Frāzes, par kurām Tevi var savākt DP

Es Garry Wood, privātā kredīta aizdevējs un sadarboties finansu reālā
Nekustamā īpašuma un visu darījumu finansēšanu no Dienvidāfrikas veidiem. Es arī piedāvāt
Kredīti privātpersonām, uzņēmumiem un sadarbību zemas procentu likmes aizdevumiem
nosacījumi
nosakot aizdevuma summu starp summu $ 3,000.00 līdz $ 100,000,000.00 ASV
Dolāru. Kredīti attīstības konkurētspējas uzņēmumu / darbību
paplašināšanos. Sazinieties ar mums pa e-pastu: fedalitystandardloan@gmail.com. Informācija
Mēs piedāvājam šādu veidu aizdevumu Personal Aizdevumi (Secure un bez tā)

Pirmā informācija, kas vajadzīga:
Vārds (Mr, Ms, Dr, uc): .........
Vārds: Andrew ..............................
Middle Name: ..-..........................
Nosaukums: .............................
Datums ...........
Dzimums: M
Ģimenes stāvoklis:
Kopējais nepieciešamais apjoms:
Ilgums
Adrese:
Pilsēta:
Reģions:
Pasta
Valsts:
Tālrunis:
Fakss: -
Mobilo
Ikmēneša
Nodarbošanās: PENSIJU
E-pasts: ..................
E-pasts: fedalitystandardloan@gmail.com
Garry Wood
Online reklāmdevējs

Viņi vēl brīnās kāpēc tauta viņus ienīst un\vai ņirgājas! Domājiet ar galvu, policisti un vispār pārkvalificējieties uz cienīgāku un labāk apmaksātu profesiju, nevis ejiet pret tautu!

2010.gads. Divi sētnieki slauka ielu, uz stūra satiekas.
Viens vērīgi palūkojas otra sejā, un vaicā:
- Vai neesam redzējušies jau agrāk?
Otrs arī piestāj čīgāt un atsaka:
- Man arī tā škiet.
- Sakiet, kurā bankā JŪS agrāk strādājāt?

Izlasiju "Diskusija par finansu krizi valsti",kur Smirnova kungs,IETEICA,nevis aicinaja neglabat naudu banka,sakara ar sotdienas sarezgito ekonomikas situaciju.Es tagad jums iesaku neest,bet partikt vienigi no udens,vai tas liecina,ka jus ta ari darisiet?Sanak ta,ka Drosibas Policija uzskata,ka tauta ir spriest nespejiga un tai nav tiesibu piedalities dialogos.Visprecizak,manuprat,par visu notikuso izteicas Karlis Streips.Kas ta par valsti,kur divu cilveku izteiktie viedokli ir spejigi sagraut valsts finansialo stavokli.Visa si iebaidisana,ka ari krapnieku komentari,ka vienkarsa tauta nesaprot neko finansu jautajumos,liecina par to,ka valdiba tuvojas vai ari jau ir bankrota.Ja ta nebutu,tad nebutu vajadzibas pec parrunam ar SVF.

k**e, nezodz bildes (bildi)!

Valdība izdeva prettiesisku administratīvo aktu par to , ka izņemot naudu no valsts iestādes Parex, laužot depozītlīgumu , jāmaksā 3% vietā 10%. Vai kāds to pārsūdzēja Administratīvajā tiesā. Droši vien , ka nē, jo cilvēki , iespējams,vairs šai valstij netic, ir pragmatiski, no komentāriem redzams, ka tiešām nauda tiek no bankām izņemta, es gan līdz šim tam neticēju.No komentāriem noprotams , ka cilvēki saprot, ka tiešām garantijas fondam naudas visiem nepietiks.

Finanšu ministrs uzsvēra, ka sarunas esot sāktas laicīgi, lai nodrošinātos pret iespējamiem riskiem. Arī Godmanis uzsvēra, ka ar SVF tiekot runāts par "zināmu atbalsta rezervi". Šis ir citāts no TVNET , kas pierāda, ka sarunas ar SVF jau sāktas agrāk, lai gan slakteris ar godmani ilgstoši apgalvoja, ka pal'īdzība nebūs vajadzīga, bet tikām paklusām izlaupīja Parex, bet sabiedrībai visu pasniedza kā vienas nakts notikumu.

Finanšu ministrs uzsvēra, ka sarunas esot sāktas laicīgi, lai nodrošinātos pret iespējamiem riskiem. Arī Godmanis uzsvēra, ka ar SVF tiekot runāts par "zināmu atbalsta rezervi". Šis ir citāts no TVNET , kas pierāda, ka sarunas ar SVF jau sāktas agrāk, lai gan slakteris ar godmani ilgstoši apgalvoja, ka pal'īdzība nebūs vajadzīga, bet tikām paklusām izlaupīja Parex, bet sabiedrībai visu pasniedza kā vienas nakts notikumu.

Naudas ministram kabatā ir nauda,
finansu ministram - finanses,
bet kas ir kabatā finanšu ministram?
Runāsim latviski!

Nauas ministram kabatā ir nauda,
finansu mimistram - finanses,
bet kas ir kabatā finanšu ministram?
Runāsim latviski!

Es joprojām brīvs. :)

Jaa jaa, bet kaa ir ar tiem, kas ieguldiijushi vairaak nekaa valsts garantee - tie jau ir tie lielaakie iznjeemeeji, jo var pazaudeet lielas summas.

Kas tevi apstaadinaatu paarskaitiit savus suuri gruuti nopelniitos 200 000 latus uz kaadu stabilu Banku ar reputaaciju vai vienkaarshi paarveerst zeltaa un iznjemt aaraa no Banku aprites?

...cilvēki arī cenšas izņemt naudu no bankām, jo saprot, ka bankas bankrotēšanas gadījumā visiem nauda nepietiks...

par šo pienāktos pēriens ar rīkstēm.
Latvijas valsts garatē noguldījumu drošību konkrētā apjomā, un nepieciešamības gadījumā izmantos iespēju ņemt ārvalstu kredītus, lai savas saistības izpildītu.

"Diskusija par finanšu krīzi valstī"

Vai, un kā tā ietekmēs ikvienu no mums, diskutē:

Modris Mārtiņjānis, autobusu uzņēmuma SIA M&D īpašnieks;
Jānis Vucāns, Ventspils Augstskolas rektors;
Aivars Lembergs, Ventspils mērs, uzņēmējs;
Dmitrijs Smirnovs, sociālo zinātņu maģistrs ekonomikā, Ventspils Augstskolas lektors.

Piedāvājam plašāku sarunas fragmentu:

VB: Šlesers piemānīja ar aviosatiksmes dotācijām, ar autobusu dotācijām. Vai valsts vispār ir uzticams partneris uzņēmējiem?

Mārtiņjānis: Es negribu būt soģis valstij, bet tāda ir realitāte. Solīto neesam saņēmuši.

VB: Un pašvaldībai? Vai tai valsts dod to, ko sola?

Lembergs: Ir bezjēdzīgi cerēt, ka kāds pildīs solījumus tikai tāpēc, ka tie doti. Drīzāk tos neizpildīs. Pēdējos trijos gados ir ļoti raksturīgi valdības personā dot solījumus pa labi un pa kreisi. Turklāt tādus, kam nav ekonomiska pamata, neievērojot ekonomiskās piesardzības principu - ar cerību, ka rīt būs ne tikai tādi paši attīstības tempi kā šodien, bet vēl labāki. Bet, kas notiek realitātē, mēs jau redzam - pārvadātājiem doti neizpildāmi solījumi, mediķiem... Praktiski nevieni solījumi nav pildīti.

VB: Varbūt šādos apstākļos arī pašvaldībai jāpiebremzē savas ieceres? Piemēram, koncertzāles projekts, kas jau miljonu izmaksājis.

Lembergs: Redzat, es domes darbu vienmēr esmu vadījis ar aprēķinu, lai budžetā visu laiku būtu pārpalikums. Pēdējos gados brīvo līdzekļu pārpalikums pašvaldības kontā bija astoņi, deviņi, pat četrpadsmit miljoni latu jeb ceturtdaļa budžeta. Pārrēķinot uz valsti, tās kontā vajadzētu būt 1,2 miljardiem latu brīvas naudas. Ja jums ir brīva nauda, kritiena gadījumā tā kalpo par spilvenu, uz kura mīksti piezemēties. Ventspilij, lai arī īsā laikā ļoti patērēts, tāds ir, turpretim valsts, kad attīstība bija pozitīva, neradīja šo spilvenu.

Tagad, kad nāk Eiropas lielās naudas, mums ir brīva manevra iespēja. Un, ja vēl projekts ir gatavs, tad tu esi pirmais, kas var paņemt naudu. Ar deviņiem miljoniem latu kontā nav problēmu būvēties. Ja naudas kontā nav, veidojas budžeta deficīts un nauda ir jāaizņemas. Bet krīzes laikā kreditēšanas noteikumi ir sliktāki, bet nauda - dārgāka. Slikts saimnieks iekrīt bedrē vairākkārt.

VB: Kurš vainīgs pie tā, ka valstij nav naudas spilvena?

Smirnovs: Vainīga ir Latvijas banka, jo atļāva komercbanku sektorā izveidot finanšu piramīdu. Straujā kredītu izsniegšana pārsvarā bija orientēta uz patēriņa izdevumiem, uz nekustamā īpašuma darījumiem, kas arī ir patēriņš. Tagad kredītņēmējiem, lai atdotu veco kredītu, ir jāņem jauns - vēl lielāks kredīts. Pagājušajā gadā konferencēs jau brīdināju, ka 2008. gadā būs krīze.

VB: Vai bija arī kāds, kas klausās? Toreiz vēl par krīzi neviens nerunāja, tikai par IKP pieaugumu.

Smirnovs: Jā, arī kolēģi man toreiz teica: kāda krīze, nekādas krīzes vienkārši nevar būt! Un šis ir tikai sākums. Problēmas ASV ir sīkums salīdzinājumā ar to, kas sagaida mūs. Viņiem tagad dziļums ir sasniegts un sāksies atveseļošanās. Savukārt Eiropas Savienībā problēmas tagad tikai sāksies, un mums būs varbūt 10 vai 20 reižu dziļāka krīze nekā ASV.

Zviedrijas bankas caur meitas bankām Latvijā lētos kredītus vairs nevarēs piedāvāt. Viņi pateiks: lūdzu, atdodiet vecos kredītus! Bet ar ko mēs atdosim - vai ar nekustamajiem īpašumiem? Nav, ar ko kredītus atdot! Noguldījumu apjoms Latvijā ir 6 miljardi latu, bet kredītu apjoms - vairāk nekā 14 miljardi. Piramīda ir uzbūvēta un tagad jāgaida, kad tā sabruks.

VB: Kas būs tie, kas bankrotēs, - mājsaimniecības, bankas, visa valsts?

Smirnovs: Sākumā bankas - tāpat kā ASV. Arī mums netrūkst cilvēku, kas nopirkuši kredītā zemes gabalu un tāpēc uzskata sevi pa miljonāriem. Bet tagad izrādās, ka šī zeme nevienam nav vajadzīga, kredīts stāv bankā, un viņš izrādās tāds miljonārs, kas pat komunālos pakalpojumus nevar apmaksāt. Tādi kredītņēmēji naudu ir iztērējuši un bankai neatdos.

Lembergs: Tā absolutizēt nebūtu pareizi, tas nav ekonomiski korekti. Katrs kredītdevējs, katrs kredītņēmējs ir atšķirīgs.

Vucāns: Pēc būtības, kungi, jūs runājat par vienu un to pašu lietu, ko finanšu teorijā sauc par likviditāti. Jebkurai darboties spējīgai struktūrai nepieciešami līdzekļi ikdienas izdevumiem. Ja tādu nav, šo situāciju sauc par bankrotu. Un nobankrotēt var gan ģimene, gan banka, gan arī valsts. Mani visvairāk satrauc, ka šī smagā piezemēšanās draud tām ģimenēm, kurām bija iespējas pašām savu spilvenu radīt. Jaunajai paaudzei, kaut kur no 27 līdz 32 gadiem, kas noticēja vārdiņam gaidas.

VB: Viņi dzīvoja pāri saviem līdzekļiem?

Viņi cerēja, ka būs ilgstošais ekonomikas labklājības modelis, ko piedzīvojušas daudzas Rietumu valstis - vairāku desmitu gadu laikā nekas nemainās, ir normāla augšupeja, cilvēks var nopelnīt, var atdot visus 30- un 40-gadīgos kredītus. Ļoti daudzi uz to iekrita, jo noticēja iespējamajai Leiputrijai. Vissmagākajā situācijā būs tie, kas varēja dzīvot labi.

VB: Vidusslānis?

Vucāns: Kuri varēja būt vidusslānis. Šobrīd ir liels jautājums, vai viņi par tādu kļūs.

Smirnovs: Vienīgais, ko varu ieteikt: pirmkārt, neglabāt naudu bankās, otrkārt, neglabāt naudu latos, jo tagad tas ir ļoti bīstami.

VB: Tas, jāatzīst, ir pat ļoti skandalozs paziņojums. Ko tad darīt ar naudu - glabāt burkā, pirkt zemi?

Smirnovs: Pārvērst ASV dolāros. Eiro ir mākslīga valūta, un tas, ko eiro sasniedz gada laikā, vienā mēnesī var zust. Tie ir reāli draudi eiro vērtībai. Varbūt kāds to nesaprot, bet galvenais ASV pretinieks un konkurents ir Eiropas Savienība. ASV galvenais mērķis ir izjaukt savienību, jo tai nav izdevīga spēcīga vienota Eiropa, nav vajadzīga spēcīga valūta - eiro.

Vucāns: Gribu mazliet pakoriģēt. Negribu piekrist tam, ka ASV nav izdevīga Eiropas Savienība, jo ES ir ļoti plašs tirgus, bet tirgus, kas spēj sevi pašatražot, protams, ir nepieciešams visām lielajām valstīm. Tādēļ sagraut Eiropas Savienību kā tirgu - tas nav viņu mērķis, bet pavājināt - gan.

Pilnā apkomā diskusija lasāma laikrakstā Ventas Balss:
http://www.ventasbalss.lv/articles/...

Paldies par info.
Likums ir riktīgi staipāms. Jo neņemos spriest, kur ir robeža starp, piemēram, apzināti un neapzināti un ko vispār šinī gadījumā šis vārds jeb jēdziens sevī ietver.

Zināšanai apakšā ir likums un arī viedoklis par kuru ietupinaja.

LIKUMĀ TEIKTS
194.1 pants. Nepatiesu datu vai ziņu izplatīšana par Latvijas Republikas finanšu sistēmas stāvokli

(1) Par apzināti nepatiesu datu vai ziņu izplatīšanu mutvārdos, rakstveidā vai citādā veidā par Latvijas Republikas finanšu sistēmas stāvokli —

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem vai ar arestu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz astoņdesmit minimālajām mēnešalgām.

(2) Par tādām pašām darbībām, ja tās izdarītas atkārtoti vai ja tās izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās, vai ja ar to radīts būtisks kaitējums valstij vai ar likumu aizsargātām personas tiesībām un interesēm, —

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz četriem gadiem vai ar arestu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz simt minimālajām mēnešalgām.

(3) Par šā panta pirmajā daļā paredzētajām darbībām, ja tās izdarītas mantkārīgā nolūkā, —

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz sešiem gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas, atņemot tiesības veikt uzņēmējdarbību uz laiku no diviem līdz pieciem gadiem vai bez tā.



Ekonomikas eksperts Dmitrijs Smirnovs aplēsis, ka banku bankrota gadījumā Noguldījumu garantiju fonds nespēs segt visus pieprasījumus.
Finanšu un kapitāla tirgus komisijas operatīvie dati liecina, ka oktobrī no Latvijas bankām aizplūduši noguldījumi 461 miljona latu apmērā. Kā skaidro Ventspils Augstskolas pasniedzējs Dmitrijs Smirnovs noguldījumi no bankām aizplūst, jo krīt iedzīvotāju uzticība komercbanku sistēmai.

„Neskatoties uz to, noguldījumu drošība tiek garantēta līdz 50 000 EUR (35 140 LVL), ne visi noguldītāji varēs saņemt atlīdzību. Noguldījumus garantē nevis valdība, bet Noguldījumu garantiju Fonds. Un Noguldījumu garantijas fondā uz esošo brīdī ir tikai 77 milj. LVL.

Tas nozīmē, ka atlīdzību no garantijas fonda varēs dabūt tikai 77 000 000 : 35 140 = 2 191 noguldītājs. (Divi tūkstoši simt deviņdesmit viens noguldītājs). Kas būs ar pārējiem noguldītājiem, nav skaidrs.

Tāpēc cilvēki arī cenšas izņemt naudu no bankām, jo saprot, ka bankas bankrotēšanas gadījumā visiem nauda nepietiks. Un pirmkārt, protams, naudas izņems nerezidenti, jo nerezidentu noguldījumiem ir vislielākā nestabilitāte. Iespējams, ka Latvijas komercbankas varētu zaudēt visus nerezidentu noguldījumus".