ERAB bezriska darījums ar Parex
|
Vispirms obligātā atruna: šis ir diletanta, kurš, iespējams, kaut ko vai pat pilnīgi neko nesaprot šāda veida darījumos, rēķins.
Tātad:
Ls 79.1 miljoni - Parex pašu kapitāls 2008. gada beigās; plus
Ls 165 miljoni - valdības ieguldījums pamatkapitālā;
______________
Ls 244.1 miljoni
25% no Ls 244.1 miljoniem ir apmēram Ls 61.03 miljoni.
No Dienas:
"Parakstot divus ieguldījumu līgumus, ERAB valsts pērn novembrī izglābtās Parex kapitālā kopumā ieguldīs 73 miljonus latu. Iegādājoties 25% akciju, ERAB bankā ieguldīs 57,5 miljonus latu, savukārt vēl 15,5 miljonus latu (22 miljoni eiro) tā investēs Parex subordinētajā kapitālā, kuru tā ar laiku vai nu varēs pārvērst akcijās, vai arī atgūt kā aizdevumu.
Tiesa, piedaloties Parex kapitālā, ERAB ne ar ko neriskēs, jo valdība piekritusi tās nosacījumam pilnībā galvot ERAB ieguldījumu. Proti, atbilstoši otrdien valdības apstiprinātajam lēmumam, valsts ar uzviju garantēs visu ERAB ieguldījumu Parex kapitālā. Valdības galvojums, kuru valdība izsniegs Parex valsts akciju īpašniecei Privatizācijas aģentūrai (PA), veidos 89 miljonus latu. PA to turēs par labu ERAB — šis galvojums būs ERAB drošības spilvens, ja nu gadījumā ar Parex notiek sliktākais. ERAB solījusi, ka tā Parex piesaistīs kredītlīniju, lai banka atgrieztos kreditēšanas tirgū."
Es nesaprotu, no kurienes Diena ņem, ka garantija ir tikai "sliktākajam" gadījumam, jo autori paši saka: "ERAB līgumu nosacījumi trešdien vēl nebija publiski pieejami". Es to drīzāk saprastu kā garantiju arī ERAB peļņai.
Tālāk - nezinu, kādi ir ERAB izdevumi šo akciju iegādei, bet tā iegūst 25% pamatkapitāla, plus veto tiesības potenciālajam bankas pārdošanas darījumam, plus vēl sazin ko, par summu, kura ir mazāka kā ceturtdaļa bankas pašas kapitāla gada beigās plus valdības ieguldījuma tai. T.i. - ERAB šai darījumā varētu jau būt nerealizēta peļņa, uz valsts rēķina... un praktiski bez jelkāda riska.
Pretī dodot ko? Solījumu piesaistīt jaunu "sindicēto kredītu"? Arī varbūt bez jelkāda riska tā devējam, varbūt no tā paša sindikāta, kuram jau tika radīts bezriska bizness ar Parex, valdībai pilnība galvojot un jau sākot atmaksāt viņu iepriekšējo aizdevumu?
Kā jau teicu, ļoti iespējams, ka es kaut ko šeit nesaprotu, un cerams, ka kāds zinošāks var izskaidrot, kāpēc no valdības viedokļa tas viss ir pareizi un saimnieciski. Līdz tādam laikam jautājums paliek: cik ilgi turpināsies bezriska biznesa radīšana ārzemniekiem uz Latvijas nodokļmaksātaju rēķina?
Tāda rīcība iznīcina ticību tirgus principiem. Es arī gribu biznesu ar Parex bez riska!!! Ja man kāds daļēji uz valsts rēķina radītu bezriska biznesu ar kaut ko valstij piederošu, ar garantētu peļņu, amatpersonas, kuras to izdarītu, sēdinātu cietumā, pat ja neviens nevarētu piesieties man pašam!
Tātad:
Ls 79.1 miljoni - Parex pašu kapitāls 2008. gada beigās; plus
Ls 165 miljoni - valdības ieguldījums pamatkapitālā;
______________
Ls 244.1 miljoni
25% no Ls 244.1 miljoniem ir apmēram Ls 61.03 miljoni.
No Dienas:
"Parakstot divus ieguldījumu līgumus, ERAB valsts pērn novembrī izglābtās Parex kapitālā kopumā ieguldīs 73 miljonus latu. Iegādājoties 25% akciju, ERAB bankā ieguldīs 57,5 miljonus latu, savukārt vēl 15,5 miljonus latu (22 miljoni eiro) tā investēs Parex subordinētajā kapitālā, kuru tā ar laiku vai nu varēs pārvērst akcijās, vai arī atgūt kā aizdevumu.
Tiesa, piedaloties Parex kapitālā, ERAB ne ar ko neriskēs, jo valdība piekritusi tās nosacījumam pilnībā galvot ERAB ieguldījumu. Proti, atbilstoši otrdien valdības apstiprinātajam lēmumam, valsts ar uzviju garantēs visu ERAB ieguldījumu Parex kapitālā. Valdības galvojums, kuru valdība izsniegs Parex valsts akciju īpašniecei Privatizācijas aģentūrai (PA), veidos 89 miljonus latu. PA to turēs par labu ERAB — šis galvojums būs ERAB drošības spilvens, ja nu gadījumā ar Parex notiek sliktākais. ERAB solījusi, ka tā Parex piesaistīs kredītlīniju, lai banka atgrieztos kreditēšanas tirgū."
Es nesaprotu, no kurienes Diena ņem, ka garantija ir tikai "sliktākajam" gadījumam, jo autori paši saka: "ERAB līgumu nosacījumi trešdien vēl nebija publiski pieejami". Es to drīzāk saprastu kā garantiju arī ERAB peļņai.
Tālāk - nezinu, kādi ir ERAB izdevumi šo akciju iegādei, bet tā iegūst 25% pamatkapitāla, plus veto tiesības potenciālajam bankas pārdošanas darījumam, plus vēl sazin ko, par summu, kura ir mazāka kā ceturtdaļa bankas pašas kapitāla gada beigās plus valdības ieguldījuma tai. T.i. - ERAB šai darījumā varētu jau būt nerealizēta peļņa, uz valsts rēķina... un praktiski bez jelkāda riska.
Pretī dodot ko? Solījumu piesaistīt jaunu "sindicēto kredītu"? Arī varbūt bez jelkāda riska tā devējam, varbūt no tā paša sindikāta, kuram jau tika radīts bezriska bizness ar Parex, valdībai pilnība galvojot un jau sākot atmaksāt viņu iepriekšējo aizdevumu?
Kā jau teicu, ļoti iespējams, ka es kaut ko šeit nesaprotu, un cerams, ka kāds zinošāks var izskaidrot, kāpēc no valdības viedokļa tas viss ir pareizi un saimnieciski. Līdz tādam laikam jautājums paliek: cik ilgi turpināsies bezriska biznesa radīšana ārzemniekiem uz Latvijas nodokļmaksātaju rēķina?
Tāda rīcība iznīcina ticību tirgus principiem. Es arī gribu biznesu ar Parex bez riska!!! Ja man kāds daļēji uz valsts rēķina radītu bezriska biznesu ar kaut ko valstij piederošu, ar garantētu peļņu, amatpersonas, kuras to izdarītu, sēdinātu cietumā, pat ja neviens nevarētu piesieties man pašam!
Saistītie raksti:
» Vai vajadzēja glābt Parex banku?
» Briest jauni s*** Parex, jeb kur paliek noguldījumi? (UPD)
» Parex banka: Kas notika un kurš atbildēs?
» Parex akcijas nepiederot valstij... + blast from the past
» Melngailis: ERAB ir labākais, kas noticis pēdējos 6 mēnešos
» Vai vajadzēja glābt Parex banku?
» Briest jauni s*** Parex, jeb kur paliek noguldījumi? (UPD)
» Parex banka: Kas notika un kurš atbildēs?
» Parex akcijas nepiederot valstij... + blast from the past
» Melngailis: ERAB ir labākais, kas noticis pēdējos 6 mēnešos
Pievienot komentāru
Komentē kā lietotājs
seksuala audzinasana
(par gudirs komentāru)
Ātri pārskrienot ar meklētāju ERAB dibināšanas līgumam, banka VAR prasīt
galvojumu aizdevumam vai to galvojumiem (14.2 pants-punkts):
"2. Where the recipient of loans or guarantees of loans is not itself a member, but is a state-owned enterprise, the Bank may, when it appears desirable, bearing in mind the different approaches appropriate to public and state-owned enterprises in transition to private ownership and control, require the member or members in whose territory the project concerned is to be carried out, or a public agency or any instrumentality of such member or members acceptable to the Bank, to guarantee the repayment of the principal and the payment of interest and other fees and charges of the loan in accordance with the terms thereof. The Board of Directors shall review annually the Bank’s practice in this matter, paying due attention to the Bank’s creditworthiness."
http://www.ebrd.com/pubs/insti/basi...
Var: ("the Bank may"), nevis ir jāprasa. Un par galvojumu ieguldījumam kapitālā neko neatradu.
Strikti formāli, mēs jau nezinam, ko īsti valdība (katrs, kurš maksā tai nodokļus ) tur garantē.
"2. Where the recipient of loans or guarantees of loans is not itself a member, but is a state-owned enterprise, the Bank may, when it appears desirable, bearing in mind the different approaches appropriate to public and state-owned enterprises in transition to private ownership and control, require the member or members in whose territory the project concerned is to be carried out, or a public agency or any instrumentality of such member or members acceptable to the Bank, to guarantee the repayment of the principal and the payment of interest and other fees and charges of the loan in accordance with the terms thereof. The Board of Directors shall review annually the Bank’s practice in this matter, paying due attention to the Bank’s creditworthiness."
http://www.ebrd.com/pubs/insti/basi...
Var: ("the Bank may"), nevis ir jāprasa. Un par galvojumu ieguldījumam kapitālā neko neatradu.
Strikti formāli, mēs jau nezinam, ko īsti valdība (katrs, kurš maksā tai nodokļus ) tur garantē.
atbildēt
atbildēt