Kāpēc uz galda ir vainadziņš un 4 sveces?

Daudzviet ap šo laiku iespējams nopirkt dažnedažādus lielākus un mazākus, vienkāršākus un izrotātus vainadziņus ar četrām svecēm. Izskatās smuki, rada svētku sajūtu un liek saprast, ka Ziemassvētki vairs nav aiz kalniem, taču cik daudzi no mums vispār zina, kāpēc ir tas vainadziņš un kāpēc tās četras sveces, un kurš to vispār izdomāja...

Uzskata, ka pirmie Adventa vainagi tika pagatavoti Viduslaikos, tad tradīcija apsīka un no jauna parādījās tikai 19.gs. vidū, kad to atjaunoja kāds vācu teologs. Viņš vadīja bērnu namu Hamburgā un Adventa laikā bērni, nespējot sagaidīt Ziemassvētkus, ik dienas viņam uzdevuši jautājumu, kad beidzot būs ilgi gaidītās svinības. Lai bērni saprastu, cik ilgs laiks palicis līdz Ziemassvētkiem, viņš izgatavojis palielu koka vainagu ar svecēm katrai Adventa dienai, kuras secīgi tika aizdegtas un palīdzēja bērniem saprast, cik ilgi vēl jāgaida. Uzskata, ka šis bijis pirmsākums mūsdienu Adventa vainaga tradīcijām, kad vainagā tiek ievietotas 4 sveces, kas simbolizē 4 nedēļu ciklu līdz Ziemassvētkiem.

Vēlāk cilvēki koka vainagu sāka pušķot ar mūžzaļo koku zariem un daudzviet Vācijā tas kļuva par neatņemamu svētku atribūtu, kas vēlāk izplatījās arī citās valstīs un ienāca pat baznīcās.

Uzskata, ka sveču iedegšana Adventa vainagā simbolizē gaismas ienākšanu cilvēku dzīvēs, kas noslēdzas ar Jēzus piedzimšanu, kas nereti tiek uzskatīts par pasaules gaismu kristīgajā pasaulē. Daudzviet pasaulē sveču gaismu saista ar cerību, kas tumšajās ziemas dienās ļauj cerēt uz pavasari un saules atgriešanos.

Apaļā vainaga forma simbolizē Dieva mūžīgumu, jo aplim nav ne sākuma, ne beigas, bet mūžzaļo augu izmantošana vainagā norāda uz mūžīgo dzīvi un nemirstību.

Katoļu tradīcija saka, ka trīs svecēm vainagā ir jābūt violetām, kas simbolizē Jēzus piedzimšanas gaidīšanu, bet vienai ir jābūt gaiši rozā, kas simbolizē prieku un cerību. Daudzviet tiek izmantotas zilas krāsas sveces, kas simbolizē cerību, vai baltas, kas simbolizē šķīstumu un ticību. Daudzviet vainagā ir vēl piektā – centrālā svece, kas tiek aizdegta tieši Ziemassvētku dienā.

Dažu valstu tradīcijās katrai svecei ir savs nosaukums. Ja vainagā ir 4 sveces, tad tās mēdz saukt par Pravieša, Betlēmes, Ganu un Eņģeļu svecēm. Vainagos, kur tiek izmantotas 5 sveces, sveču nosaukumu iedalās šādi: Cerību, Miera, Mīlestības, Prieka un Jēzus jeb Ziemassvētku svece. Citur četras sveces vainagā nozīmē četras debespuses vai četrus dabas pamatelementus – ūdeni, uguni, gaisu un zemi.


Pareizticīgo baznīcā dažkārt tiek izmantots vainags ar 6 svecēm, jo Adventa periods pēc viņu kalendāra ir nedaudz garāks.


Kopš Adventa tradīciju izplatīšanās, parādījušās arī dažādas mūsdienu tradīcijas. Viena no tādām ir Adventa kalendārs, ar kura palīdzību tiek izstāstīts Ziemassvētku stāsts, bieži izmantojot arī skaistas ilustrācijas. Bērniem īpaši patīk Adventa kalendārs, kurā, tuvojoties Ziemassvētkiem, katru dienu drīkst atvērt pa vienam lodziņam, saņemot mazu saldumiņu.