Ciņa ar krāpniecību valsts pārvaldē: ārzemju pieredze
Kā cīnīties ar korupciju un krāpniecību valsts pārvaldē? Šo problēmu ir iespējams vismaz daļēji atrisināt, izmantojot tā saucamo 'ziņotāju' (whistler blower) programmas. Tādas programmas ietvaros valsts institūcijas piedāvātu ļoti pievilcīgu atlīdzību tiem, kas paziņos par krāpniecisko darījumu. Atlīdzībai jābūt pietiekoši lielai, lai būtu vērts riskēt. Tādiem cilvēkiem jānodrošina arī konfidencialitāte, un viņus jāaizsargā pret darba dēvēja potenciāli represīvas rīcības.
Ziņotāju praksi valsts pārvaldē ASV ieteica prezidents Linkolns vēl 1863. gadā (false claims act), lai samazinātu ar krāpšanu saistītās izmaksas ASV civilā kara laikā. 2006. gadā tādā veidā ASV tika atgūti 3 miljardi USD nelegāli un krāpnieciski iztērētās valsts naudas. Amerikā tiem cilvēkiem, kas paziņo par krāpniecisku darbību valsts pārvaldē, tiek piedāvāta atlīdzība līdz pat 30% no darījuma summas. Protams, ASV darbojas stingri konfidencialitātes un aizsardzības principi, lai pasargātu ziņotājus. Paralēli ASV darbojas arī soda naudu sistēma attiecībā uz tiem uzņēmumiem, kas iesaistīti šajos krāpnieciskajos darījumos. Soda nauda ir 3 reizes lielāka kā darījuma summa. Neapšaubāmi, ka tik liela soda nauda darbojas kā ļoti labs iebiedēšanas līdzeklis, atturot citus uzņēmumus no iesaistīšanās krāpnieciskā darbībā. ASV ekonomisti uzskata, ka atturēto iespējamo krāpniecisko darījumu summa katru gadu ir aptuveni 50 miljardi USD.
Vai tas nebūtu labs veids, kā samazināt valsts pārvaldes izdevumus?
Ziņotāju praksi valsts pārvaldē ASV ieteica prezidents Linkolns vēl 1863. gadā (false claims act), lai samazinātu ar krāpšanu saistītās izmaksas ASV civilā kara laikā. 2006. gadā tādā veidā ASV tika atgūti 3 miljardi USD nelegāli un krāpnieciski iztērētās valsts naudas. Amerikā tiem cilvēkiem, kas paziņo par krāpniecisku darbību valsts pārvaldē, tiek piedāvāta atlīdzība līdz pat 30% no darījuma summas. Protams, ASV darbojas stingri konfidencialitātes un aizsardzības principi, lai pasargātu ziņotājus. Paralēli ASV darbojas arī soda naudu sistēma attiecībā uz tiem uzņēmumiem, kas iesaistīti šajos krāpnieciskajos darījumos. Soda nauda ir 3 reizes lielāka kā darījuma summa. Neapšaubāmi, ka tik liela soda nauda darbojas kā ļoti labs iebiedēšanas līdzeklis, atturot citus uzņēmumus no iesaistīšanās krāpnieciskā darbībā. ASV ekonomisti uzskata, ka atturēto iespējamo krāpniecisko darījumu summa katru gadu ir aptuveni 50 miljardi USD.
Vai tas nebūtu labs veids, kā samazināt valsts pārvaldes izdevumus?
Saistītie raksti:
» Kas valstij var būt „bez maksas” – gribētos uzzināt
» Ko sagaidīsim no darba devēja
» NVA šo ceturtdien būs slēgta visā Latvijā!
» Kā pārbaudīt ierēdņus pirms stāšanās amatā (video)
» "Kleber de blech, maister kummt!"
» Kas valstij var būt „bez maksas” – gribētos uzzināt
» Ko sagaidīsim no darba devēja
» NVA šo ceturtdien būs slēgta visā Latvijā!
» Kā pārbaudīt ierēdņus pirms stāšanās amatā (video)
» "Kleber de blech, maister kummt!"
Pievienot komentāru
Komentē kā lietotājs
Anonīms
komentārs
tā ir cīņa ar sekām, nevis problēmu. varbūt labāk darīt tā kā Ķīna,
kas mēdz piemērot nāvessodu par korupciju?
atbildēt



|

tos, par ko visi zina, bet pierādīt nevar, padzirdīt ar izkausētu svinu. lai atzīstas paši.
atbildēt