10 mīti un patiesības par Satversmes grozījumiem

Pēdējās nedēļās esmu no koalīcijas politiķu mutes saklausījies un Internetā salasījies daudz un dažādas mītus par Satversmes grozījumiem, par kuriem būs jābalso 2. augusta referendumā. Te nu būs mazs apkopojums no manas puses. Ceru, ka spēsiet izlasīt visu līdz galam :) Komentāros droši rakstiet jūsu pamanītos mītus. Un tātad:

1. mīts. Satversmes grozījumi ir nekvalitatīvi, sasteigti un nepilnīgi.

Mīta avots: Vineta Muižniece (TP), Gundars Daudze (ZZS) un citi

Pēc būtības šādus pašus Satversmes grozījumus 2. lasījumā 4. Saeima pieņēma jau 1934. gada 4. maijā. Atšķiras tikai mainītie panti un formulējums. Ja nebūtu drīzais Ulmaņa apvērsums 15. maijā, tautai tiesības ierosināt Saeimas atlaišanu jau būtu sen. Vairāk par šo vēstures faktu var izlasīt citā manā rakstā. Ļoti detalizētu vēsturisku atskatu par šo jautājumu var izlasīt LU Juridiskās fakultātes doktoranta Jāņa Plepa rakstā.

Toreiz bija cita politiskā situācija? Toreiz uzskatīja, ka tautai jābūt iespējai ierosināt Saeimas atlaišanu, neskatoties uz to, ka Saeimas pilnvaru termiņš tad bija tikai 3 gadi. Jau tad saprata, ka 3 gadus ciest sliktu Saeimu ir pārāk ilgs laiks, bet šodien 4 gadi būtu tieši laikā? Toreiz vēlēšanās nebija 5% barjeras un Saeima bija sadrumstalota? Tagad barjera ir, tikai tas viss vairs neizskatās pēc demokrātijas, bet gan pēc partokrātijas - valsts pārvaldē un politikā dominē viena vai vairākas varas partijas, nevis atsevišķi politiķi ar savu gribu.

Grozījumi ir nepilnīgi? Neviens Saeimai neaizliedz papildināt Satversmi vēlāk. Ja dzīvē izrādīsies, ka kāds mēģinās ļoti bieži vai pat vienlaicīgi vairākos procesos atlaist Saeimu, tad Satversmē var iestrādāt papildus ierobežojumus. Vēl labi būtu, lai arī valsts prezidents varētu ierosināt Saeimas atlaišanu, nebaidoties pazaudēt savu amatu :)

Noderīgi būtu izlasīt arī Satversmes tiesas priekšsēdētāja Gunāra Kūtra viedokli par Satversmes grozījumiem. Vērtīgs ir arī vēl viens Jāņa Plepa raksts.

2. mīts. Pārāk mazs vēlētāju skaits varēs atlaist Saeimu.

Mīta avots: Māris Kučinskis (TP), Gundars Daudze (ZZS) un citi

Vēlētāju skaits, ar kādu varēs atlaist Saeimu, būs tieši tāds pats, kāds bija nepieciešams, iestājoties Eiropas Savienībā vai kāds būtu vajadzīgs, balsojot par būtiskām izmaiņām šīs dalības nosacījumos. Vai tiešām lēmumam par Saeimas atlaišanu būtu nepieciešami stingrāki nosacījumi nekā lēmumam par Latvijas neatkarības daļēju zaudēšanu, iestājoties ES?

Izlasot Satversmes 48. pantu, var pamanīt, ka referendumā par Saeimas atlaišanu, ja to ierosina prezidents, vispār nav noteikts minimālais balsotāju skaits. Ar ko tauta sliktāka par prezidentu, lai tautas ierosinātam referendumam būtu stingrāki ierobežojumi uz minimālo balsotāju skaitu? Bet ierobežojumi tak būs stingrāki pat koalīcijas tik peltajos Satversmes grozījumos. Savukārt 48. pantam eksistējot 50. pantam nav īstas nozīmes, jo kurš gan prezidents riskēs un "kodīs" tiem, kas viņu ievēlēja, it sevišķi ja prezidenta virzīšana notikusi slepus no sabiedrības un Rīgas zooloģiskajā dārzā :)

Starp citu, Saeimā var vairākumu iegūt arī ar pavisam niecīgu balsu skaitu - pietiek, ja viena partija iegūst vismaz 5% no balsīm, bet pārējās tiek atsijātas dēļ 5% barjeras. Re kā, esmu apguvis teorētiskās realitātes pamatus no koalīcijas piemēra :)

Ja jau tik ļoti gribas pielipt pie tiem krēsliem Saeimā pēc iespējas labāk un ilgāk, tad jāatjauno vēlētāju aktivitāte Saeimas vēlēšanās, kura nokritusies no 90 procentiem 5. Saeimas vēlēšanās līdz 61 procentam 9. Saeimas vēlēšanās. Un tas noticis tieši politiķu bezatbildīgās rīcības dēļ, kas vēlētājos radījusi vienaldzību - "tāpat mana balss neko nemainīs", "nav jēgas balsot par tiem pašiem vēžiem citās kulītēs" utt. Tātad esošās izmaiņas nozīmēs - jo lielāka vēlētāju aktivitāte, jo grūtāk Saeimu atlaist. Ir pie kā piestrādāt, vai ne?

2'. mīts. Pārāk mazs vēlētāju skaits varēs iniciēt Saeimas atlaišanu.

Mīta avots: Andris Bērziņš (LPP/LC) un citi

LBAS parakstus par Satversmes izmaiņām sāka vākt 2007. gada 24. oktobrī un tikai 2008. gada 1. februārī iesniedza CVK 11 095 vēlētāju parakstītus grozījumu likumprojektu. Tātad pat 10000 sākotnējo parakstu savākšana prasa diezgan ilgu laiku politiski kūtrajā Latvijā, šajā gadījumā 3 mēnešus. Un ir likumprojekti, kuriem neizdodas pārvarēt šo pirmo barjeru, piemēram, LSDSP parakstu vākšanu referendumam par tautas vēlētu prezidentu.

Nākošā barjera ir nepieciešamais 1/10 daļa vēlētāju atbalsts. Pieņēmums, ka 1/10 daļa vēlētāju visu laiku ies un par spīti visu laiku ierosinās Saeimas atlaišanu ir tīri spekulatīvs, un nav balstīts uz faktiem no vēstures.

3. mīts. Grozījumi ir antidemokrātiski un būs "mazākuma diktatūra pār vairākumu"

Mīta avots: Gundars Daudze (ZZS), Andris Bērziņš (LPP/LC) un citi

Interesanti, ka 9. Saeimā par TP, ZZS, LPP/LC un TB/LNNK nobalsoja 469934 cilvēki. Vēlēšanās piedalījās 908979 vēlētāji. Vispār uz vēlēšanu brīdi bija 1490636 balstiesīgo. Tātad vadošo koalīciju ir atbalstījuši tikai 51.7% no tiem, kas aizgāja uz vēlēšanām, un tikai 31.5% (!!!) no balstiesīgajiem. Lūk, to es sauktu par "mazākuma diktatūru pār vairākumu" :)

Un es tā arī nesapratu, kurš neļaus Saeimas atbalstītājiem (šajā gadījumā vairākumam) aiziet uz referendumu un nobalsot pret Saeimas atlaišanu? Ja par Saeimu būs X neapmierināto un nesavāksies vismaz Y (kas lielāks par X) atbalstītāju, tad tādai Saeimai vienalga ir vieta vēstures mēslainē.

4. mīts. Apgrūtinās smagu, bet vajadzīgu lēmumu pieņemšanu.

Mīta avots: Gundars Daudze (ZZS) un citi

Laikam jau politiķi ir pārāk slinki, lai normāli izskaidrotu tautai (vismaz lielākai daļai) smagu lēmumu nepieciešamību. Kur tad paliek daudzinātais dialogs ar tautu? Bet ja atskatās pagātnē, pie mums Latvijā tauta mierīgi pacieš to, par ko Eiropā sen izietu uz ielām un "galvas norautu". Tā kā Saeima var droši ražot "krupjus", tauta "apēdīs".

5. mīts. Vēlēšanas ir pārāk dārgs process.

Avots: komentāri Internetā

Mēs nevaram to atļauties? Viss slēpjas vārdiņā "mēs" :) Protams, cik gan dārgas ir tās "pozitīvisma kampaņas" :) Un vēl partiju "sponsori" būs ļoti neapmierināti, ka nepaspēs atpelnīt ieguldījumus, ja Saeimu atlaidīs parāk ātri :) Un nākošajā Saeimā var arī netikt. Nabaga politiķi :)

6. mīts. Referendumi ir nelietderīgi izmesta liela nauda.

Avots: komentāri Internetā

Demokrātija pati par sevi ir dārga valsts pārvaldes forma. Kaut gan, kas ir 2 miljoni uz to aizdomīgi izšķiesto desmitu un simtu miljonu fona (Dienvidu tilts, Gaismas pils, ceļu remonti utt. utjpr.). Bet par laimi, liela daļa no referenduma rīkošanai paredzētās naudas nonāk parasto cilvēku rokās kā atalgojums par līdzdalību referenduma organizēšanā.

Šāds apgalvojums it sevišķi ciniski skan no koalīcijas puses, kura tikai 3. jūlijā noraidīja vēlētāju rosinātos Pensiju likuma grozījumus. Ja viņi tos būtu noraidījuši kaut 1 (!!!) dienu ātrāk, tad abus referendumus varētu rīkot 2. augustā. Bet koalīcijai protams negribās, ka vienā dienā vienā vietā sanāktu atšķirīgas cilvēku grupas. Nedod, Dievs, ka nobalsos pārāk daudz cilvēku par abiem grozījumiem :)

7. mīts. Referendumi par Saeimas atlaišanu var notikt pārāk bieži.

Visa tā padarīšana (sākotnējā parakstu vākšana, parakstīšanās iecirkņos, Saeimas reakcija, referendums) aizņem pietiekoši ilgu laiku un ir daudzpakāpju sarežģīts process. Es neesmu sekojis, vai tika pieņemta vai atcelta norma, ka sākotnējiem parakstu vācejiem par katru parakstu jāmaksā notāram 10Ls. Jebkurā gadījumā šis sākotnējais parakstu process ir ilgs, it sevišķi, ņemot vērā mūsu iedzīvotāju kūtrumu. Piemēram, LBAS parakstus par Satversmes izmaiņām sāka vākt 2007. gada 24. oktobrī un tikai 2008. gada 1.februārī iesniedza CVK 11 095 vēlētāju parakstītus grozījumu likumprojektu.

Un galu galā, ja tie referendumi būs tik bieži, tad mūsu "gudrajiem" Saeimā vai valdībā vajadzētu optimizēt šo procesu no izmaksu viedokļa, kas ļautu cilvēkiem aktīvāk iesaistīties valsts lēmumu pieņemšanā. Vai arī papildināt Satversmi, ka referendumu par Saeimas atlaišanu var veikt ne biežāk kā x mēnešos, un ja līdz Saeimas pilnvaras beigām ir ne mazāk kā y mēneši.

8. mīts. Prezidents un koalīcija jau strādā pie Satversmes grozījumiem.

Par 2. augusta referendumā lemjamiem grozījumiem bija zināms 2007. gada oktobrī. Prezidents un koalīcija "perēja", "perēja", bet vēl aizvien nav "izperējusi" Satversmes grozījumus. Tikai prezidents nācis klajā ar attiecīgu likumdošanas iniciatīvu un līdz rudenim Saeimas Juridiskās komisijas atvilktnē gulēs viņa piedāvātie grozījumi. Ātri strādājam, biedri deputāti :)

9. mīts. Grozījumu rezultātā pie varas var nākt Latvijai naidīgi politiskie spēki.

Mīta avots: Vineta Muižniece (TP) un citi

Teorētiski pie varas Latvijai nelabvēli spēki Saeimas vēlēšanās var nākt tikai tad, kad latvieši būs riktīgi noslinkojuši un masveidā neaizgājuši uz vēlēšanām. Tikai tad var runāt par izmaiņām pilsonības, valodas jautājumā un izglītības reformā. Te nu es gribētu teikt, ka tiesi šādi Satversmes grozījumi būs vienīgais glābiņš - latvieši sasparosies un uzreiz varēs atcelt "nepareizo" Saeimu.

10. mīts. Satversmi nedrīkst tā vienkārši mainīt.

Avots: komentāri Internetā

Atverot Latvijas Republikas Satversmi www.likumi.lv, var redzēt, ka Satversme kopš neatkarības ir mainīta 9 reizes ([26.02.1994] [26.06.1996] [31.12.1997] [06.11.1998] [24.05.2002] [05.06.2003] [21.10.2004] [17.01.2006] [31.05.2007]). Tātad Satversme nav neaizskarama un akmenī izcirsta.

Pat vēl vairāk, Satversmē skaidri un gaiši ir pateikts, ka Satversmi var grozīt ar divu trešdaļu deputātu vai visu vēlētāju vairākuma balsīm. Tas ir tieši tas, ko mēs darīsim 2. augusta referendumā.

---

Un galvenais tiem, kas nebalsos vai balsos pret. Šis būs referendums par TIESĪBĀM IEROSINĀT atlaist Saeimu, nevis par 9. Saeimas atlaišanu. Ja tautai nebūs šādu tiesību, tad tajā brīdi, kad tās kādu iemeslu pēc savajadzēsies, neko izdarīt ātri nevarēs.

Un es tā arī nesaprotu paniku valdošas koalīcijas aprindās. Kāpēc viņi tā uztraucās? Viņus taču tāpat atbalstīs "vairākums" :)

Ar cieņu,
Ilmārs Poikāns

P,S. Būšu priecīgs, ja atsauksieties uz manis apkopoto informāciju vai izmantosiet to savos rakstos vai komentāros.