Informatīvās varas dažas aizkulises

Tādai lietai kā presei piemīt viena atbaidoša īpašība - to, kas tiks teikts, kas to teiks, un cilvēkus, kuriem tiks teikts, nosaka nauda un politika. Un kā ikvienā plaša mēroga uzņēmējdarbībā, arī vārdu tirdzniecībā ir savi spēles noteikumi. Vispirms jau politkorektums, ko Vjetnamas kara laikā ieviesa ASV propaganda. Ja PSRS par nepatīkamām lietām vienkārši nerunāja, tad ASV sāka izņemt no armijas ziņojumiem vārdus, kas var radīt negatīvas asociācijas: karš, uzbrukums, dzīvā spēka iznīcināšanas ieroči. To vietā lietoja neitrālus vārdus: konflikts, operācija, iekārtas. Politkorektums lieliski maskē notikumu īsto dabu.
Likums nr. 2 – plašsaziņas līdzekļi domāti pūlim, tāpēc tie piemērojas viszemākajam izpratnes līmenim. Ziņojuma intelektuālā koeficienta līmenim jābūt 10 punktus zemākam par vidējo. Šai tendencei ir psiholoģisks pamatojums: cilvēks savā zemapziņā tiecas pēc sarežģītu problēmu vienkāršiem skaidrojumiem un nepazīstamas parādības mehānisku pielāgošanu gatavam stereotipam. Tāpēc redaktoram bez žēlastības jāizsvītro visi smalkumi un detaļas, kas var sarežģīt materiālu. Lasītājam paziņojums jāuztver bez piepūles un šaubām.
Vienkāršošana arī ļauj pārliecinoši izteikt galveno domu, bet stereotipi apziņā tiek nostiprināti ar atkārtošanu, kas, kā zināms, ir zināšanu māte. Atkārtošana notrulina saprātu un iedarbojas uz zemapziņas mehānismiem. Ļaunprātīgi izmantojot atkārtošanas tehniku, stereotipi cilvēka apziņā nostiprinās līdz noturīgiem aizspriedumiem.
Viens no svarīgākajiem vienkāršošanas paņēmieniem ir problēmas sadalīšana vairākos fragmentos, lai auditorija nespētu tos sasaistīt vienotā veselā un pārdomāt kā vienu problēmu. Pārraižu un laikrakstu materiālu haotiskums nav nejaušība, bet gan uz aprēķiniem balstīta darba rezultāts.
Vēl viena metode, kas neļauj informāciju izanalizēt, ir TV un radio ziņu pārraižu straujais temps, – cilvēks vienkārši nepaspēj sašķirot un apdomāt informāciju. Sadalīt problēmas palīdz arī sensāciju gaisotnes veidošana. Tie ir ziņojumi par notikumiem, kuriem tiek piešķirta tik liela nozīme un vienreizība, ka zināmu laiku tiem pievērsta maksimāla uzmanība. Ar sensāciju var piesegt citus, patiešām svarīgus notikumus, kuriem publikai, kā domā manipulatori, nebūtu jāpievērš uzmanība.