Cik var jāt mironi?!

Sens joks.

"Dakotas indiāņu gudrība vēsta:
Ja tu atklāj, ka jāj uz beigta zirga, - kāp nost.”
Kā šādā situācijā tradicionāli rīkojas Latvijā?

Pēdējā mēneša notikumi liek domāt, ka joks ir ik vecs, ka pa daļai jau aizmirsies, tāpēc atļaušos to ievietot šeit:

- Mēs iegādājamies speciālu pātagu;
- Mēs paziņojam, ka pienācs laiks mainīt jātnieku;
- Mēs sakām: Šādi mēs ar zirgu esam jājuši vienmēr, tāpēc vaina noteikti ir ārpusē;
- Mēs izveidojam darba grupas, lai analizētu ārējos apstākļus;
- Mēs sūtām deputātus pieredzes apmaiņas braucienos uz citām valstīm,
lai analizētu, kā tur jāj ar beigtiem zirgiem;
- Mēs izstrdājam metodikas, apgūtu jāšanas paņēmienus jaunajos apstākļos;
- Mēs izstrādājam jaunus un atceļam vecos normatīvus, kas nosaka, vai zirgs ir beigts;
- Mēs apvienojam vairākus beigtus zirgus, cerībā, ka tie kopā paveiks vairāk;
- Mēs ieviešam dažādus marķējumus dažādi nomirušiem zirgiem;
- Mēs nosakām kriminālatbildību par ziņu izplatīšanu par zirga nāvi, lai novērstu masveida paniku;
- Mēs apmaksājam ekspertu, kas apgalvo: “Neviens zirgs nevar būt tik beigts,
ka ar to vairs nevarētu jāt”;
- Mēs veicam konkursus, lai beigtu zirgu konsultantus,

visbeidzot Mēs paziņojam, ka mūsu zirgs ir beigts “labāk, ātrāk un lētāk” nekā lietuviešiem un igauņiem.