Citu dzīve

Austrumberlīne, 1984. gads. Vislers, slepenā dienesta "Štazi" aģents, saņēmis uzdevumu savākt materiālus, ar kuru palīdzību varētu likumīgi atbrīvoties no slavena režisora - disidenta un viņa draudzenes - publikas cildinātas teātra aktrises. Ieslīgšana citu dzīvēs - teātrī, literatūrā, domu un vārda brīvībā, visbeidzot arī mīlestībā - atklāj Visleram pilnīgi jaunu esamības modeli, kuram kļūst arvien grūtāk pretoties. Vai maz iespējams pretoties veselai sistēmai, kura, ja reiz iedarbināta, vairs nevar tikt apturēta. Sākusies bīstama spēle… Filma ir ieguvusi Oskara balvu (2007), 7 kino prēmijas "Lola" un 5 Eiropas Kinoakadēmijas "EFA" balvas.

Režisors: Florians Henkels fon Donneršmarks (Florian Henckel von Donnersmarck)

Lomās: Martina Gedeka (Martina Gedeck), Ulrihs Mīe (Ulrich Mühe), Sebastiāns Kohs (Sebastian Koch), Ulrihs Tukurs (Ulrich Tukur)

K/t Rīga reklāmas materiāli


Šī ir jau aizpagājušā - 2006. gada filma, kas Latvijā izrādīta pagājušā gada septembrī, pāris seansos, kinofestivāla "Baltijas Pērle" ietvaros. Un man bija lieliskā iespēja tikt uz vienu no šiem pārpildītajiem seansiem. Tagad to vismaz uz pāris nedēļām izrādīs kino "Rīga".

Filma gan ir redzēta pirms apmēram pus gada, tomēr tā vēl šobrīd ir tik spilgtā atmiņā it kā es to būtu skatījies vakar. Teikšu bez pārspīlējumiem - šī ir viena no izcilākajām filmām, ko esmu redzējis. Nevaru nosaukt, sev vienu konkrētu vismīļāko filmu, tomēr Citu dzīve ir viena no manām trim mīļākajām filmām (kopā ar Č. Čaplina Mesjē Verdū un K. Īstvuda Miljons Dolāru mazulīti). Lielisks stāsts, kas paiet kā viens mirklis. Tas ir emocionāls un tik tuvs tieši latviešu skatītāju dvēselei.

Lai gan filma saņēma OSCAR balvu kā 2006. gada labākā ārzemju filmu, manuprāt, cilvēki, kas ir dzīvojuši ārpus PSRS ietekmes sfēras un nezin daudzos Padomju sistēmas terora sīkumus nespēs šo filmu novērtēt pa visiem 100 %. Protams, latvieši, kuri visai pienācīgās devās ir baudījuši Padomju dzīvi, varēs šo filmu izprast. Tas ir līdzīgi kā ar nedaudz vecāku vācu kino hitu - Good Bye Lenin - šīs traģikomēdijas garša ir saprotama tikai caur niansēm. Tomēr, Citu dzīve nav ne tuvu komiska. Filma nav ģeniāla tikai dēļ Padomju sistēmas portreta. Tas ir traģisks stāsts par to, ka politika kā tāda bieži mēdz iznīcināt cilvēkus. Stāsts ir par tiem mazajiem cilvēkiem, kas strādā šīs sistēmas labā, un par otriem mazajiem cilvēkiem, kas mēģina sistēmu iznīcināt. Un abi ir praktiski bezspēcīgi tās priekšā. Tā ir arī par vilšanos šajā pat sistēmā, un par cilvēku eksistenci kā tādu. Emociju un problēmu spektrs ir visai plašs Vienlaicīgi filmā ir iepītas abu galveno varoņu (disidenta un Štazi aģenta) personīgās traģēdijas.

Nevar arī nepieminēt aktieru darbu, jo tādu iespaidu filma nespētu atstāt, pateicoties režisora ģenialitātei vien. It sevišķi jāuzsver tieši Ulrihs Mīe (Ulrich Mühe) aģenta lomā. Pats būdams austrumvācietis viņš nospēlēja pilnu gammu – sākot no bezemociju spiega, līdz psiholoģiski sagrautam cilvēkam, kam atņemts viss. Starp citu, šī bija viena no pēdējām šī aktiera lomām, jo 2007. gada jūlijā viņš aizgāja no pasaules vēdera vēža dēļ. Arī filmas muzikālais noformējums nebija grandiozs, tomēr bija uzlikti pareizie uzsvari. Viens simfoniskās mūzikas skaņdarbs, kam ir arī liela nozīme filmas sižetā, un arī nedaudz oriģinālmūzikas, kas gan nav no uzkrītošajām. Tomēr viss ir izveidots tik ārkārtīgi talantīgi, nekā nepietrūkst, un nekur nav kur piesieties. Pats galvenais, gan ir un paliek tas, ka šis ir viens no talantīgākajiem stāstiem, ko ir izdevies redzēt uz ekrāna.

Citu dzīve ir rekordiste Vācijas kino balvu pasniegšanā. Šī ir pirmā, kas ir ieguvusi 11 nominācijas (uzvarēja 7 kategorijās) ikgadējo Vācijas filmu apbalvošanā. Tāpat šī ir 2006. gada labākā ārzemju filma OSCAR, ”Golden Globe” un pat ASV neatkarīgās kino balvas ”Spirit Award” skatījumā. Kopā filma ir saņēmusi 53 un nominēta vēl 23 gan Vācijas, gan ārzemju kino balvām. Prestižajā imdb.com skatītāju topā (tops tiek veidots pēc reģistrēto lietotāju vērtējumiem, kādus tie piešķir filmām un vērtētas tiek jebkuras valsts, jebkad uzņemti kino darbi) filma atrodas pirmajā 50niekā un tās vidējais vērtējums pēc gandrīz 35 tūkstošu skatītāju vidējais vērtējuma ir 8.6 (jāpiemin, ka pirmās vietas vidējais vērtējums šajā topā ir 9.1), kas ir ārkārtīgi augsts rādītājs šajā portālā. Šīs filmas panākumus var slavināt vēl un vēl...

Īsāk sakot: Lieliska filma, ko varu rekomendēt ikvienam. Neesmu dzirdējis no neviena (gan profesionāļa, gan parasta skatītāja) kādu sliktu atsauksmi. Filma izveidota ārkārtīgi talantīga iedziļinoties un izstrādājot sīkākās nianses līdz perfektumam. Tomēr, lai cik plaši nebūtu filmas panākumi, jāsaka, ka līdz kaulam filmu saprast spētu tikai cilvēki, kas zina to kāda ir bijusi Padomju sistēma. Filma, kas neatstās vienaldzīgus, un kuras intriga un jēga neapslāpst ne uz vienu mirkli. Un pašas filmas beigas ir, kas vēl fenomenālāks. Emociju un jēgas kino, kas liktu just pat akmenim...

Vērtējums: 5+/5