ATNĀCĒJI, jeb Cilvēce tika radīta vergošanai

"Citplanētieši veica derīgo izrakteņu ieguvi Āfrikā. Darbs raktuvēs bija smags, tādēļ viņi piemēroja darbam aborigēnus ar gēnu inženierijas palīdzību un klonēšanu, tādējādi radot saprātīgu cilvēku. Taču klonēšana citplanētiešiem drīz vien apnikusi, kamdēļ arī viņiem nācās radīt Ievu.

Radīja viņu, protams, nevis no Ādama ribas, bet no viņa DNS un tas ticis veikts, mainot 23 pārus hromosomu. Ādama un Ievas pēcteči nākošo gadsimtu un gadu tūkstošu gaitā ātri apguva Zemi un no Āfrikas sākā pārcelties uz citiem kontinentiem, vispirms jau uz Tuvajiem Austrumiem."

Apmēram šādu cilvēces radīšanas ainu ieskicē jauks raksts, ko uzgāju tepat Latvijā, man agrāk nezināmā saitā. Tas ieskicē atbildi uz pagaidām neatbildētu jautājumu, ko uzdod jaunākie atklājumi gēnu pētījumos.

Mūsdienu cilvēki cēlušies no 3-4 mātēm Āfrikā, pirms 40 tūkstošiem gadu

Cilvēkveidīgo priekšteči radās pirms apmēram miljons gadiem, taču tālāk progresēja visai lēni. Te pēkšņi, pirms 40 tūkstošiem gadu notika lūzums. Strauji attīstījās valoda, darbarīku izmantošana un kultūra. Jautājums: kas tam bija par iemeslu?

Viena no versijām, piemēram, klāsta - uz Zemi atlidojis (iespējams, avarējis) citplanētiešu kuģis. Citplanētieši "sagrēkojuši" ar vietējām sievietēm, un šādi arī iegūti trūkstošie gēni, kas noteica lūzumu sugas attīstībā. Stāsts par to, ka cilvēks ir visai mērķtiecīgi radīta būtne, šķiet interesants līdzšinējo versiju papildinājums:

"Zemieši izturējās pret atnācējiem kā pret visvareniem dieviem. Šumeri, piemēram, runāja par “tiem, kas no Debess uz Zemi nonāca”. Atnācēji, protams, visādi sekmēja savu dievināšanu. Pēc Elforda koncepcijas, daudzi senie dievi – Enlils (augstākais dievs), Totis (gudrības dievs), Inanna (Ištara), Marduks un vēl citi, patiesībā bijuši atnācēji no Nibiru. Tie reāli eksistējuši, valdot pār Zemes pilsētām un valstīm, bet nereti nežēlīgi cīnījušies cits ar citu."

Teorija cenšas pamatot arī kataklizmas Zemes vēsturē

Planēta Nibiru reizi 3600 gados pietuvojās Zemei, kas nepalika bez sekām. Elfords uzskata, ka 983. gadā pirms mūsu ēras, kad Nibiru nokļuvusi starp Venēru un Zemi tikai nedaudz vairāk nekā 12 miljonu kilometru attālumā, uz Zemes sākās globāli plūdi. Nibiru pievilkšanas spēka dēļ milzīgas ūdens masas tika paceltas atmosfērā, bet pēc tam nolija atpakaļ uz Zemes. Gandrīz visa Zemes civilizācija, kā arī lielākā daļa augu un dzīvnieciska pasaules gāja bojā.

Atnācēji, kuri iepriekš zināja par plūdu neizbēgamību, spēra soļus īpaši vērtīgu materiālu saglabāšanai (Bībelē aprakstītais Noasa šķirsts). Vienlaikus cilvēki svešiniekus interesēja maz – to tāpat bija saradies pārāk daudz, un arī “dieviem” tika izrādīts aizvien mazāk cieņas."

Trūkst vienīgi ... pierādījumu

Zinātnieki mēģinājuši rekonstruēt pagātni balstoties uz šumeru ķīļrakstiem, kā arī planetāras astronomijas iespējām, īpaši vēsturisku notikumu precīzai datēšanai. Tomēr noslēpumaino Nibiru, kas bieži tiek dēvēta arī par Planētu X, tā īsti neviens nav redzējis, un nekādu oficiālu liecību par šādas planētas vai debesu ķermeņa esamību nav.

Kā vienmēr šādos gadījumos, aizvien lielāku izplatību kļūst dažādas sazvērestību teorijas, un internetā iespējams atrast lielu daudzumu informācijas, kuras autori apgalvo ka Nibiru nav redzama, jo to aizsedz Saule, bet 2012. gadā (kad pēc maiju kalendāra tiek solīts pasaules gals) Nibiru kārtējo reizi parādīsies Zemes tuvumā, izraisot milzu plūdus, vulkāniskās aktivitātes un citas kataklizmas.

Teksts ir krietni garāks, tādēļ interesenti var iepazīties ar to visā pilnībā šeit.