Vai mēs esam tik bagāti?
|
„Valsts prezidents Valdis Zatlers, viesojoties informāciju tehnoloģiju (IT) uzņēmumā Microsoft, ar tā vadību pārrunājis nākotnes sadarbības projektus. Tikšanās laikā pārrunāti nākotnes sadarbības projekti.” (www.delfi.lv 21.05.2009.)
Laikā, kad izsludināts vispārējs taupības režīms publiskajā sektorā, valsts prezidents tiekas ar Microsoft pārstāvjiem, lai pārrunātu iespējas turpināt subsidēt programmizstrādes monopolistu. 2005.gadā, kad īpašu uzdevumu ministre elektroniskās pārvaldes lietās bija Ina Gudele, tika noslēgts līgums par Microsoft produktu izmantošanu valsts iestādēs un izglītības iestādēs. Tika realizēts projekts „Datoru dāvinājums Latvijas skolām”, kura mērķis bija piegādāt skolām dažādu organizāciju ziedotus lietotus datorus, kuriem tika instalēta operētājsistēma Windows. Kā ir īstenībā? Vai tiešām bezmaksas dāvinājums, bez savtīgiem nolūkiem? Šo datoru uzturēšana un licenču atjaunināšana Latvijai katru gadu izmaksā miljoniem latu. Kāpēc mums būtu jāatbalsta viena ārvalsts uzņēmuma nākotnes peļņa? Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās galvenā misija ir nodrošināt valsts pārvaldes modernizāciju un efektivitāti – ko es saprotu, kā optimālo risinājumu ar optimālām izmaksām. Kur bija Inas Gudeles dzirdīgās ausis, kad LAKA (Latvijas atvērtā koda asociācija) piedāvāja izveidot nepieciešamo programmnodrošinājumu, kā arī veikt personāla apmācību gan šim projektam, gan citiem?
Latvijas valsts budžetā ir pat īpaša sadaļa – atbalsts Microsoft, laikā, kad visā pasaulē valdības domā par to, kā pāriet uz open-source (atvērtā koda risinājumiem). Valdība nevēlas taupīt nodokļu maksātāju naudu uz lietām, par kurām var nemaksāt. Par atvērtā koda programmatūru sauc programmas, kurām nāk līdzi sākumkods, ko var brīvi izmainīt vai izplatīt. Programmas ir atvērtas un galvenais, iegūstamas par velti. Piemēri nav tālu jāmeklē – te pat kaimiņos – Igaunijā jau 1995.gadā tika pieņemts lēmums pāriet uz open-source programmatūru publiskajā sektorā, lai ietaupītu izmaksas. Norvēģija 2007.gada beigās izlēma, ka visiem publiskā sektora mājas lapās pieejamiem dokumentiem jābūt pieejamiem HTML, PDF vai ODF (Open Document Format), lai apmeklētāji paši varētu brīvi izvēlēties programmatūru, ar kuras palīdzību piekļūt interesējošajai informācijai. Arī Nīderlandē tika nolemts, ka līdz 2009.gadam visām valsts ministrijām jāpāriet uz atvērto kodu, kā arī Dānijā tika pieņemts līdzīgs lēmums. Turklāt ar Microsoft produktu izmantošanu publiskajā sektorā, to izmantot tiek piespiests arī individuālais lietotājs, jo dokumenti pieejami tikai Microsoft Word vai Microsoft Excel formātā, kurus nav iespējams atvērt ar atvērtā koda programmatūru.
Ko gaida Latvija? Ir brīvi pieejamas atvērtā koda programmatūras, kas būtiski neatšķiras no Microsoft produktiem, piemēram, OpenOffice, kas ir alternatīva Microsoft Office, Mozilla Firefox, kā alternatīva interneta pārlūkprogrammai Microsoft Internet Explorer, utt. Līdz ar ko būtu iespējams ietaupīt lielus finanšu līdzekļus uz licencēm, kā arī uz apmācību. Tā vietā tiek samazinātas algas valsts iestādēs strādājošajiem, nevis administratīvās izmaksas (aprīkojuma izmaksas, kas samazinājuma gadījumā kvalitāti nezaudētu).
Priekšlikumi: Publiskajam sektoram aizstāt maksas produktus ar līdzvērtīgiem atvērtā koda bezmaksas produktiem. Kamēr tas nav izdarīts, visus dokumentus piedāvāt konvertējamā veidā uz atvērtā koda programmatūru. Samazināt valsts iepirkumus, kas saistīti ar programmu licenču pirkšanu vai pagarināšanu. Atvērtā koda programmām izmaksas ir tikai tās ieviešot – vienu reizi – nevis katru gadu atjaunojot/pagarinot licences.
Ģirts Lapiņš
TB/LNNK, Rīga, Nr.36
http://www.girtslapins.lv/
http://twitter.com/GirtsLapins
Laikā, kad izsludināts vispārējs taupības režīms publiskajā sektorā, valsts prezidents tiekas ar Microsoft pārstāvjiem, lai pārrunātu iespējas turpināt subsidēt programmizstrādes monopolistu. 2005.gadā, kad īpašu uzdevumu ministre elektroniskās pārvaldes lietās bija Ina Gudele, tika noslēgts līgums par Microsoft produktu izmantošanu valsts iestādēs un izglītības iestādēs. Tika realizēts projekts „Datoru dāvinājums Latvijas skolām”, kura mērķis bija piegādāt skolām dažādu organizāciju ziedotus lietotus datorus, kuriem tika instalēta operētājsistēma Windows. Kā ir īstenībā? Vai tiešām bezmaksas dāvinājums, bez savtīgiem nolūkiem? Šo datoru uzturēšana un licenču atjaunināšana Latvijai katru gadu izmaksā miljoniem latu. Kāpēc mums būtu jāatbalsta viena ārvalsts uzņēmuma nākotnes peļņa? Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās galvenā misija ir nodrošināt valsts pārvaldes modernizāciju un efektivitāti – ko es saprotu, kā optimālo risinājumu ar optimālām izmaksām. Kur bija Inas Gudeles dzirdīgās ausis, kad LAKA (Latvijas atvērtā koda asociācija) piedāvāja izveidot nepieciešamo programmnodrošinājumu, kā arī veikt personāla apmācību gan šim projektam, gan citiem?
Latvijas valsts budžetā ir pat īpaša sadaļa – atbalsts Microsoft, laikā, kad visā pasaulē valdības domā par to, kā pāriet uz open-source (atvērtā koda risinājumiem). Valdība nevēlas taupīt nodokļu maksātāju naudu uz lietām, par kurām var nemaksāt. Par atvērtā koda programmatūru sauc programmas, kurām nāk līdzi sākumkods, ko var brīvi izmainīt vai izplatīt. Programmas ir atvērtas un galvenais, iegūstamas par velti. Piemēri nav tālu jāmeklē – te pat kaimiņos – Igaunijā jau 1995.gadā tika pieņemts lēmums pāriet uz open-source programmatūru publiskajā sektorā, lai ietaupītu izmaksas. Norvēģija 2007.gada beigās izlēma, ka visiem publiskā sektora mājas lapās pieejamiem dokumentiem jābūt pieejamiem HTML, PDF vai ODF (Open Document Format), lai apmeklētāji paši varētu brīvi izvēlēties programmatūru, ar kuras palīdzību piekļūt interesējošajai informācijai. Arī Nīderlandē tika nolemts, ka līdz 2009.gadam visām valsts ministrijām jāpāriet uz atvērto kodu, kā arī Dānijā tika pieņemts līdzīgs lēmums. Turklāt ar Microsoft produktu izmantošanu publiskajā sektorā, to izmantot tiek piespiests arī individuālais lietotājs, jo dokumenti pieejami tikai Microsoft Word vai Microsoft Excel formātā, kurus nav iespējams atvērt ar atvērtā koda programmatūru.
Ko gaida Latvija? Ir brīvi pieejamas atvērtā koda programmatūras, kas būtiski neatšķiras no Microsoft produktiem, piemēram, OpenOffice, kas ir alternatīva Microsoft Office, Mozilla Firefox, kā alternatīva interneta pārlūkprogrammai Microsoft Internet Explorer, utt. Līdz ar ko būtu iespējams ietaupīt lielus finanšu līdzekļus uz licencēm, kā arī uz apmācību. Tā vietā tiek samazinātas algas valsts iestādēs strādājošajiem, nevis administratīvās izmaksas (aprīkojuma izmaksas, kas samazinājuma gadījumā kvalitāti nezaudētu).
Priekšlikumi: Publiskajam sektoram aizstāt maksas produktus ar līdzvērtīgiem atvērtā koda bezmaksas produktiem. Kamēr tas nav izdarīts, visus dokumentus piedāvāt konvertējamā veidā uz atvērtā koda programmatūru. Samazināt valsts iepirkumus, kas saistīti ar programmu licenču pirkšanu vai pagarināšanu. Atvērtā koda programmām izmaksas ir tikai tās ieviešot – vienu reizi – nevis katru gadu atjaunojot/pagarinot licences.
Ģirts Lapiņš
TB/LNNK, Rīga, Nr.36
http://www.girtslapins.lv/
http://twitter.com/GirtsLapins
Saistītie raksti:
» Neskatoties uz krīzi Latvijā cilvēki turpina precēties
» Ko krīze labu jums iemācījusi?
» Labais policists Zatlers
» Video: prezidents par blēņām 1.septembrī
» Vai Zatlera uzruna Aglonā spārnoja?
» Neskatoties uz krīzi Latvijā cilvēki turpina precēties
» Ko krīze labu jums iemācījusi?
» Labais policists Zatlers
» Video: prezidents par blēņām 1.septembrī
» Vai Zatlera uzruna Aglonā spārnoja?
Pievienot komentāru
Komentē kā lietotājs
Anonīms
komentārs
doma pareiza, tikai jau nu dikti isi pirms velesanam sakam damaat atverta koda
virzienaa.... :)
atbildēt
Anonīms
komentārs
kameer peec tikshanaas ar geitsu cilveeki lieliisies ka vinam paspiedushi roku
nevis ka tikushi smalki izdraazti nekas nemainiisies
atbildēt
Ģirts Lapiņš
komentārs
Nu jā, tur jau ir tas lielākais arguments - nav jau tā ka tas būs par
brīvu, tomēr, šo naudiņu mēs samaksājam vietējiem IT ekspertiem/
uzturētājiem, nevis monopolam no ASV + tur būs viennozīmīgi mazākas
izmaksas. Un nav jau tā, ka protekcionisms ir kas ļauns - visa Eiropa/ ASV
skaļi par to bļauj - ka tas ir slikti, tomēr realitāte ir tāda ka viņi
paši atbalsta savus ražotājus ar subsīdijām. Tādēļ valsts sektoram ir
jāpāriet uz atvērtā koda tehnoloģijām. Kaut vai sākumā tie, kas nav
saistīti ar sarežģītām datubāzēm.
atbildēt
gudirs
komentārs
Man liekas sadas idejas tomer uzpeld laiku pa laikam, bet reala argumentacija no
atbildigajam amatpersonam neseko. Skaidrs, ka visu uzreiz nomainit ir sapigi,
bet vajadzetu to sakt. Jautajums - kapec citi var un mes ne?
atbildēt
zerga
komentārs
Satp citu, ja runājam par pilnīgu atteikšanos no MS valsts iestāžu
līmenī, tadaAtvērtā koda nelaime ir tā, ka nepieciešams ļoti konkrēts
speciālists, kurš var risināt ļoti konkrēta uzņēma IT problēmas. Labā
ziņa ir tā, ka tāda gadījumā nauda paliek Latvijā, nevis aiziet Microsoft.
bet - mēs taču esam EU dalībvalsts un protekcionisms patreiz tiek uzskatīts
par tādu pašu grēku kā zagšana.
Tajā pašā laikā - valsts iestāžu datu bāzes (patiesībā nenormāli sarežģītas un dārgas struktūras) ir veidotas Microsoft vidē un nestrādās nevienā no Linux sistēmām. Tas nozīmē - ieguldīt naudu lai programmētu pa jaunam. To neviens nedarīs. ir ieguldīts pārāk daudz naudas, lai visu tagad izdzēstu.
Tomēr - tie datori, uz kuriem jālieto tikai ofiss un internets - mierīgi. Pats strādāju ar Ubuntu jau divus gadus... No Problem.
Tajā pašā laikā - valsts iestāžu datu bāzes (patiesībā nenormāli sarežģītas un dārgas struktūras) ir veidotas Microsoft vidē un nestrādās nevienā no Linux sistēmām. Tas nozīmē - ieguldīt naudu lai programmētu pa jaunam. To neviens nedarīs. ir ieguldīts pārāk daudz naudas, lai visu tagad izdzēstu.
Tomēr - tie datori, uz kuriem jālieto tikai ofiss un internets - mierīgi. Pats strādāju ar Ubuntu jau divus gadus... No Problem.
atbildēt
netra
(par Anonīms komentāru)
Aha, tieši tā, tad, kad vēlēšanas, tad uzriez zuari un bļauri pa pilno.
Tad jau man jautājums, kur bija Jūsu kolēģis Požarnova k-ngs, kad tika
šķiesti Dienvidtilta miljoni??? Man šķiet, ka tur tiešām nauda aizgājusi
pa vējam. Piekristu, ka MS nav pats labākais, bet tas ir labākais, kas ir
pieejams neprofesionālim ar visiem atbalsitem, palīdzības līnijām utt, ko
nevarētu teikt, par biki iešķībo tiltu ;)
atbildēt
nefans
komentārs
Patiesībā pāriet no Microsoft Office 2003 uz OpenOffice ir vieglāk nekā uz
Microsoft Office 2007. Esmu to pārbaudījis uz savas ādas.
Tas, ka OpenOffice interfeiss nav latviski, manuprāt, tikai uzlabo mūsu darbaspēka konkurētspēju pasaules darba tirgū!
Tas, ka OpenOffice interfeiss nav latviski, manuprāt, tikai uzlabo mūsu darbaspēka konkurētspēju pasaules darba tirgū!
atbildēt
Anonīms
komentārs
Lūdzu kādus 10 piemērus studijā, kur valdības domā par pāreju uz OSS?
kaitina šādi priekšvēlēšanu aģitācijas materiāli.
kaitina šādi priekšvēlēšanu aģitācijas materiāli.
atbildēt
Esmu ar Tevi, Tauta! Redz kā aktīvi darbojos jūsu pusē. Un neaizmirstu pat sava saraksta numuru parakstā iebāzt.
Nu traki centīgi.
atbildēt