Atskats uz atbalsta pasākumu Tibetai

Vakar no 16:00 līdz 19:00 varēja vienoties kopīgā atbalsta akcijā Tibetai pretim Ķīnas vēstniecībai. Ja godīgi, es biju samērā nepatīkami pārsteigta, par salīdzinoši mazo sabiedrības atbalstu. Apollo.lv ziņo, ka kopumā bija savākušies ap 200 cilvēku, LNT ziņās teica, ka 150, bet tvnet raksta vien par 100 atbalstītājiem.

Es arī tur biju, tiesa ne 16:00, jo tajā laikā vēl pilnā sparā strādāju, bet gan pēc 17:00. Klātienē esot, sanākušo cilvēku skaitu uz aci grūti noteikt, taču ņemot vērā "masu", gribējās vairāk. Atbasltītāju vidū pārsvarā bija jaunieši, vidusskolas - nedaudz virs 20 vecuma grupā. Oficiālie masu mediji gan centušies foto un video izķert kadrus ar pieagušākām sejām. Tomēr, raugoties uz šiem vecāka gadagājuma cilvēkiem, nepameta sajūta, ka viņi visi ir nedaudz neformāli, atšķirīgie. Vidējais Latvijas mietpilsoņu slānis nelikās ne zinis un, kāds onkulis pensijas vecumā, garām ejot vēl izmeta: "Ko jūs te darāt - tās ir tīrās bērnu spēles!"

Akcijas organizētājs Mikus Trautmanis, kā ziņoja mediji, ir iesācējs šādu pasākumu rīkošanā. Un to varēja manīt. Kā nopratu no LNT ziņām, orgnizētājiem bija gana daudz Tibetas plakātu, Tibetas-Latvijas karodziņu, uzlīmes automašīnām, utml. Vīrs, kurš uz vietas bija jau no 16:00, teicās, ka šie atribūti sanākušajiem cilvēkiem arī dalīti. Man, atnākot 17:00, nebija iespējas nekur uzzināt par šo iespēju, kā arī neviens nepiedāvāja kādu atbalsta atribūtu saņemt, lai arī sākotnēji stāvēju bez jebkāda plakāta (vēlāk gan nocēlu no žoga atstātu STOP GENOCIDE plakātu ar, kuru tad arī stāvēju). Ļoti labrāt arī uz sava auto uzlīmētu Tibetas atbalsta uzlīmi. Šis ir tāds mazs akmentiņš organizētāju lauciņā, kas tomēr ir būtisks.Taču ir ļoti labi, ka vispār kaut kas ir noticis un notiekti notiks vēl, aizvien organizētāk un plašāk, es ceru.

Sanākušos atbalstītājus ik pa brīdim uzrunāja kāds sabiedrībā zināms cilvēks,kāds no atbalstītāju vidus vai paši organizētāji, informējot par aktivitātēm, kā arī tika spēlēta ģitāra (kas smidzinošā lietus dēļ šitārai bija visai nelabvēlīgs pasākums). Vai nu mikrofons bija noregulēts par klusu, vai runātājiem vajadzēja runāt skaļāk, vai arī ielas fons bija pārāk nomācošs, taču reizēm runātājus varēja knapi sadzirdēt.

Vislabāk man palika atmiņā sacītais, ka Dalailama un paši tibetieši jau sen vairs necīnās par Neatkarīgu brīvu valsti un tautu valsts kā struktūras dēļ (kā daudzi atbalstītāji, iespējams, uzskata). Bet gan tibetas unikālās, senās un ļoti bagātās kultūras dēļ, kura ir nepieciešama ne tikai pašiem tibetiešiem, bet visai cilvēcei, it sevišķi šajā materiālajā, cilvēka iekšējo nemieru un sevis nepazīšanas laikā. Tibetieši jau pirms 20 gadiem bija tik ļoti iebiedēta tauta, ka jau tad atsacījās runāt par savu kā tautas stāvokli, savu personīgo dzīvi un izjūtām šajā jautājumā. Dalailama uztraucoties par tautas un tās garīgo vērtību pastāvēšanu kā tādu un šis laiks pirms Olimpiskajām spēlēm, iespējams, ir pēdējais brīdis, lai pievērstu pasaules uzmanību, izraisītu dialogu Ķīnas varas struktūrās, siastībāar Tibetas (pa tne kā valsts, kā kultūras, tautas) pastāvēšanu. Mums, te no attāluma, varbūt šķiet, ka viņiem tur tomēr viss +/- ir kārtībā - dzīvo Ķīnas piemalē ik pa laikam pacīnās par savām tiesībām. Patiesībā ir daudz trakāk. Daudz. Un, starp citu, pats Dalailama uzsver, ka Ķīnas Olimpiskajām spēlēm ir jānotiek, ka Ķīnai ir visas tiesības tās organizēt. Vienkārši šis laiks ir jāizmanto, lai risinātu Ķīnas-Tibetas attiecību problēmu, vismaz panākot no Ķīnas puses oficiālu (ne izlikšanās) sarunu uzsākšanu ar Tibetu par tās autonomiju vai visamz kārtīgas pašpārvaldes funkcijas ieviešanu.

Plkst. 18:00 notika improvizēta Olimpiskās lāpas pārvietošana - aizdedzināta miskaste, kas ieslodzīta metāla būrī, kuru stumj 3 sarkanās drēbēs tērpušies cilvēki ar aizsegtām sejām. Laba performance.

Arī policija saskrējusi, ka nu tikai. Ielas pretējā pusē, pie Ķīnas vēstneicības, stāvēja vairākas policijas mašīnas, acīmredzot jezga ap pasākumu sacelta daudz lielāka, nekā viss beigu beigās izvērtās.

Pasākuma laikā Ķīnas vēstniecības darbiniekiem bija plānots iesniegtpetīciju, kas adresēta Ķīnas vadībai, taču neviens Ķīnas vēstniecības pārstāvis no vēstniecības tā arī neiznāca un telefons arī netika celts. Tomēr logos visu laiku varēja manīt cilvēku stāvus, kas vēroja ārā notiekušo.

Vēl, ko uzzināju, - topot vienota mājas lapa Tibetas atbalsta pasākumiem Latvijā. Mikus Trautmanis izmeta, ka pirmdien varētu būt kaut kas jau "palaists gaisā". Ceru, ka lapā tiešām varēs uzzināt vienotu informāciju par dažādu organizāciju rīkotām aktivitātēm, ne tikai izstrādātāju pārstāvētās orgnizācijas plānus.

Nu, ko, lūdzu nākošreiz lielāku atsaucību!