt vienkāršrunas vārdus, ko lietotāji savukārt cenšas dažādi apiet (piemēram, rakstot rafinētak - c.ū.k.a.).
Iespējams, interneta valdzinošā anonimitāte atstāj savas pēdas cilvēku apziņā, liekot viņiem izteikt tādas lietas, ko aci pret aci cilvēki neatļaujas. Pazeminās latiņas augstums, mazliet atkāpjas kultūras un audzināšanas barjeras. Kāds teiks, ka krīt tikai "pieklājības" un liekulības maskas. Bet vai tas ļauj apgalvot, ka cilvēki internetā ir patiesāki?
Tomēr ar huligānismu ir drusku citādi. Iespēja nesodīti pārkāpt sabiedrības normas visdrīzāk ar laiku dzēš robežu sajūtu arī reālajā dzīvē. Daudz uzmanības tika veltīts kādam skandālam līdz tam atzinīgi vērtētā Rīgas skolā, kur klasē neiederīgu meiteni portālā Draugiem.LV klasesbiedri solīja izvarot, sakropļot un pat nogalināt. Domāju, ka tas ir nopietns signāls - gan par to, cik valīgas kļuvušas bremzes, gan par to, cik nenozīmīgi un nevērtīgi jūtas paši apsaukātāji, ja izmanto katru iespēju, - pat tik nepievilcīgu kā publisku eksekūciju - lai kautcik paceltos savās acīs.
Tribīne nesen piedzīvoja dažus infantilus izgājienus. Visdrīzāk tas bija galēja izmisuma diktēts solis - kāds citādi vairs nespēj apliecināties, pievērst sev uzmanību. Tas tikai liecina, ka spriedze aug.
Jautājums, kur un kad tā nāks vaļā reālajā dzīvē?
Pievienot komentāru
Komentē kā lietotājs
Internetā tiešām cilvēki var mēģināt izcelties, diemžēl ne ar labāko, ko pierāda tas pats atkarigajiem.lv un tie profili kuros nav iespējams izprast cilvēka ģērbšanas stilu, jo ir tikai apakšveļa........
Vajag ierobežot tīņu laiku pie neta, vai kontrolēt to. Vecākiem.
atbildēt