Artu: Es tumsā, Tumšā Tu
Es gribu būt tavā tumšajā
Trinidādā un Tobāgo
Es paņemšu līdzi savus melnos cilvēkus
Dakšas, nažus un drēbes
Kārklu tarbās melnās
Vai tu apsoli
Tur nebūs saules
Lai tikai manas zemes vārdi
Tur būtu tavas mutes izrunāti
Tikai nestāsti par mītisku zeltu
Kas roku tīrību smērē
To pārpilnības avotu pasaku velti
Teiksmainiem galaktiku tālumiem
Miljongaismasgadībā
Kur zvaigznēm miermīlīgi kut
Mans prāts alkst tavas ēnas
Tu negaidi dāvanas no pseidooāzēm
Mielosimies zemenēm
Galotnē sēžu un sakrustoju rokas
Saku saviem melnajiem cilvēkiem, lai
Nes tie melnās drēbes vārdotājai sieviņai
Tas lieki
Tikai piešuj manam kreklam baltas pogas
Tumšajā Trinidādā un Tobago
Pievienot komentāru
Komentē kā lietotājs



|

atbildēt