Artu: Es tumsā, Tumšā Tu

Es gribu būt tavā tumšajā
Trinidādā un Tobāgo

Es paņemšu līdzi savus melnos cilvēkus
Dakšas, nažus un drēbes
Kārklu tarbās melnās

Vai tu apsoli
Tur nebūs saules

Lai tikai manas zemes vārdi
Tur būtu tavas mutes izrunāti

Tikai nestāsti par mītisku zeltu
Kas roku tīrību smērē
To pārpilnības avotu pasaku velti
Teiksmainiem galaktiku tālumiem
Miljongaismasgadībā
Kur zvaigznēm miermīlīgi kut

Mans prāts alkst tavas ēnas
Tu negaidi dāvanas no pseidooāzēm
Mielosimies zemenēm

Galotnē sēžu un sakrustoju rokas
Saku saviem melnajiem cilvēkiem, lai
Nes tie melnās drēbes vārdotājai sieviņai

Tas lieki
Tikai piešuj manam kreklam baltas pogas
Tumšajā Trinidādā un Tobago