17.jūnija svētku dāvana no valsts: "The Soviet Story" pa LTV
Šodien, 17. jūnijā, Latvijas Okupācijas dienā, dienā kad 1940. gadā Latvijā ienāca krievu tanki un kas bija nacionālo svētku diena mums visus Padomju gadus, dienā, kuras vārdā pat saucās cepumu fabrika, plkst. 21.20 pa LTV1 rāda režisora Edvīna Šnores filmu The Soviet Story.
Tā ir tā pati filma, kuras režisora lelli krievi dedzināja Maskavā pie Latvijas vēstniecības, un tas pats režisors, kuru krievu vēsturnieks Aleksandrs Djukovs medijos solījies nožņaugt pats ar savām rokām.
Iepriekš filmu varēja noskatīties "Kino Rīga", par brīvu var skatīties pirmo reizi, man patīk šī Okupācijas svētku dāvana, ko man dāvina mana valsts. Noteikti skatīšos.
Tā ir tā pati filma, kuras režisora lelli krievi dedzināja Maskavā pie Latvijas vēstniecības, un tas pats režisors, kuru krievu vēsturnieks Aleksandrs Djukovs medijos solījies nožņaugt pats ar savām rokām.
Iepriekš filmu varēja noskatīties "Kino Rīga", par brīvu var skatīties pirmo reizi, man patīk šī Okupācijas svētku dāvana, ko man dāvina mana valsts. Noteikti skatīšos.
Pievienot komentāru
Komentē kā lietotājs
gabis
komentārs
Godājamais Anonīm (!).
Es nešaubos par izdotajām grāmatām. Tāpat kā nešaubos par latviešu spēju liet asaras jebkurā izdebvīgā brīdī.
Es komentēju izveidoto filmu, tas arī viss.
Tātad vēlreiz, ko mēs īsti vēlamies. Ja raudāt un čīkstēt, tad tiešām mums nepieciešamas šādas omītes un filmas, kurās tiek atgādināts, cik šausmīgi mums sāpēja.
Taču, ja vēlamies saukt pie atbildības (es tikai nezinu ko īsti), tad vajadzīga konstruktīva diskusija. Gluži kā tiesā. Tur taču arī slepkavu nesoda vadoties no tā, cik daudz omītes raud skatītāju rindās.
Es nešaubos par izdotajām grāmatām. Tāpat kā nešaubos par latviešu spēju liet asaras jebkurā izdebvīgā brīdī.
Es komentēju izveidoto filmu, tas arī viss.
Tātad vēlreiz, ko mēs īsti vēlamies. Ja raudāt un čīkstēt, tad tiešām mums nepieciešamas šādas omītes un filmas, kurās tiek atgādināts, cik šausmīgi mums sāpēja.
Taču, ja vēlamies saukt pie atbildības (es tikai nezinu ko īsti), tad vajadzīga konstruktīva diskusija. Gluži kā tiesā. Tur taču arī slepkavu nesoda vadoties no tā, cik daudz omītes raud skatītāju rindās.
atbildēt
Anonīms
(par gabis komentāru)
godājamais gabi.Ja kādam TIEŠĀM interesē aculiecinieku - cietušo
liecības, ir izdotas (arī latviešu valodā) biezumbiezas grāmatas, kurās ir
daudzumdaudzi fakti, kas apliecina filmā paustās nostādnes .Tas, ka mums par
to vēl jādiskutē vai kautkas jāpierāda (atšķirībā no attieksmes pret
nacismu, kur nekas vairs sen nav jāpierāda), apstiprina šīs filmas
nepieciešamību, jo visas liecības,visis dokumenti NEKO tikpatkā nevienam- ne
rietumos , ne austrumos, ne pat (kā šķiet) arī Latvijā nav pateikuši. Un -
tad par tām "trīsulīgajām".. Nu- nezin vai nu viņas ir
trīsulīgas, ja spēja tam visam iziet cauri- un nezin- cik trīsulīgi būtu
pēc tam mēs ar Tevi, godājamais, gabi. vajag, vajag to masāžu un kā vēl-
varbūt sāk kautkas tur iesilt..
atbildēt
gabis
komentārs
domāju, ka tas,kas rada šo diskusiju par ir/nav propoganda ir filmas
emocionālais raksturs. Tīri latviešu garā. Kad sieviete kliegdama izskrien
no meža un aizelsusies stāsta, ka redzējusi tur lāci apēdam tūristus, mēs
ticam labi ja pusei no stāstītā. Jo saprotam, ka pārējo rada emociju
ķīmija.
Ar filmu ir līdzīgi. Tas, kas, manuprāt, pietrūkst, ir korektas atsauces uz to, kādus vēsturiskos materiālus mēs skatāmies. Īstenībā tas ir ļoti būtiski, jo filmā tiek runāts par ļoti precīziem notikumiem. Nojaušot kādā stāvoklī atrodas foto un video arhīvi no tā laika, ir pamatotas aizdomas, ka ne vienmēr kadri atbilda tekstam. Skatoties, es gribēju periodiskas atsauces par to, kur un kā ir tikts pie šiem materiāliem.
Protams, iespējams, ka viena filma tam visam ir par īsu.
Taču, es piekrītu Strengam par propogandu, jo tieši šīs emocionalitātes dēļ tā visvairāk atgādina masīvu idioloģiju.
Visskarbāk par to liecina aculiecinieku izvēle. No visiem tiek parādītas divas visvārgākās un trīsulīgākās omītes. Neticu, ka nav palicis dzīvajos kāds, no kura teiktā varētu arī kaut ko saprast.
Galu galā, uz ko īsti pretendē filma? Tas ir aicinājums uz diskusiju vai uz sirds masāžu?
Ar filmu ir līdzīgi. Tas, kas, manuprāt, pietrūkst, ir korektas atsauces uz to, kādus vēsturiskos materiālus mēs skatāmies. Īstenībā tas ir ļoti būtiski, jo filmā tiek runāts par ļoti precīziem notikumiem. Nojaušot kādā stāvoklī atrodas foto un video arhīvi no tā laika, ir pamatotas aizdomas, ka ne vienmēr kadri atbilda tekstam. Skatoties, es gribēju periodiskas atsauces par to, kur un kā ir tikts pie šiem materiāliem.
Protams, iespējams, ka viena filma tam visam ir par īsu.
Taču, es piekrītu Strengam par propogandu, jo tieši šīs emocionalitātes dēļ tā visvairāk atgādina masīvu idioloģiju.
Visskarbāk par to liecina aculiecinieku izvēle. No visiem tiek parādītas divas visvārgākās un trīsulīgākās omītes. Neticu, ka nav palicis dzīvajos kāds, no kura teiktā varētu arī kaut ko saprast.
Galu galā, uz ko īsti pretendē filma? Tas ir aicinājums uz diskusiju vai uz sirds masāžu?
atbildēt
1latvian
komentārs
es arī noteikti nepalaidīšu garām! :) pa tv tomēr patīk labāk skatīties
nekā youtube...Tādēļ saglabāju intrigu priekš sevīm, lai noskatītos
šovakar :D
atbildēt
vilniss
komentārs
Anonīms
komentārs
Kirsis
komentārs
Re kur filmas torrents un arī ārzemnieku diskusija par to. http://thepiratebay.org/tor/4217790...[DivX.2008.Eng]
atbildēt



|

atbildēt