Déjà vu jeb vēstures bezfilma koalīcijas partijās
|
Pašreiz notiek aktīvas diskusijas par Satversmes grozījumiem un referendumu - labi, slikti, vajadzīgi, kaitīgi utt.
Viens komentārs kādā no Interneta portāliem saturēja vēsturiskus faktus, kas mani rosināja tos pārbaudīt. Santajana reiz teica: "Tie, kas nevar atcerēties pagātni, ir lemti to atkārtot". Negribētos lieki atkārtot to, ko var arī neatkārtot.
Pateicoties Latvijas Nacionālās digitālās bibliotēkas periodikas portālam (www.periodika.lv), var ērti izlasīt daļu no avīzēm, kas izdotas līdz 1938. gadam. Šajā gadījumā mani interesēja "Saeimas stenogrammas", konkrēti, 4. Saeimas 9. sesijas 5. sēde, kas notika 1934. gada 4. maijā (Pārgrozījumi Latvijas republikas Satversmē, 2. lasījums).
Uztaisīju īso saiti uz visinteresantāko lappusi periodika.lv:
http://tinyurl.com/satversme1934
Citāts (kreisās slejas apakšā):
---
Likšu tagad 14. pantu uz balsošanu šādā redakcija:
"Viena desmitā daļa balsstiesīgu vēlētāju var ierosināt tautas nobalsošanu par Saeimas atsaukšanu. Ja tautas nobalsošanā piedalās satversmes septiņdesmit ceturtā pantā paredzētais balsotāju skaits un vairāk nekā puse no nodotām balsīm ir par Saeimas atsaukšanu, tad Saeima uzskatāma par atsauktu un izsludināmas jaunas vēlēšanas, kurām jānotiek ne velāk kā divus mēnešus pēc tautas nobalsošanas.
Velētāji nevar atsaukt atsevišķus Saeimas locekļus."
Lūdzu pacelties tos, kas ir par šādu 14. panta tekstu. Tagad lūdzu pacelties tos, kas ir pret šādu 14. panta tekstu. Beidzot lūdzu pacelties tos, kas atturas. Par 14. panta jauno tekstu nodota 81 balss, pret to nodotas 5 balsis, atturējušies 2. 14. panta jaunais teksts pieņemts.
---
74. pantā paredzētais balsotāju skaits ir "... ir vismaz puse no pēdējās Saeimas vēlēšanās piedalījušos vēlētāju skaita...".
Pašreiz ierosinātajos grozījumos 79. pantā ir "... lēmums par Saeimas atlaišanu ir pieņemts, ja balsotāju skaits ir vismaz puse no pēdējās Saeimas vēlēšanās piedalījušos vēlētāju skaita un ja vairākums ir balsojis par likumprojekta pieņemšanu".
Citiem vārdiem sakot, tādi Satversmes grozījumi (pēc būtības, atšķiras panti, kurus maina un uz kuriem atsaucās), par kuriem būs jābalso 2. augustā tautas nobalsošanā, jau tika atbalstīti 4. Saeimā ar 81 (!!!) balsi no 88.
Ja nebūtu Kārļa Ulmaņa valsts apvērsuma 1934. gada 15. maijā, tad šādi Satversmes labojumi tiktu pieņemti jau 1934. gadā, un mums šodien nebūtu jārīko šāds referendums.
No šī vēstures fakta un pašreizējiem valdošās koalīcijas pretargumentiem Satversmes grozījumiem, es varu secināt, ka:
* Vai nu tauta 1934. gadā bija gudrāka un atbildīgāka nekā 2008. gadā, un tai varēja uzticēt tādu atbildīgu lietu kā balsošanu par Saeimas atlaišanu.
* Vai nu 4. Saeimā bija galīgi "muļķi", kuri nezināja, ka šādi grozījumi ir "antidemokrātiski"
* Vai arī 9. Saeimā sēž vieni "balti un pūkaini gudrinieki", kuri grib turpināt baudīt 7 treknos
gadus :)
Kurš ir pareizais variants, es atstāšu lasītāja ziņā.
P.S. Kāda interesanta sakritība - strīdīgie Satversmes grozījumi tika pieņemti 4. maijā, tajā pašā datumā, kad pieņēma Latvijas Republikas neatkarības deklarāciju daudzus gadus vēlāk...
.
Viens komentārs kādā no Interneta portāliem saturēja vēsturiskus faktus, kas mani rosināja tos pārbaudīt. Santajana reiz teica: "Tie, kas nevar atcerēties pagātni, ir lemti to atkārtot". Negribētos lieki atkārtot to, ko var arī neatkārtot.
Pateicoties Latvijas Nacionālās digitālās bibliotēkas periodikas portālam (www.periodika.lv), var ērti izlasīt daļu no avīzēm, kas izdotas līdz 1938. gadam. Šajā gadījumā mani interesēja "Saeimas stenogrammas", konkrēti, 4. Saeimas 9. sesijas 5. sēde, kas notika 1934. gada 4. maijā (Pārgrozījumi Latvijas republikas Satversmē, 2. lasījums).
Uztaisīju īso saiti uz visinteresantāko lappusi periodika.lv:
http://tinyurl.com/satversme1934
Citāts (kreisās slejas apakšā):
---
Likšu tagad 14. pantu uz balsošanu šādā redakcija:
"Viena desmitā daļa balsstiesīgu vēlētāju var ierosināt tautas nobalsošanu par Saeimas atsaukšanu. Ja tautas nobalsošanā piedalās satversmes septiņdesmit ceturtā pantā paredzētais balsotāju skaits un vairāk nekā puse no nodotām balsīm ir par Saeimas atsaukšanu, tad Saeima uzskatāma par atsauktu un izsludināmas jaunas vēlēšanas, kurām jānotiek ne velāk kā divus mēnešus pēc tautas nobalsošanas.
Velētāji nevar atsaukt atsevišķus Saeimas locekļus."
Lūdzu pacelties tos, kas ir par šādu 14. panta tekstu. Tagad lūdzu pacelties tos, kas ir pret šādu 14. panta tekstu. Beidzot lūdzu pacelties tos, kas atturas. Par 14. panta jauno tekstu nodota 81 balss, pret to nodotas 5 balsis, atturējušies 2. 14. panta jaunais teksts pieņemts.
---
74. pantā paredzētais balsotāju skaits ir "... ir vismaz puse no pēdējās Saeimas vēlēšanās piedalījušos vēlētāju skaita...".
Pašreiz ierosinātajos grozījumos 79. pantā ir "... lēmums par Saeimas atlaišanu ir pieņemts, ja balsotāju skaits ir vismaz puse no pēdējās Saeimas vēlēšanās piedalījušos vēlētāju skaita un ja vairākums ir balsojis par likumprojekta pieņemšanu".
Citiem vārdiem sakot, tādi Satversmes grozījumi (pēc būtības, atšķiras panti, kurus maina un uz kuriem atsaucās), par kuriem būs jābalso 2. augustā tautas nobalsošanā, jau tika atbalstīti 4. Saeimā ar 81 (!!!) balsi no 88.
Ja nebūtu Kārļa Ulmaņa valsts apvērsuma 1934. gada 15. maijā, tad šādi Satversmes labojumi tiktu pieņemti jau 1934. gadā, un mums šodien nebūtu jārīko šāds referendums.
No šī vēstures fakta un pašreizējiem valdošās koalīcijas pretargumentiem Satversmes grozījumiem, es varu secināt, ka:
* Vai nu tauta 1934. gadā bija gudrāka un atbildīgāka nekā 2008. gadā, un tai varēja uzticēt tādu atbildīgu lietu kā balsošanu par Saeimas atlaišanu.
* Vai nu 4. Saeimā bija galīgi "muļķi", kuri nezināja, ka šādi grozījumi ir "antidemokrātiski"
* Vai arī 9. Saeimā sēž vieni "balti un pūkaini gudrinieki", kuri grib turpināt baudīt 7 treknos
gadus :)
Kurš ir pareizais variants, es atstāšu lasītāja ziņā.
P.S. Kāda interesanta sakritība - strīdīgie Satversmes grozījumi tika pieņemti 4. maijā, tajā pašā datumā, kad pieņēma Latvijas Republikas neatkarības deklarāciju daudzus gadus vēlāk...
.
Fragments no "Saeimas stenogrammas", 4. Saeimas 9. sesijas 5. sēdes. Avots: www.periodika.lv
Pievienot komentāru
Komentē kā lietotājs
Ilmarmors
komentārs
Hronikas fragmenti:
2007. gada 3. oktobrī notika Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) ārkārtas valdes sēde, kurā pasaka "ja ignorēs arodbiedrību prasības, organizēsim referendumu par Saeimas atlaišanu"
Līdz 2007. gada 29.oktobrim bija savākti gandrīz divarpus tūkstoši parakstu,
2008. gada 1.februārī iesniedza CVK 11 095 vēlētāju parakstītu likumprojektu „Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē”.
No 2008.gada 12.marta līdz 10.aprīlim 620 vietās Latvijā un 40 vietās ārvalstīs notika parakstu vākšana likuma "Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē" ierosināšanai.
Saeima kaut ko purpina un noraida priekšlikumu.
Tautas nobalsošana par likumprojektu „Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” notiks sestdien, 2.augustā.
----
Tātad 4 mēneši, lai savāktu nieka 10000 notariāli apstiprinātus parakstus. Vēl pēc pusotra mēneša sākas 1/10 daļas parakstu vākšana, kas turpinājās mēnesi. Tad Saeima kādu pusotru mēnesi kaut ko izskata un noraida. Referendums vēl pēc 2 mēnešiem.
Kopā visam procesam no parakstu vākšanas līdz referendumam - 10 mēneši. Tas man kaut kā neliekas ātri, drīzāk mokoši lēni.
2007. gada 3. oktobrī notika Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) ārkārtas valdes sēde, kurā pasaka "ja ignorēs arodbiedrību prasības, organizēsim referendumu par Saeimas atlaišanu"
Līdz 2007. gada 29.oktobrim bija savākti gandrīz divarpus tūkstoši parakstu,
2008. gada 1.februārī iesniedza CVK 11 095 vēlētāju parakstītu likumprojektu „Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē”.
No 2008.gada 12.marta līdz 10.aprīlim 620 vietās Latvijā un 40 vietās ārvalstīs notika parakstu vākšana likuma "Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē" ierosināšanai.
Saeima kaut ko purpina un noraida priekšlikumu.
Tautas nobalsošana par likumprojektu „Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” notiks sestdien, 2.augustā.
----
Tātad 4 mēneši, lai savāktu nieka 10000 notariāli apstiprinātus parakstus. Vēl pēc pusotra mēneša sākas 1/10 daļas parakstu vākšana, kas turpinājās mēnesi. Tad Saeima kādu pusotru mēnesi kaut ko izskata un noraida. Referendums vēl pēc 2 mēnešiem.
Kopā visam procesam no parakstu vākšanas līdz referendumam - 10 mēneši. Tas man kaut kā neliekas ātri, drīzāk mokoši lēni.
atbildēt
Anonīms
komentārs
Taja laika sapulcet 1/10 bija diezgan gruti, tapec prieksh ta laika tas butu
bijis optimali, bet shobrid ar visiem pieejamiem medijiem un komunikacijas
veidiem tas butu nieks... paskaties cik atri savaca tos parakstus par tiem braka
grozijumiem
atbildēt
Anonīms
komentārs
Skaisti! Lai ko runātu par Ulmani I, viņš vismaz nekrāja personisko mantu uz
tautas rēķina. Ilgtermiņā vienas personas rokās sakoncentrētā vara atnesa
mūsu tautai 50 verdzības gadus. Somi ar patiesu tautvaldību turēja
mugurkaulu taisnāk un izgāja no kašķa ar neģēlīgo padomju imperiju pa
godam.
Arī tagad dažs mākoņtēvs ilgojas pēc neierobežotas varas Dievzemītē - bet ne vairs tautas labuma dēļ. Mūsdienās kundziņi negodnieki vairāk par savu ķešu domā, un ja pat ne nelietības tad sava stulbuma dēļ izputina milzīgas saimniecības (lauksaimniecībā veselas nozares, pasts). Vai katrai varas partijai aiz muguras stāv kāds naudasmaiss, kura darījumus par acīmredzamu negodību izmeklē tiesībsargājošās institūcijas - tāpēc nelieši gatavi par katru cenu, arī slepus un negodīgi mainīt likumus, lai pasargātu savējos no negoda.
Lāsts pār tādiem!
Arī tagad dažs mākoņtēvs ilgojas pēc neierobežotas varas Dievzemītē - bet ne vairs tautas labuma dēļ. Mūsdienās kundziņi negodnieki vairāk par savu ķešu domā, un ja pat ne nelietības tad sava stulbuma dēļ izputina milzīgas saimniecības (lauksaimniecībā veselas nozares, pasts). Vai katrai varas partijai aiz muguras stāv kāds naudasmaiss, kura darījumus par acīmredzamu negodību izmeklē tiesībsargājošās institūcijas - tāpēc nelieši gatavi par katru cenu, arī slepus un negodīgi mainīt likumus, lai pasargātu savējos no negoda.
Lāsts pār tādiem!
atbildēt
Anonīms
komentārs
KārlisLielais ar patriotiskāko latviešu tautas daļu - aizsargiem - ietaupīja valsts naudu, laiku, pūles no vēlēšanu kampaņām. Atbalstīja pienotavu celtniecību, pašu ražotu tehniku lauksaimniecībai, izglītojošus kursus par jaunākām atziņām - Lauksaimniecības Kamera ar zemnieku "priekšāteikšanu" nogludināja ražošanu tik auglīgu, ka poļi vienā vasarā Latvijā pie latviešu saimnieka nopelnīja tik - cik pāris gados pie poļa.
"Viena dārgā tanka vietā - mazu lauku skoliņu mūsu bērniem turpat pie mājām!"
"Trīs karotītes berat cukura, par katru fabriku.. "
atbildēt