Gudro Protokoli. 11. protokols

VIENPADSMITAIS PROTOKOLS

Jaunā satversmes programma. Daži paredzētā apvērsuma sīkumi. „Goji” kā aitu
bars. Slepenā brīvmūrniecība un viņas „redzamās” ložas.

„Valsts padome būs organs, kas pastrīpos valdnieka varu; viņa, likumdevēju korpusa ārišķīgā daļa, būs it kā likumu un valdnieka noteikumu redakcijas komisija.

Tā tad, lūk, jaunās, jaunradāmās satversmes programa. Mēs noteiksim likumus, tiesības un tiesas iekārtu:
1) ar priekšlikumiem likumdevēju korpusam;
2) ar prezidenta rīkojumiem, vispārēju noteikumu veidā, senāta un valsts padomes lēmumu veidā, ministru noteikumu veidā;
3) izdevīgam momentam iestājoties – ar valsts apvērsumu.

Apmēram noteikuši rīcības veidu, ķersimies pie to kombināciju sīkumiem, kuŗām mums atliks noslēgt valsts aparāta gaitas pārkārtojumu augšā minētajā virzienā. Ar šīm kombinācijām es saprotu preses brīvību, biedrošanās brīvību, sirdsapziņas brīvību, vēlēšanu sistēmu un daudz ko citu, kam būs jāpazūd no cilvēces repertuāra vai arī jātiek radikāli pārgrozītam otrā dienā pēc jaunās satversmes pasludināšanas.

Tikai šinī momentā mēs varēsim uzreiz izsludināt visus mūsu lēmumus, jo vēlāk katrs redzams pārgrozījums būs bīstams sekojošo iemeslu pēc: ja šo pārgrozījumu izdarīs ar stingru bardzību aprobežojumu ziņā, tad tas var novest līdz izmisumam, ko radīs bailes no jauniem pārgrozījumiem tajā pašā virzienā; bet ja sekos mīkstinājumi, tad teiks, ka mēs esam atzinuši savu kļūdīšanos, un tas aptumšos jaunās varas nemaldības oreolu, vai arī tauta sacīs, ka mēs esam nobijušies un jūtamies spiesti piekāpties, par ko neviens tikpat nepateiksies, jo domās, ka tas bija vajadzīgs... Tiklab viens, kā otrs ceļš kaitīgs jaunās satversmes prestižam. Mums vajag, lai no tās pirmās pasludināšanas brīža, kad tautas vēl būs notikušā apvērsuma apstulbinātas, kad tās vēl atradīsies terora ietekmē un nesapratnē, ikviens saprastu, ka mēs esam tik stipri, tik neievainojami, tik spēka pilni, ka mēs nekādā gadījumā nerēķināsimies ar tautām un ne tikai neveltīsim vērības viņu domām, un vēlējumiem, bet arī esam gatavi un spējīgi ar nesatricināmu varu apspiest to izteikšanu ik katrā brīdī un vietā, ka mēs esam paņēmuši ar reizi visu, kas mums bija vajadzīgs un ka mēs nekādā gadījumā nepielaidīsim tautas dalīties varā ar mums... Tad viņas aiz bailēm aizvērs acis un sāks gaidīt, kas notiks.

Goji ir aitu bars, bet mēs esam priekš viņiem vilki. Bet jūs zināt, kas notiek ar aitām, kad kūtī iekļūst vilki?

Viņi aizvērs acis arī vēl tāpēc, ka mēs viņiem apsolīsim atdot visas atņemtās brīvības p ē c miera ienaidnieku nomierināšanas un visu partiju savaldīšanas...
Vai vērts runāt par to, cik ilgi viņiem būs jāgaida uz šo atdošanu?...

Kādēļ mēs izdomājām un iedvesām gojiem visu šo polītiku, iedvesām, nedevuši tiem iespējas saskatīt tās apslēpto pusi, – kādēļ gan, ja ne tādēļ, lai aplinkus ceļā sasniegtu to, kas mūsu izkaisītai ciltij nav sasniedzams tieši. Tas noderēja par pamatu mūsu slepenās brīvmūrniecības organizācijai, kuŗu nepazīst un par kuŗas mērķiem pat nevar iedomāties tie goju lopi, kuŗus mēs easm piedabūjuši brīvmūrnieku ložu ārišķīgajā armijā, lai novērstu viņu ciltsbrāļu uzmanību.

Dievs ir licis mums, savai izredzētai tautai, izkaisīties, un šinī stāvoklī, kas visiem šķiet raksturojam mūsu vājumu, izpaužas mūsu spēks, kas mūs tagad novedis pasaules valdniecības vārtu priekšā.

Tagad vairs tikai nedaudz jāuzbūvē virs ieguldītajiem pamatiem.”


ieprieksejais, 10. protokols