Bijusis Gvantanamo ieslodzītais drīkstēs palikt Zviedrijā

Zviedrijas laikraksts Dagens Nyheter šodien ziņo, ka Adelam Abdulam Hakimam (Adel Abdul Hakim), kurš četrus gadus pavadīja ieslodzīts Gvantanamo nometnē, ir piešķirta pastāvīgā uzturēšanās atļauja Zviedrijā. Tādu lēmumu pieņēma Zviedrijas Migrācijas lietu tiesa (Migrationsdomstolen).

A.A. Hakima bēdu stāsta pirmssākumi ir meklējami viņa izcelsmē. Viņš ir musulmaņa ticības uigurs - tauta, kas dzīvo Āzijā, pārsvarā Ķīnas Činjiang (Xinjiang) provincē. No Ķīnas A.A. Hakims 1999. gadā jutās spiests bēgt dēļ varas iestāžu draudiem un pārkāpumiem, kas daudziem uiguriem esot ikdiena. Tā viņš beigu beigās nonāca Pakistānā, kur kāds viņu, neskatoties uz to, ka A.A. Hakims pats sevi uzskata par ASV draugu, 2001. gadā nodenuncēja ASV armijai. Viņu ievietoja Kandaharas cietumā (Afganistānā). Pēc tam A.A. Hakimam nācās pavadīt četrus gadus Gvantanamo, pirms viņu beidzot attaisnoja. Viņš bija spiests meklēt patvērumu Albānijā, jo visas pārējās valstis atteicās viņu pieņemt.

A.A. Hakims ieradās Zviedrijā 2007. gada novembrī, kad bija ielūgts piedalīties konferencē par cilvēktiesībām. Tā kā viņa māsa ar ģimeni Zviedrijā jau dzīvoja, A.A. Hakims lūdza patvērumu Zviedrijā. Migrācijas lietu pārvalde (Migrationsverket) gan sākotnējo pieprasījumu atteica, jo viņš jau bija pieprasījis patvērumu Albānijā. Tagad Migrācijas lietu tiesa šo lēmumu ir grozījuši.

Kā norāda lietas tiesnies Kārls-Otto Šēle (Carl-Otto Schele), veids, kā A.A. Hakims ticis pierunāts meklēt patvērumu [Albānijā], saiknes ar ģimeni Zviedrijā un humanitārie apsvērumi lika tiesai pieņemt šādu lēmumu.

Tagad A.A. Hakims cer, ka kaut kad atkal varēs satikt savu sievu un trīs bērnus, kuri dzīvo Ķīnā un ar kuriem viņš šobrīd kontaktējas tikai ar telefona starpniecību, jo pastāv iespēja, ka arī viņi tagad varētu pieprasīt uzturēšanas atļauju Zviedrijā.