Dīvainās spēles (kino)

Džordžs, Anna un viņu dēls ierodas pavadīt brīvdienas vasaras mājā pie ezera. Viņi norunā ar kaimiņiem tikties nākamajā rīta golfa spēlē. Ir brīnišķīga diena. Anna gatavo pusdienas, bet viņas vīrs un dēls dodas uz ezeru izmēģināt laivu. Rāmo dienu iztraucē kāds pieklājīgs jaunais cilvēks Pīters, kurš ieradies no kaimiņu mājām it kā aizņemties olas. Viņam pievienojas bezkaunīgais un augstprātīgais Pols. Drīz vien kļūst skaidrs, ka jaunie cilvēki negrasās atstāt māju. Atgriežas Džordžs un mēģina abus jaunekļus patriekt, bet tas izraisa fizisku vardarbību. Pīters un Pols iesaista ģimeni arvien nežēlīgākās spēlēs... "Dīvainās spēles" ir intriģējošs režisora Mihaela Hanekes (Klavierskolotāja, Apslēptais) paša 1997. gadā uzņemtās filmas rimeiks.
Lomās: Naomi Watts, Tim Roth, Michael Pitt, Brady Corbet, Devon Gearhart Režisors: Michael Haneke

forumcinemas reklāmas materiāli


Filmas nosaukums pilnīgi precīzi apzīmē to, kas apmēram divu stundu garumā notiek uz ekrāna. Dīvainas spēles. Ne vien sižeta izpratnē, bet pašas filmas koncepcijas ziņā.

Daži no filmas momentiem daudz vairāk piederētos kādai parodiju filmai, jo ir diezgan neierasti ieraudzīt, ka galvenie varoņi sarunājas ar zāli vai vienkārši pārtin notikumus atpakaļ ar TV pults palīdzību. Atklāti sakot otrais atgadījums spēja diezgan pamatīgi sakaitināt. Patiesībā šī filma diezgan pamatīgi dod pa nerviem visā tās garumā (kaitinošā nevis satraucošā nozīmē). Un pats sliktākais, ka tā vienkārši moka skatītāju kopā ar tās galvenajiem varoņiem gandrīz visu filmu. Arī mākslinieciskā puse šeit necik apbrīnojami nav izstrādāta.

Zināmā mērā filma atgādina vēl nesen uz ekrāniem pabijušo Okšķeri (Sleuth), kas tika apspriest arī šajā portālā. Abām šīm filmām kopīga mazohistiska/ sadistiska ņirgāšanās par cilvēku un to dabu (galveno filmas varoņu veidolā), tomēr Dīvainās Spēles ne tuvu nestāv blakus Okšķerim - ne jēgā, ne stilā. Dīvainās spēles diezgan atklāti ir balstītas uz cilvēka primitīviem instinktiem un prāta tumšāko dzīļu fantāzijām, kamēr Okšķeris to visu parāda smalki. Dīvainās spēles neko pat necenšas pavēstīt (ja nu vienīgi atkal pierādīt cilvēka maniakālo spēju augstumus) un tajā nav ne miņas no kādiem jēgas domugraudiem. Arī stila ziņā Dīvainās Spēles stāv krietni patālu no Okšķera. Lai gan maniaki Dīvainajās spēlēs ir diezgan labi noformēti gan ārēji (pedantiski baltie un absolūti tīrie tērpi), gan mentāli (viņu abu sejās un uzvedībā ir pamanāmas psihisku noviržu pēdas).

Sākotnēji visas šīs rotaļas ir diezgan fascinējošas un spēj aizraut līdz, tomēr ar laiku filma nespēj piedāvāt neko jaunu un turpinās viena un tā paša malšana. Filma kļūst vienkārši kaitinoša, brīžiem pat pārāk vienmuļa. Šis noteikti nav kases gabals, un iespējams vienīgais iemesls kāpēc tas tik plaši tiek rādīts komerckinoteātros ir šīs filmas aktieru ansamblis. Abu maniaku lomās ir pagaidām pasaulei ne tie dzirdētākie vārdi, bet ciešanas uz ekrāna izspēlē Naomi Vatsa (Naomi Watts) un Tarantinofilmu zvaigzne (kur galvenokārt viņš slepkavoja) Tims Rots (Tim Roth). Neapšaubāmi aktieri ir labi, tomēr tie nespēja ielikt to kā trūkst scenārijam - jēgu visai filmai.

Lai gan beigas savā ziņā vairāk vilka uz pozitīvo noti. Filmas beigas vienkārši paņirgājas par skatītāju (šoreiz gan drīzāk labā nozīmē) neatnesot pilnīgi nekādu sižeta pagriezienu, kas šāda stila darbam tik ļoti it kā prasītos. Un mūzika, mūzika... Arī par to režisoram cepums. Visa filma ir bez jebkādas mūzikas (vienu brīdi gan pašā filmas sižetā uz magnetafona tiek uzlikts kāds gabals), un tad filmas pašās beigās reizē ar titriem pēc klusuma brīža sākas ārkārtīgi ātrs, skaļš un agresīvs punk-rock gabals. Tas laikam arī ir brīdis, kas visā filmā patīk visvairāk.


Īsāk sakot: Filmu nav nemaz tik viegli novērtēt, un tā vismaz manās acīs ir ārkārtīgi pretrunīga. No vienas puses tā klaji smejas par saviem skatītājiem un to, ko mūsdienu skatītāji sagaida no filmām kā tādām, bet no otras puses filmai trūkst jebkāda jēga un momentiem pārņem sajūta, ka filma ir radīta, lai uz ekrāna filmas režisors varētu apmierināt savas maniakālās tieksmes. Tajā ir ļoti pārliecinoši aktieri un atmiņā paliekoši ļaundari, bet arī stils mazliet pietrūkst, jo tieši stila lauciņā būtu tik ļoti kur izvērsties šādā darbā, kur viss notiek ļoti šaurā vidē. Filma ar divām ļoti spēcīgām pusēm (absolūti bezjēdzīgo, kā arī piesaistošo), tomēr Dīvainās Spēles nespēja radīt tik labas emocijas par sevi, lai būtu vēlme to novērtēt labi, bet atmiņā paliks stilīgais noslēgums un dažas maniakāli ne tik sliktās epizodes, tāpēc nevēlos šo filmu arī pilnīgi norakt. Viennozīmīgi šī ir viena no dīvainākajām filmām, ko jebkad esmu redzējis un iespējams viena no dīvainākajām vispār ar tādu Holivudas zvaigžņu dalību...

Vērtējums: 2.5/5