" Māsa Kerija" un mūsu publika.
|
Teātra apmeklējums- cits neatceras , kad pēdējo reizi bijis uz kādu izrādi, cits atļaujas izskraidīt visas pirmizŗādes :)
Es kā " mazais cilvēks" labpārt apmeklēju teātri, bet gribētos biežāk " saņemties" ( tādēļ izlēmu šogad laboties un iegādājos abonamentu visai teātra sezonai ) :)
Bet stāsts par konkrētu izrādi:
Nacionālajā teātrī " Māsa Kerija", kuru man tikai tagad bija tā laime noskatīties. Patiešām laime- tādu sajūsmu un pārdzīvojumu ( arī kožot lūpā, lai nesāktu raudāt) izrādes laikā un pašā finālā neatminos nekad.
Beigu akordiem skanot, piespiedu sevi palikt krēslā, jo nepiklājīgi labās vietās sēdēju :), gaidīju, kad publika aizmugurē celsies..... nekā. .... R.Pauls, A.Kairiša - izcilas pesonības, cieņu un godu parādīt.... Vēlreiz brīnišķīgā " Kerijas dziesma- trīcu no sajūsmas, kas sit augstu vilni - pielēcu kājās... Vai tiešām nevienam citam nav līdzīgi? Likās ka nē... tā viena zāles vidū stāvēju :) un aplaudēju - man bija vienalga :) un tomēr kaut kā neerti sajutos. :) Bet, kad vēl divi cilvēki piecēlās, tad arī pārējā zāle pat sāka ovācijas izkliegt ... Prieks par to , un tomēr esam grūti iekustināma publika ....
http://www.teatris.lv/?sw=1&lang=lv
http://www.grupa.lv/lv/meklesana/albums/775/
Es kā " mazais cilvēks" labpārt apmeklēju teātri, bet gribētos biežāk " saņemties" ( tādēļ izlēmu šogad laboties un iegādājos abonamentu visai teātra sezonai ) :)
Bet stāsts par konkrētu izrādi:
Nacionālajā teātrī " Māsa Kerija", kuru man tikai tagad bija tā laime noskatīties. Patiešām laime- tādu sajūsmu un pārdzīvojumu ( arī kožot lūpā, lai nesāktu raudāt) izrādes laikā un pašā finālā neatminos nekad.
Beigu akordiem skanot, piespiedu sevi palikt krēslā, jo nepiklājīgi labās vietās sēdēju :), gaidīju, kad publika aizmugurē celsies..... nekā. .... R.Pauls, A.Kairiša - izcilas pesonības, cieņu un godu parādīt.... Vēlreiz brīnišķīgā " Kerijas dziesma- trīcu no sajūsmas, kas sit augstu vilni - pielēcu kājās... Vai tiešām nevienam citam nav līdzīgi? Likās ka nē... tā viena zāles vidū stāvēju :) un aplaudēju - man bija vienalga :) un tomēr kaut kā neerti sajutos. :) Bet, kad vēl divi cilvēki piecēlās, tad arī pārējā zāle pat sāka ovācijas izkliegt ... Prieks par to , un tomēr esam grūti iekustināma publika ....
http://www.teatris.lv/?sw=1&lang=lv
http://www.grupa.lv/lv/meklesana/albums/775/
Mūzikla albuma vāks.
Pievienot komentāru
Komentē kā lietotājs
Anonīms
komentārs
Es esmu videjas paaudzes cilveks. Esmu redzejis pirmo izradi. Tā kaut kā
paņēma vairak savā varā un lika just līdzi Kerijas pārdzīvojumiem.
Jaunajā muziklā no daudzām dziesmam ir tikai fragmenti un motivi. Visas
pilnibā skan tikai tās pazīstamākās dziesmas. Tās kuras jau guvušas
skatītāju mīlestību, un tad tā Kerijas dziesma, tad arī skan cauri visai
lugai. Mani lugas darbība paņēma savā varā tikai otraja daļā. Pirmā
daļa pagāja kaut kā pelēcīgi. Varbūt vainīga jaunā koncepcija, kā
aktrises atskats uz savu jaunību. Zurnālista un Aktrises dialogi jau bija
asprātīgi un trāpīgi. Tomer tas bija skats no malas un arī es biju tāds
kritisks vērotājs no malas, rezutātā luga mani neierāva notikumu virpulī.
Mani pēc lugas beigām māca skumjas, nevis pacilājums. tāds lidz asarām
un vēme saukt BRAVO>
atbildēt
:) par publiku vienis prāts( pagaidām), bet par izrādi:
Pieņemu , ka katram savas stīgas uz kurām šis vai cits uzvedums nospēlē.
Tāpat, atsauksmes ir ļoooti dažādas par šo izrādi, kas atkarīgas no tā: 1) kāds sastāvs spēlējis; 2) kad izrāde skatīta ( nu kamēr aktiers izaug savā konkrētajā lomā publikas priekšā) 3) galu galā patīka mūzikls un, ka maestro pie klavierēm :)) utt.
Uz mani konkrēti nospēlēja tā, ka lēcu .... :)
Pieņemu , ka katram savas stīgas uz kurām šis vai cits uzvedums nospēlē.
Tāpat, atsauksmes ir ļoooti dažādas par šo izrādi, kas atkarīgas no tā: 1) kāds sastāvs spēlējis; 2) kad izrāde skatīta ( nu kamēr aktiers izaug savā konkrētajā lomā publikas priekšā) 3) galu galā patīka mūzikls un, ka maestro pie klavierēm :)) utt.
Uz mani konkrēti nospēlēja tā, ka lēcu .... :)
atbildēt
atbildēt