Ezīša grūtā dzīve (ar happy end)
|
Mani mazbērni Lielvārdē, Lāčplēša pieturā pie 1905.gada pieminekļa, gaidīja autobusu. Pēkšņi ļoti lielā ātrumā šāvās limuzīns. Tā ritenis atsvieda sāņus tādu kā apaļu bumbu, un tā, ievēlusies šosejas grāvī, lielās sāpēs sāka spiegt kā bērns, kviekt kā sivēns un pa starpām riet kā lapsēns.
Raivis, toreiz mazs puika, metās sniegt palīdzību ezītim. Lielās sāpēs tas nemaz nevairījās no cilvēka rokām un nerāvās čokurā, varbūt nespēja? Ežuks plātīja sārto mutīti un rīstījās pēc elpas. Raivis viņu satina džemperī un skriešus devās mājās.
Skats traģisks. Puisēnam asaras birst, bet rokās ezītis cīnījās ar sāpēm un nāvi, un brēca pēc palīdzības. Dzīvnieciņa plati atplestajā mutē iepilināja sirds pilienus un izšķīdinātu ceturtdaļu analgīna tabletes. Pēc mirkļa viņš pārstāja brēkt, pierima. Varbūt sāpes mazinājās, varbūt zaudēja samaņu. Nezinu.
Noliku ezīti virtuves kaktā pie plīts kaķu atpūtas kastē. Desmit dienas viņš gulēja bez kustībām. Par dzīvības esamību liecināja smagnējā un retā elpošana. Vairākas reizes diennaktī pilināju dzīvnieciņa pavērtajā mutē zāles un ūdeni.
Sākās lēna atveseļošanās. Ežuks aizvēra muti un uzticīgi raudzījās augšup, lai taču pasniedz arī ko ēdamu. Tā mazbērni sāka dot viņam kaķu barību, to vispirms izmērcējot pienā. Pēc izveseļošanās ežuks no virtuves kaķu groza pārcēlās uz šķūni, uz kūti un trušu novietni. Viņš šīs vietas apstaigā pēc saviem ieskatiem.
Ezis pēc rakstura ir liels pedants. Viņš akurāti ierodas uz kazu slaukšanas laiku un reizē ar kaķiem gaida silta piena lāsi, un, ja es aizkavējos, viņš pastiepj augšup purniņu un it kā vaicādams pukšķ, sak, kas par kavēšanos? Sagaidījis pienu, ezītis to ar slaido mēlīti lok kā kaķis. Paēdis viņš aiziet savās darīšanās uz šķūni. Tā iedzīvojās ežuks mūsu mājās.
Ilga Misāne
Raivis, toreiz mazs puika, metās sniegt palīdzību ezītim. Lielās sāpēs tas nemaz nevairījās no cilvēka rokām un nerāvās čokurā, varbūt nespēja? Ežuks plātīja sārto mutīti un rīstījās pēc elpas. Raivis viņu satina džemperī un skriešus devās mājās.
Skats traģisks. Puisēnam asaras birst, bet rokās ezītis cīnījās ar sāpēm un nāvi, un brēca pēc palīdzības. Dzīvnieciņa plati atplestajā mutē iepilināja sirds pilienus un izšķīdinātu ceturtdaļu analgīna tabletes. Pēc mirkļa viņš pārstāja brēkt, pierima. Varbūt sāpes mazinājās, varbūt zaudēja samaņu. Nezinu.
Noliku ezīti virtuves kaktā pie plīts kaķu atpūtas kastē. Desmit dienas viņš gulēja bez kustībām. Par dzīvības esamību liecināja smagnējā un retā elpošana. Vairākas reizes diennaktī pilināju dzīvnieciņa pavērtajā mutē zāles un ūdeni.
Sākās lēna atveseļošanās. Ežuks aizvēra muti un uzticīgi raudzījās augšup, lai taču pasniedz arī ko ēdamu. Tā mazbērni sāka dot viņam kaķu barību, to vispirms izmērcējot pienā. Pēc izveseļošanās ežuks no virtuves kaķu groza pārcēlās uz šķūni, uz kūti un trušu novietni. Viņš šīs vietas apstaigā pēc saviem ieskatiem.
Ezis pēc rakstura ir liels pedants. Viņš akurāti ierodas uz kazu slaukšanas laiku un reizē ar kaķiem gaida silta piena lāsi, un, ja es aizkavējos, viņš pastiepj augšup purniņu un it kā vaicādams pukšķ, sak, kas par kavēšanos? Sagaidījis pienu, ezītis to ar slaido mēlīti lok kā kaķis. Paēdis viņš aiziet savās darīšanās uz šķūni. Tā iedzīvojās ežuks mūsu mājās.
Ilga Misāne
Pievienot komentāru
Komentē kā lietotājs
atbildēt