Grantiņš tomēr ir spogulis mums un mūsu vērtību izpratnei!

Lai gan pēc tā, kad tika paziņots par visiem Grantiņa darbiem, es droši varu teikt – „Jā! Šitais nekad vairs nedrīkst parādīties sabiedrībā kaut vai tāpēc, ka mūsdienu sabiedrībā nav zināšanu, ar kurām viņš būtu padarāms vismaz nekaitīgs.”..., es tomēr gribu atkārtoti uzsvērt, ka ikviens šāds gadījums ir liecība par to, ka tieši mūsu sabiedrībā ir kādas nepilnības garīgajā dzīvē, vērtību sistēmā.

Tātad, „Grantiņu pastāvēšana” mūsu vidū ir liecība pret mums visiem. Un es ņemos apgalvot, ka „grantiņu” būs arvien vairāk un vairāk..., jo mūsdienu Latvija savā garīgumā pamatīgi atpaliek no visu nīstajiem PSRS laikiem, un augļus no tā mēs pagūsim „plūkt” vēl šīs dzīves laikā.

Turklāt, ja viņš ir nogalinājis savu meitu bez itkā redzama iemesla, varbūt viņš to darījis, lai slēptu info par slepkavībām. Piemēram, ja ļaujamies versijām, viņš sarunājoties ar kādu mājā vai pa telefonu varētu būt "palielījies" par saviem darbiem, un pamanījis, ka meita tajā brīdī visu ir dzirdējusi. Tas varētu izskaidrot, kāpēc viņa viņam esot teikusi, ka nevienam neko nestāstīšot. Jo, ja nav bijis izvarošanas, tad kas ir bijis tas, ko viņa solīja nevienam nestāstīt, un kas kļuva par iemeslu viņas nogalināšanai?

Te nu vēl varētu uzreiz arī visiem nāvessodu piekritējiem atgādināt - Lūk kā rīkojas cilvēks, kuram ir bail atgriezties "labošanas darbu iestādē"... Viņš, baiļu ietekmē, nevis apslāpē savas tieksmes, jo to, visticamāk, viņš nemaz nevar, bet sāk "griezt" visus pēc kārtas, pat savu bērnu, un slēpt, lai tikai neatgrieztos cietumā.

Un nāvessoda iespēja to pašu darīs ar daudziem citiem maniakiem... Viņi nepārstās darīt to, kam, iespējams, nemaz nespēj pretoties, jo dara tādā kā transa stāvoklī, bet, vienkārši, neatstās lieciniekus... Pēc visa šā izriet, ka viņa paša mātei ir tikai paveicies, jo viņš ir bijis noskaņots neatstāt nevienas pēdas... Normāla valsts...?

Par katras sabiedrības attīstību var spriest pēc tās „slimo” pilsoņu īpatsvara. Vēl idiotiskākās sabiedrībās par mūsējo, un tādas arī ir, visus savus "slimos" vai citādi domājošos vienkārši nogalina, nekad nepieļaujot pat domu, ka ir kaut kādas kroplības šīs sabiedrības vērtību sistēmā un kultūras dzīvē, kas šos slimos rada un ikvienu šādas sabiedrības pārstāvi padara par līdzatbildīgu, ja viņi neko necenšas pat domāt par pamesto bērnu glābšanu, kuri atrodas „neveselīgā garīgajā vidē”, un neviens pat neuzsāk sarunas par to, ka jāmaina ir vērtību izpratne, nevis jālikvidē sekas.

(!!!) Likvidējot sekas un nedarot pilnīgi neko citu mēs kļūstam kā precīza kopija Mr. Grantiņam viņa rīcībā... Viņš jau arī tikai likvidēja sekas pats savam kaunam... Komentāros bieži vien lasām - ...cerams, ka noziedznieki zinās, kas ar tādu darāms... Varbūt der padomāt arī par to, ka tie noziedznieki ir darījuši kādam no mums daudz vairāk pāri, un ar šādiem aicinājumiem mēs itkā piešķiram viņiem tiesības būt mūsu sabiedrotajiem..., ar to mēs izvēlamies viņu vērtību sistēmu...

Patiesībā, dažiem šādiem aicinātājiem pēc taisnīguma ir vajadzīgas „gladiatoru cīņas” nevis taisnīguma pēc, bet gan tāpēc, lai varētu izbaudīt asinis... Un tā arī ir savdabīga nespēja kontrolēt savas tieksmes, līdzīgi kā tas ir ar Grantiņu viņa slimībā... Manuprāt, nopietns materiāls pārdomām. Risinājums?

Risinājums ir tikai viens, un šeit to var izteikt tikai galvenajos uzstādījumos. Ir jāizveido sava vērtību izpratne un tā jāievieš ikdienas dzīvē. Bez tās ikviens cilvēks ir kā māja bez pamatiem, tāpat kā viņa bērni, un viņu vērtīb izpratnē visādas ietekmes mētā no vienas vietas uz citu. Šādi cilvēki, tāpat kā mājas bez pamatiem vai uz sliktiem pamatiem, ir nolemti ātrai bojāejai. Tie nav spējīgi izturēt lielākus pārbaudījumus.

Lai rastos šāda vērtību izpratne, ir jāparādās cilvēku grupai, kura to ir spējīga radīt tādā līmenī, lai tā pārliecinātu un aizrautu sabiedrības vairākumu, ar to nodrošinot attiecīgās sabiedrības izvēlēšanos iet pa šīs vērtību izprtanes ceļu.