Pievieno rakstu
Reģistrācija
Ienākt Tribine.lv

Blast from the past: jaunāka, Dienas veidotā vēsture

6 punkti  |  seksuala audzinasana  | 16.02.09 16:38 |  13 komentāri  |   | 
Atšķirībā no Dr. Ulmaņa, kurš latviešus prata vienot darbiem Latvijas un savā pašu labā, nevis tikai sķelt un šķelt kārtējo šībrīža politisko favorītu bīdīšanai, Dienas un tās piesaukto ekspertu veidotajā vēsturē nav, nevar būt un nebūs nekādu "zelta laiku" - tikai aizvien jaunas "norakstāmās nozares". No ne tik senās pagātnes:

"Ko saka eiroskeptiķi, ko atbild eksperti", Diena, 19. septembris (2003)

"ES nesīs postu Latvijas zemniekiem

Postu nest Latvijas zemniekam var tikai pats Latvijas zemnieks

Viens pats Latvijas budžets nekad nespēs sniegt tik lielu atbalstu lauksaimniekiem, kā mūsu pārtikušie kaimiņi spēj nodrošināt saviem laukiem. Turklāt Latvijai un Eiropas Savienībai ir viena ideoloģija par laukiem. Mēs to redzam kā vietu, kas ir vairāk nekā tikai piena vai gaļas ražotne, kā ainavas, kultūrvides un dzīvesveida saglabāšanos vietu. Tādas ideoloģijas nav nekur citur pasaulē ne Amerikā, ne Austrālijā. Šis atbalsts laukiem nav tikai tukši vārdi, tas izpaužas arī konkrētos maksājumos.Tomēr arī zemniekiem var būt grūti pieņemt šo pasaules izpratni, jo tas nozīmē saprast savu vietu kā nācijas vērtības ražotājiem. Tas nav viegli, jo ir jādomā citādi nekā līdz šim. Tas prasa savas pašvērtības apzināšanos un pilsoniskās pašapziņas celšanu.

Andris Miglavs, Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūta direktors
"

Kādu laiciņu vēlāk Dienā bija lasāmi arī šādi teksti:

"ES nauda dara Latviju bagātāku", Gunta Sloga, Diena, 30. decembris (2005)

"Andris Miglavs, Agrārās ekonomikas institūta direktors:
Lielākais šāgada ieguvums ir perspektīvas sajūta - radusies iespēja īstenot savas idejas. Nākamais būs īpašs izaicinājuma gads. Sabiedrība ir vairāk orientēta uz resursu apguvi šogad un nākamgad, bet neapzinās, ka svarīgākais nākamajā gadā ir būves pamata ielikšana nākamajiem septiņiem gadiem."


Kas notika nepilnus sešus gadus pēc Dienas vienpusējās, nekādos žurnālistikas vai vienkārši godprātīga cilvēka standartos neietilpstošās smadzeņu skalošanas pirms referenduma? Diena un tās vienu nozari sekmīgi jau norakstījušais eksperts nāca klajā ar šo:

"Miglavs: ja tirgi neatdzīvojas, iespējams, piena nozare jānoraksta", Diena, 13. februāris (2009)

Kāpēc gan ES parlamenta vēlēšanu gadā Dienai ir svarīgi "analizēt" sen viņsaulē aizgājušā Ulmaņa vēsturisko mantojumu, nevis daudz tuvāku, joprojām tiešā veidā Latvijas cilvēku ikdienu skarošo vēsturi? Vai tiešām tik dikti kremt, ka ulmaņlaiki "tautas atmiņā palikuši gandrīz kā Latvijas "zelta laiki""? Jebšu vienkārši nav nekā pozitīva, nekādu ieguvumu -- piemēram, no visiem centieniem par katru cenu iedabūt Latviju ES, -- ar ko tagad palepoties?

Elementāra taisnīguma izjūta prasītu godīgi atzīt, kam tad izrādījās taisnība debatē par pievienošanos ES; atzīt, ka nebija prātīgi marģinalizēt šos cilvēkus, un, pārmaiņas pēc, dot vārdu arī viņiem nevis tikai politiskās kampaņās sevi pilnībā diskreditējušiem ekspertiem. "Eiroreālistiem" bija taisnība toreiz, varbūt viņiem ir kas uzklausīšanas vērts sakāms arī par tagadni un nākotni. Tāda pārvērtēšana nenotiek, un, atļaušos spekulēt - nenotiks, un tieši tādēļ Dienas un tās piesaukto ekspertu veidotajā vēsturē nevar būt un nebūs nekādi "zelta laiki".

Uzziņai:

Saskaņā ar šo 2008. gadā publicēto EK pētījumu (skat. 19 un 20 lpp), 2006. gadā Latvijas zemnieki saņēma zemākos tiešos maksājumus no ES budzeta vidēji uz hektāru Eiropas Savienībā. Ieskaitot nacionālos papildmaksājumus (kuru lielumu ES dalības līguma nosacījumi stingri ierobežo), Latvijas zemnieki saņēma otro zemāko atbalstu vidēji uz hektāra ES.

Pirmais skaitlis - vidējie ES tiešie maksājumi zemniekiem par ha, otrais - maksājumi kopā ar nacionālajām subsīdijām:

Grieķija.....: 610€, 620€
Beļģija......: 360€, 420€
Vācija.......: 310€, 340€
Dānija.......: 310€, 310€
Francija.....: 300€, 320€
Austrija.....: 290€, 310€
Lielbritānija: 290€, 290€
Nīderlande...: 280€, 310€
Īrija........: 280€, 280€
Luksemburga..: 270€, 290€
Somija.......: 240€, 550€
Zviedrija....: 240€, 250€
Itālija......: 200€, 200€
Vidēji ES-25.: 160€, 230€
Spānija......: 160€, 160€
Kipra........: 110€, 420€
Slovēnija....: 100€, 270€
Čehija.......: 90€, 180€
Ungārija.....: 90€, 140€
Polija.......: 70€, 210€
Slovākija....: 70€, 110€
Portugāle....: 60€, 70€
Lietuva......: 50€, 100€
Igaunija.....: 40€, 90€
Latvija......: 30€, 80€
Foto:  tobo, http://www.flickr.com/photos/tobin/258878669/in/set-72157594309590869/, Autors: seksuala audzinasana, Blast from the past: jaunāka, Dienas veidotā vēsture
Foto: tobo, http://www.flickr.com/photos/tobin/258878669/in/set-72157594309590869/

Pievienot komentāru

Komentē kā lietotājs
seksuala audzinasana komentārs
Tas iepriekšējais anonīms ir manējais.

atbildēt
Anonīms (par unzers komentāru)
Labi, es atradu 2007. gada Eurostat datus par slaucamajām govīm. Ir tiesa, ka Igaunijā nospiedošais vairākums slaucamgovju ir fermās ar ganāmpulkiem virs 100. Un kas - tam tagad būtu jābūt vienam vienīgajam saimniekošanas modelim ES? Nē, un ne tuvu tā nav.

Un kas - ar 10-20 govīm (tās es varu iedomāties kā mazākās saimniecības, kurām kāds aizdotu naudu) strādāt (tikai) Latvijā vairs nedrīkstētu? Tādās saimniecībās gan ir tikai 12.5% Latvijas govju, ziņots tika par vairāk kā tūkstoš saimniecībām, kurām varētu būt problēmas ar kredītiem.

"Tikai" 10-20 govju saimniecībās ir arī 38% Austrijas, 27% Somijas, 28% Slovēnijas, 24% Polijas, 12% Lietuvas slaucamgovju.

Saimniecībās ar ganāmpulkiem virs 20 slaucamgovīm 2007. gadā bija 42.5% Latvijas govju, 31% Lietuvas, 38% Austrijas, 30% Polijas, 33% Slovēnijas govju.

Saimniecībās ar ganāmpulkiem virs 30 govīm bija 40% Somijas, 35% Latvijas, 25% Lietuvas, 17% Austrijas, 18% Polijas, 18% Slovēnijas govju.

Autrijā saimniecībās, kur ganāmpulkā būtu vairāk kā 50 govju, tiek turēti nepilni 5% govju.

Nedomāju, ka protestēt bija sabraukuši 3-10 govju turētāji, un 1-2 govju vecīši un večiņas (un nezin no cik tad viņiem vēl to pienu ņēma) jau nu nepavisam ne. Nomirs tie vecīši un večiņas (un nav ko viņus steidzināt) - palielināsies arī neko daudz neizsakošais vidējais govju skaits saimniecībā kopēji pa valsti.

Es domāju, ir jābeidz turēt tūkstošiem strādīgu, RAŽOT (nevis tikai dibenus gorīt) spējīgu Latvijas cilvēku par neattapīgiem, neprašām, negribētajiem, nedarītajiem; ir jābeidz meklēt izskaidrojumus viņu iedomātos trūkumos, ja acu priekšā ir, manuprāt, daudz vienkāršāki un tāpēc labāki izskaidrojumi.

atbildēt
Anonīms (par unzers komentāru)
Viensētas laiks lauksaimniecībā ir PA-GĀ-JIS. PAGĀJIS!
--------------------------------------------------------------------
Ko nozīmē "viensētas laiks lauksaimniecībā"?

atbildēt
seksuala audzinasana (par unzers komentāru)
Es tomēr vēlētos redzēt skaitļus un avotus - kas ir neadekvāti maza saimniecība.

Jo 2005. gadā, govju daļa, kas bija saimniecībās, kur ganāmpulkā ir virs 100 govīm, Latvijā (15%) bija augstāks gan par Lietuvu (8,3%), gan Poliju (5,4%), par Igauniju nav datu.

Govju daļa, kas bija saimniecībās, kur ganāmpulkā ir virs 30 govīm, Latvijā (25,6%) bija augstāka gan par Lietuvu (13,2%), gan Poliju (13,5%), un jau bija salīdzināma ar Somijas ~30%, par Igauniju nav datu.

Dati no šejienes:
http://ec.europa.eu/agriculture/agr...
http://ec.europa.eu/agriculture/agr...

Un tas bija 2005. gadā.

Vēlreiz - manuprāt, ar 1-2 govju turētājiem atšķaidītais kopējais vidējais govju skaits ir "sarkana siļķe". Nevar aizliegt cilvēkam turēt vienu, divas govi savam patēriņam un atlikumu nodot.

Valdību es nevainoju - ne mirkli, jo viņi šai sfērā ir vairs tikai izpildītāji - politikas ieviesēji, nevis noteiceji. Savukārt automātisku zemnieku vainošanu es nevaru pieņemt kaut vai iepriekšcitētās Latvijas lauksaimniecības atdeves 2006. gadā dēļ, un to skaitļu, kuri ir acu priekšā - nevienādas vidējās subsīdijas uz ha.

atbildēt
unzers (par ABAB komentāru)
So what?
Pārtika nenozīmē sēdēt uz savas govs.


Tas ir tāpat kā tagad visi sēdēs mājās un audīs ar stellēm savus ņieburus. Jo apģērbs mūsu klimatiskajos apstākļos arī ir vajadzīgs ikvienam.

atbildēt
unzers (par seksuala audzinasana komentāru)
Jā, tā ir -- vissliktāk ir tiem, kam ir neadekvāti maza saimniecība, bet kuri tika mudināti ņemt kredītus un kuri ar pienkopību nodarbojas kā ar biznesu.

Bet es atkārtoju, ieguldīt attīstībā pie tādas disproporcijas starp vidējo(!) lopiņu skaitu uz saimniecību kāda ir mums salīdzinot ar kaut vai mūsu kaimiņiem, ir neprāts jebkurā gadījumā.

Jā, varam teikt, ka valdība kaut ko palaida garām. Bet godīgi sakot, tas ir novelt atbildību par sekām uz citiem pleciem. Mēs vienmēr varēsim vainot valdību, tā nav problēma. Problēma ir ka pašiem trūkst apdoma un drusku spējas redzēt plašāk par savu saimniecību. Kā arī vēlmes kooperēties. Paskatieties uz tiem pāris kooperācijas piemēriem, kas nu mums ir. Viņiem ir stipri lielākas šanses izdzīvot.


Starp citu, tas man atgādina lietu, ko dzirdēju nesen. Ka īstenībā jau pag. gada sākumā ZM sēdās pie galda ar lauksaimniecības nevalstiskajām organizācijām un vienojās par to, ko darīt, lai risinātu lsmn. problēmas.

Sataisīja sarakstu -- katrai pusei jāizdara tik un tik tādu lietu.

Uz pagājušā gada beigām ZM bija izdarījusi visu, kas sarakstā bija iekšā viņiem darāms. Varat minēt, cik punktus izpildīja no sev darāmajām lietām NVO...

Precīzi nevienu.

atbildēt
seksuala audzinasana (par unzers komentāru)
Jums ir pilnīga taisnība sakot, ka viensētu laiks ir pagājis, ja ar to jūs saproties pāris govju turētājus. Es piemetinātu - pagājis, ja nekas nemainīsies ES politikā, jo lauksaimniecības politiku Latvija ir atdevusi svešās rokās, pievienojoties ES.

Bet ne jau par to šajos zemnieku protestos bija runa. Atbrauca tie, kuri ir ieguldījuši attīstībā. Šīm saimniecībā nevis viensētām ar pāris govīm būs finansiālas beigas, ja tiks saglabātas nevienlīdzīgas subsīdijas. Un IT SEVIŠĶI - ja vienlaikus palaidīs vaļā kvotas.

Viensētas, kurām nav kredītu, turpinās kulties uz priekšu, ražos savai pārtikšanai, un pakāpeniski atstās tirgu. Mana māma, kura šoruden nodeva nokaušanai pēdējo govi, nebija šai tirgū, lai ko pelnītu - viņa tik un tā nereti deva to pienu zem pašizmaksas un krietni zem tā, ko saņem zemnieki ar kārtīgiem ganāmpulkiem. Ja vēlieties, tā govs viņai bija tāds kā hobijs - lai būtu, ko darīt pensijā, un lai zeme nepaliktu nekopta. Viensētas ar vienu, divām govīm ir "distraction", un es gribētu redzēt tos skaitļus.

Ziniet, kur ES 2006. gadā bija lauku saimniecības ar augstāko atdevi uz ieguldītā kapitāla (aktīviem)? Latvijā - ap 20% (skat dok. sākumā vai beigās: http://ec.europa.eu/agriculture/ana... ).

Būtu ārkārtīgi žēl, ja piensaimniecību, kura bija gan eksportspējīga arī pie nevienlīdzīgajām subsīdijām ES, gan ir ārkārtīgi svarīga, lai zeme nepaliktu nekopta, vienkārši politiski norakstīs. Kamēr "Alpu fermerus" balstīs.

atbildēt
ABAB (par unzers komentāru)
Nekas nekur nav pagájis.

Man ká zemniekam ir jábút milzígam, lai izdzívotu?

:D - paartika ir primaarais, lai cilveeks vareetu dziivot - mums katram buutu jaamaak audzeet savu paartiku - visiem.

atbildēt
unzers komentārs
1) pirmajos divos citātos ir par atbalstu kopumā, trešais ir konkrēti par piena nozari. Bet nu labi.

2) jau rakstīju citos komentāros to, ko saprot jebkurš ekonomists vai pat zemnieks, kurš nav uz jūs ar skaitļiem:

Viensētas laiks lauksaimniecībā ir PA-GĀ-JIS. PAGĀJIS!

Bet tā kā Latvijas zemnieki nav spējuši pa 20 gadiem sakooperēties un grib darboties katrs par sevi, viņiem ir tik salīdzinoši lielas izmaksas savu produkciju ražojot, ka viņiem ir jādod atbalsts nevis vairs kā zemniekiem, bet kā tautas daiļamata meistariem. Tipa kā Brīvdabas muzejā, lai kāds uz stellēm auž.

Nesen publicētajos datos ir redzams, ka uz vienu zemnieku saimniecību Latvijā ir vidēji 4,5 govis. Ziniet, cik ir Igaunijā? 80! Lietuvā vispār ir notikusi mega apvienošanās piena ražošanā.

Kā var redzēt no šai pašā rakstā rakstītā, ne Lietuvai, ne Igaunijai tie maksājumi nav par kārtu, tie ir knapi par 10% lielāki. Vai Latvijas zemniekiem pietiktu ar +10% maksājumiem? Nē, jo jebkurā gadījumā viņi patlaban nav gribējuši samazināt savas izmaksas pat tā kā igauņi.

No banku cilvēkiem dzird brīnumu lietas par piensaimniekiem -- ka katrs pats pat individuāli iepērk visu vajadzīgo, pat tur nenotiek kooperācija un ietaupīšana (lielāks iepirkums = lētāka cena). Tad ko var gribēt?

Īstenais bieds Latvijas piensaimniekiem ir nevis mazie ES maksājumi, bet nespēja sadarboties kopā pat ne kaut kādu tur mērķu, bet elementāra pašu labuma dēļ!

Tas pats ar pārstrādātājiem -- 2 lielas firmas, kurām katrai ir iekārtas superjaudīgas. Bezjēga.

Zemnieki (tāpat kā citur Eiropā, tas tiesa) ir pieraduši būt svētās govis. Lūk -- paklaigāja pie Saeimas ar saviem simtiem tūkstošu vērtajiem traktoriem -- izspieda 20 miljonus. Varēs atkal pusgadu nepacelt galvu no kūts un nepaskatīties apkārt kā citur dzīvo. Grāmatvedība un bilance dažam labam vispār ir tukša skaņa.

atbildēt
Anonīms komentārs
BAISI DATI :((

atbildēt
Anonīms komentārs
Te iederas Jozefa Gebelsa teiciens:
"- Pietiekoši bieži atkārtojot melus tiem notic un tie pārtop par patiesību."

atbildēt
Anonīms komentārs
Operation, operation rescue,
They're here to right our fall, they've heard a troubled call,
Operation, operation rescue,
You wonder where they come from, but I just wonder why they're here at all...

atbildēt
ABAB komentārs
KO lai saka - referendums par iestāšanos no vienas savienības orajā bija viltots.

Ņem kā gribi, ja arī paši rezultāti nebija viltoti, tad tautai meloja ar putām uz lūpām par labumiem ES.

Smiekli nāk, kā tauta uzķērās uz tik lēta trika.

atbildēt
Zoo0, vakar 22:16
Tātad jau diezgan sen spokos bija raksts kur parādīts ko darīt ar nevajadzīgiem...
 
apmuk, vakar 10:40
...
Populārākie E-veikali
 
Drošības audits Dažādi joki, spēles un flash spēles. Porno, erotika un sekss un dažādas erotiskās spēles. Mini krustvārdu mīklas, sudoku un japāņu mīklas portālā speles.spoki.lv un spēlē populārākās galda spēles Latvijā: zole, duraks, šahs un dambrete. Foto un video.
Par mums    Privātums    Lietošanas noteikumi    lapas karte    RSS     2008 © tribine.lv  (4)