Henkoks

Kad meklēju, ko tādu varētu darba dienas vidū paskatīties kino teātrī, pamatīgi aplauzos. Parasti uz kino sanāk iet vakaros, un tad tās iespējas ir pietiekami plašas, bet tagad – Kino Rīga pirmais seanss ir 15:00, kino K. Suns arī 15:00. Savukārt, Coca-cola Plaza rāda pāris filmas, no kurām dažas ir redzētas, bet pārējās ir teiksim tā – ne visai labas.
Tas mani rosināja uz pārdomām, kāda mums tā galvaspilsēta tāda nabaga – pāris kino teātri (un tie paši tikai centrā), kuros var noskatīties aktuālos grāvējus, bet tikpat kā nekad – kādu pieklājīgu, intelektuālu gabalu.Labi, bet ne par to ir stāsts.

Kad ieraudzīju, ka vienīgā filma, kas man pēc laika der, ir Henkoks (Hancock), drusku nolaidās rokas – cik tad var tos amerikāņu supervaroņus, nedaudz jau piegriezies. Bet filma, par laimi, ir ļoti jau nu netipiska savam žanram, kas pavērta to pusotru stundu tīkamā izklaidē.
(Sižets divos vārdos – Henkoks ir supervaronis, kurš nekontrolē savu spēku un raksturu un, glābjot cilvēkus, bieži visu salaiž dēlī. Tad viņš satiek PRščiku Reju, kurš palīdz viņam iegūt īstena supervaroņa tēlu).

Pirmais pārsteigums bija Vils Smits Henkoka lomā (Will Smith) – nemaz nezināju, ka viņš ir labs aktieris. Viņam ļoti labi izdevās notēlot izbesīto, aizdomu pilno, nogurušo, vientuļo, dziļi pēc mīlestības alkstošo Henkoku, turklāt izdarīt to tikpat kā bez vārdiem. Džeisons ‘Rejs’ Beitmens (Jason Bateman) rāda pieklājīgu aktierdarbu, bet oskarotā Šarlīze Terona (Charlize Theron) ir šausmīgi seksīga Reja sievas Mērijas lomā.

Filmā bija vairākas žanram netipiskas, novatoriskas lietas, kas arī padarīja filmu skatāmu. Dažas no tām:

- primāri visu dramatismu veido varoņa iekšējā cīņa ar sevi, visi cīkstiņi ar sliktajiem ir tikai fons. Parasti ir otrādi – galvenais ir sakaut ienaidnieku un tad, kādā brīvākā brīdi, var nodoties nelielai pašapcerei. Nav jau tā, ka filma Henkoks būtu lielākā celmlauze supervaroņu iekšējās pasaules bagātināšanā, tāda tendence pēdējos gados ir vērojama arī citur, bet šī filma izteiksmīgi nomaina prioritātes;

- interesants mākslinieka un operatora darbs – tik daudz tuvplānu, īpaši sejas, vispār nenākas bieži redzēt, kur nu vēl šāda tipa filmās;

- regejs, blūzs, hiphops – savdabīgs muzikālais noformējums. Ak, jā, un pats supervaronis šai filmā taču ir melnais! (Vai tik tas nav kāds Obamas priekšvēlēšanu kampaņas triks?)

Specefekti gan varēja būt labāki, bet uz to var pievērt acis.

Kopumā filma ir neslikta izklaide, taču jautājums paliek – kad beidzot skatītājiem būs pieejamas augstas kvalitātes filmas (un tādas uzņem ne mazums) biežāk kā uz pāris seansiem mēnesī mazā zālītē?...