Fotoradars - tā tik būs štelle!

Nav noslēpums, ka vienmēr esmu uzskatījis, ka Latvijas amatpersonu lielākā kļūda ir tā, ka tās nedomā par ilgtermiņa nākotni un pat par īstermiņa sekām, tam ko viņas pasaka vai izdara. Vienu no pēdējiem "jauninājumiem" Latvijas satiksmē - fotoradariem, uzgāju šeit: www.tvnet.lv

Mani pārsteidz šeit minēto amatpersonu bezatbildīgā attieksme savu viedokļu paušanā, taču visu pēc kārtas:

1. Ir diezgan skaidri norādīts, ka fotoradaru labākā (un ziņās minētā - vienīgā) īpašība ir tā, ka tie var "ātri atpelnīt naudu". Piedodiet! Kaut ko tādu pavisam publiski var uzsvērt amatpersonas tikai un vienīgi Latvijā. Skatoties no citu valstu pieredzes, kurās darbojas šādas kameras, amatpersonas cenšas pierādīt un uzsvērt pilnīgi pretējo - ka kameras nav naudas pelnīšanas līdzeklis. Manā skatījumā pietrūkst diskusijas par pētījumiem, kas mēģina atbildēt uz to, vai fotoradari īstenībā uzlabo satiksmes drošību. Augsta ranga policijas amatpersonas Lielbritānijā ir savā laikā izteikušās, ka ir apšaubāms iespaids uz satiksmes drošības uzlabošanu, jo kamera nevērtē to, vai Tu brauc droši, labi vai slikti, bet tikai automātiski izsniedz soda pārkāpuma biļeti, ja kāds pārsniedz ātrumu.

2. Privātās partnerības piesaukšana šajā gadījumā no Šlesera k-ga liek apšaubīt, to vai viņam patiešām ir nepieciešamās plānošanas un stratēģiskas domāšanas iemaņas. Ir vairāki iemesli, kādēļ privātā partnerība būtībā iznīcinātu fotoradaru ieviešanas pamatideju.

- ieviešot privāto partnerību ir jārēķinās ar privātā partnera interesēm. Un tās ir ļoti vienkāršas - gūt ienākumus. Tas ir pilnīgi pretēji fotoradaru būtībai, kuru galvenais sasniegumu kritērijs būtu tas, ka tie pēc iespējas mazāk "fotografē" auto. Kādu iespaidu tas atstās uz to, kurās vietās un cik fotoradari tiks izvietoti? Vai nebūs tā, ka fotoradari tiks izvietoti vietās, kur var iekasēt vairāk naudas un nevis uzlabot satiksmes dalībnieku drošību? Kāda kontrole par projektu būs valsts varai?

- primārais iemesls privātai partnerībai ir riska samazināšana. Ir visiem zināms, ka valsts institūcijas pēc būtības izvairās no riska, taču privātais uzņēmējs parasti "dzīvo" no riska. Šajā gadījumā ne visai saprotu kāds risks ir fotoradaru projektam. Ceļu policija u.c. iestādes apgalvo, ka radari atpelnīšot sevi pāris mēnešu laikā, kam es arī piekrītu. Kādēļ valsts nevar veikt sākotnējās investīcijas, bet pieaicina privāto firmu?

- cik legāli ir privatizēt valsts sodu sistēmu? Ja turpmāk mēs atļaujam privātai firmai iegūt valsts noteikumu sodos iekasēto naudu vai daļu tās, kā ienākumu sev, varbūt nākamais solis būtu privatizēt Ceļu Policiju un nodot tās soda un uzraudzības funkcijas privātai firmai. Valsts soda funkcijas ir un vienmēr bijušas valsts/pašvaldības iestāžu funkcija. Naudas sods par valsts noteikumu vai likumu pārkāpumu nav pakalpojums, par ko norēķinās pēc tirgus cenām! Naudas sods tādēļ var būt nesamērīgi liels, jo tam ir jākalpo arī, kā preventīvam līdzeklim, kas attur cilvēkus veikt pārkāpumus.

Piedāvāju valsts "profesionāļiem" padomāt par turpmāk minēto:

- fotoradars nav naudas iekasēšanas mašīna, bet gan satiksmes drošības veicināšanas instruments. Ja pieiesim problēmai vieglprātīgi un vienkārši izkaisīsim 1000 radarus visās vietās, kur cilvēki var teorētiski pārsniegt ātrumu, tas neatrisinās situāciju;

- izskaidrot sabiedrībai, no kurienes ir uzradies cipars - vairāk kā 1000 fotokameras. Vai tās ir vietas, kur cilvēki pārsniedz ātrumu, vai tās ir vietas, kur parasti notiek avārijas, atrodas skolas vai bērnudārzi? Ļoti ceru, ka tie ir pēdējie;

- nekāpt uz grābekļa, uz kura ir pabijuši citi - padomāt par nepieciešamām izmaiņām normatīvajos aktos. Procesam, kā tiek izsniegtas pārkāpumu kvītis, un fotoradaru kalibrēšanai ir jābūt stingri regulētiem likumos un noteikumos, jo savādāk, katra pārkāpuma kvīts aizies tālu ceļu pa tiesu sistēmu;

- muļķībām par privāto partnerību vajadzētu beigties. Tā vietā, padomāt par to, cik daudz no iekasētiem sodiem varētu reinvestēt pašās kamerās (apkope un jaunu uzstādīšana) un cik daudz varētu iemaksāt ceļu fondā vai vietējām pašvaldībām vietēja mēroga ceļu uzlabošanai. Sodu izlietojumam ir jābūt caurskatāmam un tas nedrīkst veidot privātu uzņēmumu ienākumus;

- ja tomēr gribat palikt pie privātās partnerības idejas, labāk uzreiz nosauciet, kuru pazīstamu firmu esat jau noskatījuši.

Var jau, protams, uz visiem šiem priekšlikumiem atbildēt no valsts "profesionāļu" skatupunkta – „jā mās par to domājam”. Taču tad ir pretjautājums - kādēļ par visu šo netiek diskutēts ar sabiedrību? Vai nu tomēr te spraucas ārā neprofesionalitātes āža kāja, vai nu Jūs uzskatāt, ka sabiedrība ir pārāk stulba, vai nu arī jāpieņem darbā jauns preses sekretārs.

Jebkurā gadījumā - jārīkojas.