Iedzer, brāli, vieglām kājām... Alkoholisma stadijas
Liekas, ka alkohols palīdz atbrīvoties no ikdienas problēmām, ļauj justies pacilātiem un jautriem, vairo drosmi un pašapziņu. Taču tās ir maldīgas izjūtas. Mūsdienās, redzot plašo alkoholisko dzērienu piedāvājumu un pielietojumu, tiek aizmirsta to patiesā ietekme uz organismu.
Alkohols ir spēcīga narkotika
Tas rada atkarību, īpaši, ja tas tiek lietots daudz un bieži.
Par alkoholu parasti sauc etilspirtu. Tā ķīmiskais nosaukums ir etanols, un pēc uzbūves tas pieder pie vienvērtīgiem spirtiem (C2H5OH). Etanols ir narkotiskā viela, kas toksiski darbojas uz centrālo nervu sistēmu.
Līdzīgi citām narkotiskām vielām, arī alkohola iedarbībai uz CNS ir 3 stadijas:
1) uzbudinājuma stadija
2) narkozes stadija
3) agonālā stadija
Sākotnēji, nonākot galvas smadzenēs, alkohols nomāc kavēšanas procesus smadzeņu garozā, un pārsvaru iegūst uzbudinājuma procesi. Tas izpaužas kā eiforija - pacilāts garastāvoklis un raksturīgais reibums. Šai stadijā cilvēks kļūst bezrūpīgs, pļāpīgs, zūd paškritika un paškontrole. Parasti palielinās ēstgriba un pieaug dzimumtieksme. Ja alkohola koncentrācija asinīs turpina pieaugt, tiek nomākti arī uzbudinājuma procesi galvas smadzenēs - cilvēks kļūst miegains, var būt apziņas traucējumi un pat bezsamaņa. Lielas alkohola devas rada gan galvas, gan muguras smadzeņu nomākumu. Šai stadijā izzūd refleksi, atslābst muskulatūra, var apstāties sirdsdarbība un elpošana, jo tiek nomākti dzīvībai svarīgi centri iegarenajās smadzenēs.
Alkohola reibumu jeb akūtu saindēšanos ar alkoholu var arī iedalīt stadijās atkarībā no alkohola koncentrācijas asinīs.
Viegls alkohola reibums, kad alkohola saturs asinīs ir 0,5 - 1,5 0/00. Tas atbilst augstāk minētajai uzbudinājuma stadijai.
Vidējs alkohola reibums, kad alkohola saturs asinīs ir 1,5 - 2,5 0/00. Šai stadijā novēro intensīvas garastāvokļa maiņas – cilvēks kļūst kašķīgs, neapmierināts, aizvainots. Tas bieži noved pie konfliktiem. Reibumā cilvēks parasti aizmieg un guļ dziļā miegā. Pēc pamošanās ir intoksikācijas pazīmes – sausums mutē, slāpes, galvassāpes, gausums. Vairākas dienas saglabājas samazinātas fiziskās un psihiskās darbaspējas, jo alkohols pēc tā lietošanas organismā saglabājas vēl vismaz 48 stundas.
Smaga reibuma pakāpe, kad alkohola saturs asinīs ir 2,5 - 3 0/00. Tas atbilst narkozes vai agonālai stadijai. Zināms, ka vienreizējā nāvējošā deva cilvēkam ir apmēram 1 litrs degvīna.
Alkohola reibuma pakāpe ir atkarīga no izdzertā daudzuma, dzēriena stipruma, dzeršanas ātruma, un tā, vai pirms dzeršanas ir kaut kas ēsts.
Kas tad ir alkoholisms?
Alkoholisms ir pārmērīga alkoholisko dzērienu lietošana, kas nelabvēlīgi ietekmē veselību un kaitē darba, sadzīves un materiālās labklājības apstākļiem. Medicīniskā nozīmē alkoholisms ir nepārvarama, nekontrolējama tieksme pēc alkoholiskiem dzērieniem.
Statistikas dati liecina, ka attīstītās valstīs viena trešdaļa iedzīvotāju alkoholu nelieto vispār - ir atturībnieki, otra trešdaļa ir sadzīves alkoholiķi, kuri alkoholu ikdienā lieto reti vai reizēm nelielos daudzumos. Bet pārējiem sabiedrības daļai ir nopietnas problēmas saistītas ar pārmērīgu alkohola lietošanu. Tas nozīmē, ka vidēji viena trešdaļa iedzīvotāju ir alkoholiķi.
Pēdējo gadu laikā Latvijā ir vērojama tendence palielināties to skolēnu skaitam, kas lieto alkoholu. Bez tam arvien jaunāki skolēni nobauda apreibinošos dzērienus. Pēc pēdējiem statistikas datiem Latvijā 88% 16 gadus vecu skolēnu jau bija lietojuši alkoholu.
Kāpēc cilvēki kļūst par alkoholiķiem?
Alkoholisma attīstības pamatā ir bioloģiskie, sociālie un psiholoģiskie faktori. Ar bioloģiskiem faktoriem saprot iedzimtību - alkoholiķu bērniem pastāv lielāks risks kļūt par alkoholiķi (to saista ar pārmantotām bioķīmiskām īpatnībām). Arī sociālie apstākļi veicina alkoholisma attīstību. Jo plašāka ir alkoholisko dzērienu pieejamība, jo biežāk sastopamas ar alkoholu saistītas problēmas. Mūsu valstī alkoholiskie dzērieni ir plaši pieejami - nopērkami gandrīz katrā pārtikas veikalā visu diennakti, bez tam to cenas nav īpaši augstas. Liela nozīme ir reklāmai, kas īpaši jaunus cilvēkus mudina lietot alkoholu. Reklāmas rāda, ka alkohols spēj sniegt īpašu baudu, palīdz skumjos brīžos, ir lietojams draugu lokā vai kopā ar mīļoto cilvēku. Bez tam mūsu sabiedrība akceptē un pat popularizē alkohola lietošanu. Protams, svarīga nozīme ir arī katra cilvēka personībai - par alkoholiķiem biežāk kļūst vāji, depresīvi, vientuļi cilvēki.
Sadzīves alkoholisms
Tam raksturīga gadījuma, epizodiska iedzeršana parasti svētkos, jubilejās vai īpašos gadījumos. Patiesībā, jau šai laikā pieaug izturība pret alkoholu (tolerance), tiek izdzerts arvien lielāks alkohola daudzums, līdz rodas tieksme pēc tā. Sadzīves alkoholisma gadījumā intoksikācijas gadījumā cilvēkam rodas aizsargreflekss - vemšana. Pierodot pie alkohola, šī reakcija izzūd, un, ja tā nerodas, lietojot pat lielas alkohola devas, tad jau ir izveidojies hronisks alkoholisms.
Hronisks alkoholisms
Tas attīstās, ja alkoholu lieto sistemātiski. Regulāri lietojot alkoholu, cilvēks pierod pie tā, veidojas tolerance un efekta sasniegšanai nepieciešamas arvien lielākas alkohola devas. Ar laiku izveidojas nepārvarama tieksme (atkarība) pēc alkohola un pārtraucot dzeršanu parādās abstinences jeb paģiru sindroms. Alkoholismam izšķir 3 stadijas.
I jeb neirastēniskā stadija
Parasti rodas pēc 1-5 gadus ilgas sistemātiskas alkohola lietošanas (visbiežāk 21-25 gadu vecumā). Tā ilgst 1-3 gadus. Raksturīga ir tieksme pēc alkohola - tiek izmantotas un meklētas jebkuras iespējas iedzert. Ir pieradums pie lielām alkohola devām, kas neizsauc vemšanas aizsargrefleksu. Ir tieksme piedzerties līdz smagai reibuma pakāpei, bez tam sākas dzeršana vienatnē. Šai stadijā abstinence vēl nav radusies, un dzeršana neturpinās ilgāk par vienu dienu.
II stadija jeb narkomānija
Parasti ilgst 4-6 gadus. Visi pirmās stadijas simptomi kļūst smagāki, šai stadijā ir maksimālā izturība pret alkoholu. Attīstās abstinences sindroms, ko izdodas pārtraukt tikai ar alkoholu. Parādās dzeršanas periodi jeb “plosti”, kad notiek pastāvīga pārmērīga alkohola lietošana. Sākot ar otro stadiju mainās cilvēka personība – zūd emocionalitāte, godīgums un paškritika, cilvēks kļūst rupjš.
III stadija - encefalopātijas stadija jeb beigas
Parasti iestājas ap 40 gadu vecumu. Raksturīga ir tolerances krišanās – cilvēks nepanes lielas alkohola devas un sāk lietot vājākus dzērienus (vīnus). Alkohols vairs nerada labsajūtu, bet ir vajadzīgs tikai abstinences pārtraukšanai. Skaidri saskatāma personības degradācija – zudušas ētiskās un estētiskās normas, cilvēks zaudē kritisko attieksmi pret savu stāvokli. Novēro arī intelekta degradāciju, kas noved pie plānprātības. Šai stadijā bieži attīstās alkohola delīrijs (apziņas aptumšošanās), redzes un dzirdes halucinācijas, greizsirdības murgi. Alkohols rada arī smagas pārmaiņas aknās, piem., hepatītu (aknu iekaisumu), aknu cirozi. Ja alkoholiķi ar aknu cirozi turpina lietot alkoholu, viņu vidējais dzīves ilgums ir 5 gadi.
Alkoholisma gadījumā biežāk novēro aizkuņģa dziedzera slimības, kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas čūlas, izmaiņas sirds – asinsvadu sistēmā. Regulāriem alkohola lietotājiem ir arī problēmas dzimumdzīvē – bieži novēro impotenci.
Būtiski saprast, ka ilgstoši, regulāri lietojot alkoholu ikviens kļūst par hronisku alkoholiķi, nodarot kaitējumu sev, savai ģimenei, sabiedrībai.
Tāpēc svarīgi izvairīties no pārlieku biežas alkohola lietošanas.
Alkohols ir spēcīga narkotika
Tas rada atkarību, īpaši, ja tas tiek lietots daudz un bieži.
Par alkoholu parasti sauc etilspirtu. Tā ķīmiskais nosaukums ir etanols, un pēc uzbūves tas pieder pie vienvērtīgiem spirtiem (C2H5OH). Etanols ir narkotiskā viela, kas toksiski darbojas uz centrālo nervu sistēmu.
Līdzīgi citām narkotiskām vielām, arī alkohola iedarbībai uz CNS ir 3 stadijas:
1) uzbudinājuma stadija
2) narkozes stadija
3) agonālā stadija
Sākotnēji, nonākot galvas smadzenēs, alkohols nomāc kavēšanas procesus smadzeņu garozā, un pārsvaru iegūst uzbudinājuma procesi. Tas izpaužas kā eiforija - pacilāts garastāvoklis un raksturīgais reibums. Šai stadijā cilvēks kļūst bezrūpīgs, pļāpīgs, zūd paškritika un paškontrole. Parasti palielinās ēstgriba un pieaug dzimumtieksme. Ja alkohola koncentrācija asinīs turpina pieaugt, tiek nomākti arī uzbudinājuma procesi galvas smadzenēs - cilvēks kļūst miegains, var būt apziņas traucējumi un pat bezsamaņa. Lielas alkohola devas rada gan galvas, gan muguras smadzeņu nomākumu. Šai stadijā izzūd refleksi, atslābst muskulatūra, var apstāties sirdsdarbība un elpošana, jo tiek nomākti dzīvībai svarīgi centri iegarenajās smadzenēs.
Alkohola reibumu jeb akūtu saindēšanos ar alkoholu var arī iedalīt stadijās atkarībā no alkohola koncentrācijas asinīs.
Viegls alkohola reibums, kad alkohola saturs asinīs ir 0,5 - 1,5 0/00. Tas atbilst augstāk minētajai uzbudinājuma stadijai.
Vidējs alkohola reibums, kad alkohola saturs asinīs ir 1,5 - 2,5 0/00. Šai stadijā novēro intensīvas garastāvokļa maiņas – cilvēks kļūst kašķīgs, neapmierināts, aizvainots. Tas bieži noved pie konfliktiem. Reibumā cilvēks parasti aizmieg un guļ dziļā miegā. Pēc pamošanās ir intoksikācijas pazīmes – sausums mutē, slāpes, galvassāpes, gausums. Vairākas dienas saglabājas samazinātas fiziskās un psihiskās darbaspējas, jo alkohols pēc tā lietošanas organismā saglabājas vēl vismaz 48 stundas.
Smaga reibuma pakāpe, kad alkohola saturs asinīs ir 2,5 - 3 0/00. Tas atbilst narkozes vai agonālai stadijai. Zināms, ka vienreizējā nāvējošā deva cilvēkam ir apmēram 1 litrs degvīna.
Alkohola reibuma pakāpe ir atkarīga no izdzertā daudzuma, dzēriena stipruma, dzeršanas ātruma, un tā, vai pirms dzeršanas ir kaut kas ēsts.
Kas tad ir alkoholisms?
Alkoholisms ir pārmērīga alkoholisko dzērienu lietošana, kas nelabvēlīgi ietekmē veselību un kaitē darba, sadzīves un materiālās labklājības apstākļiem. Medicīniskā nozīmē alkoholisms ir nepārvarama, nekontrolējama tieksme pēc alkoholiskiem dzērieniem.
Statistikas dati liecina, ka attīstītās valstīs viena trešdaļa iedzīvotāju alkoholu nelieto vispār - ir atturībnieki, otra trešdaļa ir sadzīves alkoholiķi, kuri alkoholu ikdienā lieto reti vai reizēm nelielos daudzumos. Bet pārējiem sabiedrības daļai ir nopietnas problēmas saistītas ar pārmērīgu alkohola lietošanu. Tas nozīmē, ka vidēji viena trešdaļa iedzīvotāju ir alkoholiķi.
Pēdējo gadu laikā Latvijā ir vērojama tendence palielināties to skolēnu skaitam, kas lieto alkoholu. Bez tam arvien jaunāki skolēni nobauda apreibinošos dzērienus. Pēc pēdējiem statistikas datiem Latvijā 88% 16 gadus vecu skolēnu jau bija lietojuši alkoholu.
Kāpēc cilvēki kļūst par alkoholiķiem?
Alkoholisma attīstības pamatā ir bioloģiskie, sociālie un psiholoģiskie faktori. Ar bioloģiskiem faktoriem saprot iedzimtību - alkoholiķu bērniem pastāv lielāks risks kļūt par alkoholiķi (to saista ar pārmantotām bioķīmiskām īpatnībām). Arī sociālie apstākļi veicina alkoholisma attīstību. Jo plašāka ir alkoholisko dzērienu pieejamība, jo biežāk sastopamas ar alkoholu saistītas problēmas. Mūsu valstī alkoholiskie dzērieni ir plaši pieejami - nopērkami gandrīz katrā pārtikas veikalā visu diennakti, bez tam to cenas nav īpaši augstas. Liela nozīme ir reklāmai, kas īpaši jaunus cilvēkus mudina lietot alkoholu. Reklāmas rāda, ka alkohols spēj sniegt īpašu baudu, palīdz skumjos brīžos, ir lietojams draugu lokā vai kopā ar mīļoto cilvēku. Bez tam mūsu sabiedrība akceptē un pat popularizē alkohola lietošanu. Protams, svarīga nozīme ir arī katra cilvēka personībai - par alkoholiķiem biežāk kļūst vāji, depresīvi, vientuļi cilvēki.
Sadzīves alkoholisms
Tam raksturīga gadījuma, epizodiska iedzeršana parasti svētkos, jubilejās vai īpašos gadījumos. Patiesībā, jau šai laikā pieaug izturība pret alkoholu (tolerance), tiek izdzerts arvien lielāks alkohola daudzums, līdz rodas tieksme pēc tā. Sadzīves alkoholisma gadījumā intoksikācijas gadījumā cilvēkam rodas aizsargreflekss - vemšana. Pierodot pie alkohola, šī reakcija izzūd, un, ja tā nerodas, lietojot pat lielas alkohola devas, tad jau ir izveidojies hronisks alkoholisms.
Hronisks alkoholisms
Tas attīstās, ja alkoholu lieto sistemātiski. Regulāri lietojot alkoholu, cilvēks pierod pie tā, veidojas tolerance un efekta sasniegšanai nepieciešamas arvien lielākas alkohola devas. Ar laiku izveidojas nepārvarama tieksme (atkarība) pēc alkohola un pārtraucot dzeršanu parādās abstinences jeb paģiru sindroms. Alkoholismam izšķir 3 stadijas.
I jeb neirastēniskā stadija
Parasti rodas pēc 1-5 gadus ilgas sistemātiskas alkohola lietošanas (visbiežāk 21-25 gadu vecumā). Tā ilgst 1-3 gadus. Raksturīga ir tieksme pēc alkohola - tiek izmantotas un meklētas jebkuras iespējas iedzert. Ir pieradums pie lielām alkohola devām, kas neizsauc vemšanas aizsargrefleksu. Ir tieksme piedzerties līdz smagai reibuma pakāpei, bez tam sākas dzeršana vienatnē. Šai stadijā abstinence vēl nav radusies, un dzeršana neturpinās ilgāk par vienu dienu.
II stadija jeb narkomānija
Parasti ilgst 4-6 gadus. Visi pirmās stadijas simptomi kļūst smagāki, šai stadijā ir maksimālā izturība pret alkoholu. Attīstās abstinences sindroms, ko izdodas pārtraukt tikai ar alkoholu. Parādās dzeršanas periodi jeb “plosti”, kad notiek pastāvīga pārmērīga alkohola lietošana. Sākot ar otro stadiju mainās cilvēka personība – zūd emocionalitāte, godīgums un paškritika, cilvēks kļūst rupjš.
III stadija - encefalopātijas stadija jeb beigas
Parasti iestājas ap 40 gadu vecumu. Raksturīga ir tolerances krišanās – cilvēks nepanes lielas alkohola devas un sāk lietot vājākus dzērienus (vīnus). Alkohols vairs nerada labsajūtu, bet ir vajadzīgs tikai abstinences pārtraukšanai. Skaidri saskatāma personības degradācija – zudušas ētiskās un estētiskās normas, cilvēks zaudē kritisko attieksmi pret savu stāvokli. Novēro arī intelekta degradāciju, kas noved pie plānprātības. Šai stadijā bieži attīstās alkohola delīrijs (apziņas aptumšošanās), redzes un dzirdes halucinācijas, greizsirdības murgi. Alkohols rada arī smagas pārmaiņas aknās, piem., hepatītu (aknu iekaisumu), aknu cirozi. Ja alkoholiķi ar aknu cirozi turpina lietot alkoholu, viņu vidējais dzīves ilgums ir 5 gadi.
Alkoholisma gadījumā biežāk novēro aizkuņģa dziedzera slimības, kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas čūlas, izmaiņas sirds – asinsvadu sistēmā. Regulāriem alkohola lietotājiem ir arī problēmas dzimumdzīvē – bieži novēro impotenci.
Būtiski saprast, ka ilgstoši, regulāri lietojot alkoholu ikviens kļūst par hronisku alkoholiķi, nodarot kaitējumu sev, savai ģimenei, sabiedrībai.
Tāpēc svarīgi izvairīties no pārlieku biežas alkohola lietošanas.
Pievienot komentāru
Komentē kā lietotājs
Anonīms
komentārs
Nupat atgriezos no Gruzijas. Tiku praksē iepazīstināta ar vietējām
tradīcijām. Un lūk, dārgais autor, 3 L vīna vienā vakarā Gruzijā ir
peanuts pat iesācējiem. 5 litri ir norma. 7 litri jau ir respectable. Bet 10
litri liecina par briedumu un stāvokli sabiedrībā. 10 L ir 15 pudeles vīna.
Latvijā jau no 2 straujā tempā cilvēki vārtās pa grīdu.
atbildēt
Anonīms
komentārs
Ja dzert, tad vienu dienu, pēc kuras nākamās divas paredzēta atpūta, un,
šo vienu dienu atkārtot ne biežāk kā vienu reizi mēnesī. Ja dzert, tad
kvalitatīvu šņabi - ne LV, ne RU. Ja dzert, tad nodrošināt kavalitatīvu
atpūtu šajā laikā, tā, lai nākamajā dienā nav morālie. Ja dzert, tad
nākamajā dienā lāpīties ar skaidru avota ūdentiņu un lūgt aknām
piedošanu. Kam spēcīgas aknas, var arī nelūgt, jo tāpat pagaidām viņas
jums nevar neko sliktu izdarīt.
atbildēt
eindhoven
(par Anonīms komentāru)
eindhoven
(par Anonīms komentāru)
Nu nez gan vai tie ir kompleksi. Latvijā ir tiešām ārprātīgs daudzums
nodzertu purnu. Nekur citur neesmu tādus uz ielām redzējusi, kā šiten.
atbildēt
Anonīms
komentārs
Nu,tagad es zināšu, ka man piemīt hronisks alkoholisms neirastēniskajā
stadijā - priekā! :)
atbildēt
Anonīms
(par Anonīms komentāru)
gruzīni un francūži kalnu ciematos dzer glāzi vīna sajauktu ar ūdeni pa
glāzei, kamēr latviešu brašuļi lok apšaubāmas kvalitātes sūdus līdz
kliņķim :(
atbildēt
Anonīms
komentārs
Nu viss te pārāk propagandiski vienkāršots!
Visi zinām, ka ir zemes, kur dabīgo vīnu lieto praktiski visi un katru dienu un...nemaz tur alkoholiķu un aknu slimnieku nav vairāk kā pie mums!
Tieši otrādi - kalnos dzīvojoši kaukāzieši dzīvo daudz ilgākus mūžus nekā mēs, bet vīnu dzer katru dienu un uzpīpē pa brīžam kādu pīpi arī!
Es neaizstāvu pārmērīgu alkohola lietošanu un nepavisam NEatbalstu smēķēšanu, taču viss nav tik viennozīmīgi.
Kubā daudzi vīrieši katru dienu smēķē cigārus. Tāds slavens kubiešu muziķis kā Compay Segundo, kas koncertēja līdz pat savai nāvei 95 gadu vecumā, vispār nekad nav redzēts bez cigāra mutē!
Daudzi ārsti iesaka iedzert glāzi dabiskā sausā sarkanvīna KATRU dienu - tas labvēlīgi ietekmē sirds un asinsvadu sistēmu, kas ir arī zinātniski pierādīts!
Prozīt!
Visi zinām, ka ir zemes, kur dabīgo vīnu lieto praktiski visi un katru dienu un...nemaz tur alkoholiķu un aknu slimnieku nav vairāk kā pie mums!
Tieši otrādi - kalnos dzīvojoši kaukāzieši dzīvo daudz ilgākus mūžus nekā mēs, bet vīnu dzer katru dienu un uzpīpē pa brīžam kādu pīpi arī!
Es neaizstāvu pārmērīgu alkohola lietošanu un nepavisam NEatbalstu smēķēšanu, taču viss nav tik viennozīmīgi.
Kubā daudzi vīrieši katru dienu smēķē cigārus. Tāds slavens kubiešu muziķis kā Compay Segundo, kas koncertēja līdz pat savai nāvei 95 gadu vecumā, vispār nekad nav redzēts bez cigāra mutē!
Daudzi ārsti iesaka iedzert glāzi dabiskā sausā sarkanvīna KATRU dienu - tas labvēlīgi ietekmē sirds un asinsvadu sistēmu, kas ir arī zinātniski pierādīts!
Prozīt!
atbildēt
Susurs
(par Anonīms komentāru)
nu kā, krieviem tač standarta šots bija 200 grami - graņonka! Priekš šota
tas imho ir ļoti daudz, bet nu dzēra tā.
atbildēt
Helmuts Runga
komentārs
Ja es būtu piedalījies kādā no aprakstītajiem pētījumiem par alkoholisma
rašanos, tad būtu klasificēts kā IZŅĒMUMS. Respektīvi - ir vismaz daži
(točna varu pateikt, ka neesmu tāds vienīgais), kuri pēc aprakstītajiem
priekšnosacījumiem nekļūst par alkoholiķiem ar visām aprakstītajām
sekām un pazīmēm.
Bet pa lielam rakstā daudz vērā ņemamas lietas. Esmu arī liecinieks, ka šie priekšnosacījumi vairāk vai mazāk cilvēku par alkoholiķi zināmā stadijā pataisa, turklāt ar precīzu vecuma prognozi.
Bet pa lielam rakstā daudz vērā ņemamas lietas. Esmu arī liecinieks, ka šie priekšnosacījumi vairāk vai mazāk cilvēku par alkoholiķi zināmā stadijā pataisa, turklāt ar precīzu vecuma prognozi.
atbildēt
Anonīms
komentārs
Nāvējošā deva ir atkarīgi no organisma , esmu savām acīm redzējis kā no
pudeles izdzer 1l vodkas ar divien rāvieniem , protams, 2 dienas bija slikti ,
bet tās bija derības uz 10 000 eiro
atbildēt
Anonīms
komentārs
klementine, man liekas, ka Tev ir kaut kādi kompleksi.
Nākamo rakstu gaidu par seksa kaitīgo ietekmi un cilvēka veselību, vēl varētu kaut ko par azartspēlēm uzrakstīt.
Nākamo rakstu gaidu par seksa kaitīgo ietekmi un cilvēka veselību, vēl varētu kaut ko par azartspēlēm uzrakstīt.
atbildēt
Susurs
(par Anonīms komentāru)
Anonīms
(par Susurs komentāru)
parasti tie, kas dzer viinu, neciesh alu un otradi. man gan abi garsho, brizjiem
viens labak, brizjiem otrs :D stiprais ped laikaa piegriezies, negribaas vairs.
atbildēt



|

manupraat, muusdienaas dzert ir dabiski...
atbildēt