Beigtu kaķēnu stiepj gada garumā

UZMANĪBU. Raksta foto redzama vardarbīga aina un var izraisīt nepatīkamas emocijas.

"Šajās dienās aprit gads, kopš Zvejnieksvētku laikā Carnikavā Dins Danne un Andis Rikša, izklaidējot sevi un suni meta dzīvniekam rīklē dzīvu kaķēnu." (http://www.aprinkis.lv/rubrikas/gimene_sabiedriba/415561 )


Pirms kāda mēneša policija beidzot sniedza informāciju, ka pret Dinu Danni lieta ir izbeigta, bet apsūdzība uzrādīta viņa draugam A. Rikšam.

Rīgas Apriņķa Avīze apkopjusi un publicējusi atskatu uz notikušo: vēlreiz devusies pie liecinieces, kas atklāj, kā Danne viņai piedāvājis naudu apsūdzības atsaukšanai (ko viņa ierakstījus diktafonā), atklāj, ka visi pārējie notikuma liecinieki pazuduši, kā arī publicējuši divu toreiz lielāko "kaķēna aizstāvju" - Lato Lapsas un Valda Zatlera kancelejas viedokli.

Raksts pārpublicētas ar http://www.aprinkis.lv atļauju

Danne pat pārāk nevainīgs

Ekspertīžu rezultāti bija jāgaida vairāk kā pusgadu, bet vainīgais sodu joprojām nav saņēmis. Kriminālprocess pret agresīvā suņa saimnieku, ekstrēmo sporta veidu piekritēju D. Danni ir izbeigts. Rīgas rajona prokuratūrā patlaban apsūdzība uzrādīta vienīgi A. Rikšam, kurš tiek apsūdzēts pēc Krimināllikuma 230. panta – par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem, kuras dēļ tie gājuši bojā vai sakropļoti, vai par dzīvnieku spīdzināšanu. RAA izdevās noskaidrot, ka A. Rikša, neskatoties uz uzradītajām apsūdzībām, jau ilgāku laiku strādā un dzīvo Īslandē. Ja A. Rikšu atzīs par vainīgu, viņam nebrīvē var nākties pavadīt līdz pieciem gadiem. Prokuratūra lietu šā gada 27. jūnijā nodevusi Rīgas rajona tiesai, un tiesas sēde notiks septembrī, līdz ar to A. Rikšam drošības līdzeklis esot atcelts.

Žurnālists Lato Lapsa ir sašutuma pilns pēc nesenajiem notikumiem un jau šobrīd raksta kaudzi iesniegumu Rīgas reģiona policijas pārvaldei. “Gribu iepazīties ar lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu pret D. Danni, kad saņemšu atbildes, skatīšos, ko darīt tālāk. Mani nemaz nepārliecina izmeklēšanas rezultāti, to tā neatstāšu,” RAA sacīja pieredzējušais žurnālists. Kā iepriekš L. Lapsa uzsvēra RAA – “vainīgajiem ir jāsēž”.

Prokuratūras ārējo sakaru koordinētājs Andrejs Vasks RAA norādīja – lieta pret D. Danni ir izbeigta, jo prokuratūra uzskata – noziedzīga nodarījuma sastāva nav.
“Uz tādiem jautājumiem man nav jāatbild”, saka Rīgas reģiona policijas pārvaldes vecākā inspektore Līvija Grabčika, vaicāta, vai viņas pūles ir bijušas pietiekamas, izmeklējot kaķēna nonāvēšanu. “Nu jā, tā lieta ir izbeigta, attiecībā pret Dinu Danni. Ar prokurora piekrišanu,” nosaka izmeklētāja pirms saruna pārtrūkst. Satikties viņa nevēlas.

Paspēja parādīt ar pirkstu

Notikušā aculiecinieces – 32 gadus vecās Jolantas Lapiņas.– liecības, iespējams, policija ņēmusi vērā tikai sievietes uzstājības dēļ. Turklāt Jolanta tagad audzina mazuli. Bērniņš tās dienas notikumus piedzīvoja mammas puncī. “Es biju piektajā mēnesī, man bija šoks. Starp citu, no tā man bērniņam uz pakauša ir pleķīši. Šokā es ieķēros pakausī ar pirkstiem un bļāvu nenormālā balsī. Bet tagad sanāk tā, ka man vienai jācīnās. Sanāk, ka esmu vienīgā lieciniece. Tiesā var pateikt, ko tur – viens cilvēks redzēja, bet viņi bija divi,” saka Jolanta.
RAA palūdza J. Lapiņai restaurēt 12. jūlija notikumus: “Strādāju saimniecības preču veikaliņā blakus parkam, kārtoju preces. Pa veikala logiem redzēju, ka Andis Rikša ar savu draugu dzēra aliņu, blakus bija suns. Pie veikala kaķene bija atvedusi savus kaķēnus, kuriem viņi deva ēst zivis, laikam voblas. Es iznācu un teicu, lai kaķēniem nedod tās voblas. Ap plkst. 11.00 kaķēni spēlējās pie veikala logiem, Danne palaida suni vaļīgāk, un tas sagrāba vienu no kaķēniem, var teikt – sagrauza, bet pēc tam A. Rikša kaķēnu izņēma no suņa rīkles un meta vēlreiz. Kaķēns vilkās ar priekšķepiņām projām, bet viņš vēlreiz iegrūda kaķēnu sunim rīklē. Uzreiz izskrējām ārā un sākām ārdīties, tad A. Rikša tēloja, ka grib kaķēnu atņemt sunim, bet tas teātris bija galīgi garām. Kad sākām bļaut, D. Danne it kā parāva suni pie sevis. Šokā es nepaspēju neko nofilmēt, es pat tajā brīdī nezināju, kā izsaukt policiju. Tas bija sekunžu jautājums. Kaķēns bija atbrīvojies no suņa, gulēja un pīkstēja neciešamās skaņās, un Rikša ar kāju uzmina kaķēnam, lai nepīkst, lai aizveras. Kad ieradās apsardze, es sāku bļaut, lai Danne nekur neaiziet, jo viņš sāka iet pūlī iekšā ar suni, kuram taču nebija uzpurņa. Kaķēns bija lupatās. Es tomēr paspēju parādīt ar pirkstu, ka tieši viņi ir tie.”

Piedāvā naudu, lai atsauktu liecību

“Tikpat labi tur varēja stāvēt kāds bērniņš un arī to var sakost, un neviens neko nedarīs. Nākošajā dienā, D. Danne bija aizvedis vairākus cilvēkus uz policiju kā savus lieciniekus, ka it kā nekas nav noticis. Kaut gan viņa paziņu tobrīd tur nebija,” saka Jolanta.

Kaķēna metējs suņa rīklē A. Rikša pie Jolantas sūtījis vairākus cilvēkus. Jolantai izdevies ierakstīt diktofonā, kā A. Rikšas draugs Aivis Kravainis piedāvā 300 latus, lai viņa atsauktu savu liecību. “Es taču biju stāvoklī, man to visu vajadzēja pārdzīvot, pārciest, un pēc tam vēl nāk un iespaido. Es aizbraucu uz policiju ar ierakstu, bet tagad tā lieta nezin kādēļ iet kā atsevišķa lieta. Viņš sarunas laikā atzina, ka grasās braukt uz Saulkrastu policiju un kaut ko sarunāt. Nezinu, vai viņš aizbrauca.”

“Cik es saprotu, tur ir sakari un nauda nostrādājuši,” saka Jolanta, jo neuzskata, ka D. Dannes lietu varēja tā vienkārši izbeigt. “Esmu atstāta pilnīgi viena, kaut gan vairāki cilvēki redzēja notikušo. Es izmeklētājai vienmēr saku – vai tiešām nevar uzmeklēt pārējos lieciniekus? (Dažas dienas pēc publikācijas RAA zvanīja kāda sieviete un teica, ka visu ir redzējusi un ir gatava liecināt, taču vēlāk viņu vairs nevarēja sazvanīt, uz īsziņām arī neatbildēja.– R.B.) Vai nu cilvēki ir iebiedēti, vai viņiem samaksāts. Vēl kāda sieviete stāvoklī bija to redzējusi. Vēl citu “Panorāma” bija nointervējusi. Kur viņas ir?” Jolanta ir neizpratnē. “Protams, manas galvenās rūpes šobrīd ir bērniņš, bet esmu gatava iet tālāk,” viņa piebilst.

Policijai ir vairāku notikušā aculiecinieku liecības, kas nesaprotamu iemeslu dēļ netiek ņemtas vērā. Vairāki no lieciniekiem nopratināti tikai vienu reizi, noskaidroja RAA.

Pārējie liecinieki – kā izkūpējuši

Gads ir pagājis, acu priekšā to visu skatīt diez kas nav, skumji secina kaķēna lietas galvenā lieciniece. “Labi, esmu stipra un mani tā vienkārši nesalauzt, bet tomēr. Tagad ir krīzes situācija, es nebrīnītos, ja tiesas vairs nav tik taisnīgas. Es nesaprotu, kādā sakarā D. Danni attaisnoja. Tas būtu stulbi, ka es tagad atkal ietu un maltos tam cauri, atkal sanāktu, ka es viena kā pret sienu cīnos. Dažiem Carnikavā, arī novada domē ir mainījusies attieksme pret mani, es nezinu – tā ir paziņu būšana, draudi vai nauda.”

“Ir taču vēl liecinieki, vismaz pieci seši cilvēki bija aculiecinieki, bet visi tagad ir izkūpējuši un sanāk tā, ka esmu pamesta viena. Es tikai brīnos – kāpēc? Man policijā saka – pietiek ar vienu liecinieku, bet kāpēc tad D. Danni attaisno? To, ka viņš beigās parāva suni nost, to nevar uzskatīt par attaisnojumu. Es vairs neticu nevienam, arī medijiem neticu,” saka Jolanta.

“Man arī ir suns un kaķis, viņi papurina viens otru, bet ir draugi. Atšķirība ir tajā, kā suns ir apmācīts. Ja suns vienreiz jau ir uzbrucis un kādu grauzis, viņš to darīs vēl. Ja mans paziņa būtu metis to kaķēnu, es viņu nemūžam neaizstāvētu,” vēl piebilst Jolanta.

Zatlera kanceleja: sekojam līdzi

Valsts prezidenta preses dienesta vadītājas vietniece Elīna Lazdāne: “Pēc Valsts prezidenta iniciatīvas izstrādāti grozījumi Krimināllikuma 230. pantā, kas tika pieņemti Saeimā šā gada 21. maijā.” Valsts prezidenta kancelejai ar dažādām ministrijām un Ģenerālprokuratūru iepriekš notikusi apjomīga sarakste. “Turpināsim sekot līdzi šiem jautājumiem un, atsaucoties uz Valsts prezidenta kancelejā saņemto vairāku pušu iesniegumu, jau esam lūguši Zemkopības ministrijai un Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai izvērtēt priekšlikumus par grozījumiem “Dzīvnieku aizsardzības likumā”,” RAA sacīja Elīna Lazdāne.

Rezultātā Krimināllikuma 230. pants “Cietsirdīga izturēšanās pret dzīvniekiem” kopš šā gada 1. jūlija nosaka to, ka par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvnieku, ja šīs darbības izdarītas publiskā vietā vai bērna klātbūtnē vai to darījušas personas pēc iepriekšējas vienošanās, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar arestu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz simt piecdesmit minimālajām mēnešalgām, atņemot tiesības turēt dzīvniekus uz laiku līdz pieciem gadiem vai bez tā un konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas. Lai gan pilnveidotais likuma pants it kā iezīmē tieši Carnikavas notikumus, kriminālprocess pret D. Danni tajā pašā laikā ir izbeigts.