Dievs, sargi no BTA!

Arvien skaļāk skan apdrošinātāju žēlabas par to, kā viņiem neiet. Pareizāk gan būtu teikt, ka žēlojas dažas "nacionālas", "vietējā kapitāla" kompānijas, kurām laikam patiešām neiet. Vai arī iet uz galu. Tak vainīgi neesot viņi paši, bet visādi sadarbības partneri, kas vientiesīgos un labticīgos apdrošinātājus, kas dienu un nakti lauza galvu par savu klientu interesēm, šmauc uz nebēdu. Īpaši jau dažas ārstniecības iestādes, kas ir tik varenas, ka tā turpinot spēj sagraut nabaga "nacionālās" kompānijas.
Mana pieredze gan saka to, ka tie, kas cita acī redz skabargu, paši savu baļķi nespēj saskatīt. Bija man "jauks" gadījums ar vienu no visapbižotākajiem apdrošinātājiem - BTA. Tiesa, bija tas gadījums pirms dažiem gadiem, bet nedomāju, ka kas ir mainījies.
Respektīvi, iebrauca man sānos pilsonis, kurš bija pircis tajā laikā vislētāko OCTA polisi BTA. Mana mašīna pārlidoja pāri grāvim un labi, ka palika uz riteņiem. Aizbraucu uz servisu, bet tur puiši godīgi atzinās, ka saistīties ar BTA viņi gribot vēl mazāk kā ar padomju varu un lai atlīdzību es ņemot naudā. Aizbraucu uz novērtēšanu, BTA darbinieks bija nīgrs, taču likās, ka problēmu nebūs. Pat piekodināja, ja gadīsies remonta laikā atklāt vēl kādu slēpto defektu, lai tik braucot pie viņa. Atklājās arī - bija sabojāts amortizators. Aizbraucu pie novērtētāja, tas pētīja negadījuma shēmu un paziņoja, ka šajā avārijā "tādu" defektu nemaz nevarot dabūt. Nebūdams tehnisks cilvēks, neko nevarēju iestāstīt. Labi, ka par mani apžēlojās servisa puiši, atbrauca līdzi uz pārrunām. BTA "eksperts" tik ilgi žilbināja ar savām zināšanām, ka puiši beigās viņam pajautāja, vai viņš ir idiots, vai priekšniecība liek tādam būt. Nīgrais palika vēl nīgrāks un teic, ka tikai darot savu darbu un viņam ir rīkojums lieki kompānijas naudu nedāļāt. Vārdu sakot nabaga BTA remontu beigās apmaksāja, taču iespaids palicis visam mūžam un visiem autobraucējiem iesaku lūgt Dievu, lai tad, ja notiek negadījums, viņus nepiemeklē dubultnelaime - vainīgajam kabatā nav BTA pirkta polise.
Nu jā, toreiz "eksperts" strīda visaugstākajā punktā piezīmēja, ka pie viņiem strādājot bijušie miliču. Un - kas zina. Tad lūk, gadījums ir patiess, taču savu uzvārdu šoreiz gan labāk neminēšu - arī bijušos miličus nevēlos satikt.
Uldis