Gudro Protokoli. 9. protokols

DEVĪTAIS PROTOKOLS

Brīvmūrnieku principu pielietošana tautu pāraudzināšanas darbā. Brīvmūrnieku
parole. Antisemītisma nozīme. Brīvmūrnieku diktātūra. Terors. Kas kalpo
brīvmūrniecībai. „Goju” valstu „redzīgo” un „aklo” spēku starpība. Varas kopība
ar tautu. Liberālā patvaļa. Izglītības un audzināšanas iekaŗošana. Viltus
teorijas. Likumu tulkošana. Mētropolītēnu ejas.

„Piemērojot mūsu principus, grieziet vērību uz tās tautas raksturu, kuŗas zemē jūs atradīsities un darbosities; vispārējai, vienādai to pielietošanai, iekams tauta nav pāraudzināta pēc mūsu prāta, nebūs sekmju. Bet esiet to pielietošanā ļoti uzmanīgi; jūs redzēsit, ka nepaies ne desmit gadu, pats stingrākais raksturs mainīsies, un mēs pieskaitīsim jauno tautu to rindai, kas mums jau padevušās.

Mūsu liberālās, īstenībā brīvmūrnieciskās paroles vārdus – „brīvība, brālība, vienlīdzība” – pēc savas nākšanas pie varas nomainīsim pret viņu ideju. Mēs teiksim: „brīvības tiesības, vienlīdzības pienākums, brālības ideāls” un... tversim āzi aiz ragiem... Faktiski mēs jau esam iznīcinājuši visas valdības, izņemot mūsējo, kaut gan juridiski tādu vēl ir daudz. Ja tagad dažas valstis arī protestē pret mums, tad tas notiek tikai formas dēļ un pēc mūsu pašu ieskata un rīkojuma, jo viņu antisemītisms mums vajadzīgs, lai valdītu pār mūsu mazajiem brāļiem. Nepaskaidrošu to tuvāk, jo par to jau vairākkārt esam runājuši.

Īstenībā mums nav nekādu šķēršļu. Mūsu Virsvaldība atrodas tajos ārpuslikuma apstākļos, kuŗus parasts nosaukt enerģiskā un stiprā vārdā – par diktātūru. Pēc sirdsapziņas varu teikt, ka patlaban mēs esam likumdevēji, mēs tiesajam, sodām un apžēlojam, mēs sēdam kaŗaspēka virspavēlnieka zirgā.

Mēs valdām ar stipru gribu, jo mūsu varā atrodas kādreizējās stiprās partijas atliekas, kas tagad mūsu iekaŗota. Mūsu rokās atrodas neatturama godkārība, degoša rijība, nežēlīga atriebība, ļaunums un naids.

No mums ceļas visu aptveŗošs terors. Mums kalpo visādu uzskatu visu doktrīnu cilvēki: monarchijas atjaunotāji, demagogi, sociālisti, komūnāri un dažādi utopisti. Mēs viņus visus esam iejūguši darbā: katrs no savas puses tie zāģē pēdējos varas balstus, cenšas apgāzt katru kārtību. Visas valstis ir nomocītas ar šādu rīcību: viņas alkst miera, gatavas miera dēļ ziedot visu; bet mēs viņas neliksim mierā, kamēr tās atklāti un padevīgi neatzīs mūsu internacionālo Virsvaldību.

Tauta sākusi brēkt par to, ka nepieciešami atrisināt sociālo jautājumu ar starptautisku vienošanos. Aiz saskaldīšanās partijās viņi visi nokļuvuši mūsu rīcībā, jo priekš tā, lai varētu sacensties cīņā, vajadzīga nauda, bet tā visa pieder mums.

Mums būtu jābaidās no goju valdnieku redzīgā spēka apvienojuma ar aklo tautas spēku, bet mēs esam spēruši visus vajadzīgos soļus, lai tāds apvienojums nenotiktu: starp abiem šiem spēkiem mēs esam uzcēluši viņu savstarpējā terora sienu. Tādā kārtā tautas aklais spēks paliek par mūsu atbalstu, un mēs, tikai mēs vien būsim tam par vadītāju un protams, virzīsim to uz savu mērķi.

Lai aklā roka nevarētu atsvabināties no mūsu vadības, tad mums pa laikam jāatrodas ciešā sakarā ar to, ja ne personīgi, tad caur saviem uzticamiem brāļiem. Kad mūsu vara būs vispār atzīta, tad mēs ar tautu sarunāsimies personīgi laukumos un mācīsim viņiem polītikas jautājumus tādā virzienā, kāds mums būs vajadzīgs.

Kā pārbaudīt, ko māca lauku skolās? Ko teiks valdības sūtnis vai pats valdnieks, tas nevar palikt nezināms visai tautai, jo tautas balss to ātri izplatīs.

Lai pāragri neiznīcinātu goju iestādes, mēs tām pieskārāmies ar ievingrinātu roku un satvērām savā rokā viņu mēchanisma atspeŗu galus. Šīs atsperes bija stingrā un taisnīgā kārtībā, bet mēs tās vietā radījām liberālu, nekārtīgu patvaļu. Mēs pieskārāmies jurisdikcijai, vēlēšanu kārtībai, presei, personas brīvībai, bet, galvenais – izglītībai un audzināšanai kā brīvas dzīves stūrakmeņiem.

Mēs apmuļķojām, apreibinājām un pavedām goju jaunatni, audzinādami to pēc apzināti melīgiem, bet no mums viņai uzspiestiem principiem un teorijām.

Virs pastāvošiem likumiem, nepārgrozot tos būtībā, bet tikai sakropļojot viņus ar pretrunīgiem tulkojumiem, mēs esam radījuši kaut ko grandiozu rezultātu ziņā. Šie rezultāti izteicās papriekšu tādā kārtā, ka tulkojumi vispirms nomaskoja likumus, bet pēc pavisam aizklāja to valdību skatiem tāpēc, ka neviens nevar pārredzēt tik sarežģītu likumdošanu.

No šejienes nāk teorija par tiesāšanu pēc sirdsapziņas.

Jūs sakāt, ka pret mums notiks sacelšanās ar ieročiem rokās, ja ļaudis pirms laika sapratīs lietas kodolu; bet pret to mums ir padomā tāds teroristisks manevrs, kas liks nodrebēt pašiem drošsirdīgākajiem: uz to laiku būs visās galvaspilsētās ierīkotas apakšzemes dzelzceļu (metropolītēnu) ejas – koridori, no kurienes šīs galvaspilsētas varēs uzspridzināt ar visām viņu organizācijām un valstu dokumentiem.”

ieprieksejais, 8. protokols