Crazy teātris internetā jeb
īsumā par Valmieras Drāmas teātra realitātes šovu ar Tavu piedalīšanos...:)
Restorānos man vienmēr ir gribējies nokļūt virtuvē un redzēt, kā top tas, ko pēc tam man noliek priekšā uz galda...redzēt to, kā no visparastākajām sastāvdaļām top kautkas neparasts, kā sintēzes rezultātā lietas papildina viena otru un pārvēršas par kaut ko citu.
savā ziņā tapšanas process, liekas tikpat svarīgs, kā rezultāta "apēšana"...un tā nav tikai plika ziņkāre, drīzāk vēlēšanās būt ne tikai par patērētāju, bet kļūt par radītāju. saprast to, ko man piedāvā citi. bet patiesa sapratne, rodas nevis vērojot, bet piedaloties!
Tieši tāpēc mēs aizcinām ienākt Crazy virtuvē!!! Izraujies no skatītājiem un piedalies Valmieras Drāmas teātra jaunās izrādes tapšanā! Mums vajag arī Tavu palīdzību.
Bet, ja sākam no sākuma, tad
Vispirms bija Benjamins Leberts. Dzimis 1982. gada 9. janvārī Breisgavas Freiburgā un pašlaik dzīvo Berlīnē. Nav beidzis skolu, nav studējis. Rakstīt sācis 12 gadu vecumā, bet sešpadsmitgadnieka debijas romāns «Crazy» kļuva par bestselleru un ir tulkots vairāk nekā 30 valodās.
Pēc tam nāca Mārtiņš Eihe, kurš izdomāja, ka šis ir stāsts, kurā var riktīgi izdauzīties uz Valmieras teātra lielās skatuves un ... tagad tā dauzīšanās iet pilnā spēkā - ar zilumiem, sāpošiem musīšiem, puņķiem un asarām....un domām, domām, domām - par to, ko nozīmē būt savādākiem, kā izlauzties no robežām, kuras sev novelkam paši, uz kurieni bēgt un vai vispār tas ir iespējams ...
Par to, kā mums iet, vislabāk lasīt Crazy dienasgrāmatās , kurā radošā komanda stāsta un rāda, kā notiek izrādes gatavošanas process. Crazy blogs ir mēģinājums sākt sarunāties ar skatītāju vēl pirms izrādes..par visu, kas liekas interesants. Un tas nav vienīgais mēģinājums..:)
Jau divas nedēļas aktieri iet uz stundām Valmieras Ģimnāzijā. Godīgi sēž stundās un mācās, pilda mājas darbus un iet atbildēt pie tāfeles. Jušana esot diezgan traka, jo tas, ko mācās desmitklasnieki, izrādās ir stipri updeitots variants tam, kas palicis atmiņā no skolā iešanas laika. Un tad vēl tā vājprātīgi agrā celšanās...
Nu jā...un vēl ir parkūringa treniņi, dzīvības apdrošināšana un Mona de Bo uz skatuves...un bet tam visam pa vidu tāda crazy sajūta, ka dzīvojam.
Bet vispār Izrāde būs par tiem, kuriem kaut reizi ir bijis sešpadsmit gadu, kuriem kaut reizi ir bijis pirmais sekss un kuri kaut reizi ir bēguši...visticamāk, ka arī par TEVI :)
Restorānos man vienmēr ir gribējies nokļūt virtuvē un redzēt, kā top tas, ko pēc tam man noliek priekšā uz galda...redzēt to, kā no visparastākajām sastāvdaļām top kautkas neparasts, kā sintēzes rezultātā lietas papildina viena otru un pārvēršas par kaut ko citu.
savā ziņā tapšanas process, liekas tikpat svarīgs, kā rezultāta "apēšana"...un tā nav tikai plika ziņkāre, drīzāk vēlēšanās būt ne tikai par patērētāju, bet kļūt par radītāju. saprast to, ko man piedāvā citi. bet patiesa sapratne, rodas nevis vērojot, bet piedaloties!
Tieši tāpēc mēs aizcinām ienākt Crazy virtuvē!!! Izraujies no skatītājiem un piedalies Valmieras Drāmas teātra jaunās izrādes tapšanā! Mums vajag arī Tavu palīdzību.
Bet, ja sākam no sākuma, tad
Vispirms bija Benjamins Leberts. Dzimis 1982. gada 9. janvārī Breisgavas Freiburgā un pašlaik dzīvo Berlīnē. Nav beidzis skolu, nav studējis. Rakstīt sācis 12 gadu vecumā, bet sešpadsmitgadnieka debijas romāns «Crazy» kļuva par bestselleru un ir tulkots vairāk nekā 30 valodās.
Pēc tam nāca Mārtiņš Eihe, kurš izdomāja, ka šis ir stāsts, kurā var riktīgi izdauzīties uz Valmieras teātra lielās skatuves un ... tagad tā dauzīšanās iet pilnā spēkā - ar zilumiem, sāpošiem musīšiem, puņķiem un asarām....un domām, domām, domām - par to, ko nozīmē būt savādākiem, kā izlauzties no robežām, kuras sev novelkam paši, uz kurieni bēgt un vai vispār tas ir iespējams ...
Par to, kā mums iet, vislabāk lasīt Crazy dienasgrāmatās , kurā radošā komanda stāsta un rāda, kā notiek izrādes gatavošanas process. Crazy blogs ir mēģinājums sākt sarunāties ar skatītāju vēl pirms izrādes..par visu, kas liekas interesants. Un tas nav vienīgais mēģinājums..:)
Jau divas nedēļas aktieri iet uz stundām Valmieras Ģimnāzijā. Godīgi sēž stundās un mācās, pilda mājas darbus un iet atbildēt pie tāfeles. Jušana esot diezgan traka, jo tas, ko mācās desmitklasnieki, izrādās ir stipri updeitots variants tam, kas palicis atmiņā no skolā iešanas laika. Un tad vēl tā vājprātīgi agrā celšanās...
Nu jā...un vēl ir parkūringa treniņi, dzīvības apdrošināšana un Mona de Bo uz skatuves...un bet tam visam pa vidu tāda crazy sajūta, ka dzīvojam.
Bet vispār Izrāde būs par tiem, kuriem kaut reizi ir bijis sešpadsmit gadu, kuriem kaut reizi ir bijis pirmais sekss un kuri kaut reizi ir bēguši...visticamāk, ka arī par TEVI :)
Pievienot komentāru
Komentē kā lietotājs



|