Loskutovs: Man sekss patīk kā tāds - arī manuālais

Intervija žurnālam "Melnā Pantera" 1997.gada oktobra numurā.

Par šo interviju biju lasījis iepriekš (medijos pieminēja kā mīnusiņu viņa kandidatūrai uz mēra amatu), taču internetā neatradu to pilnā apmērā. Tad nu devos uz Latvijas Nacionālo bibliotēku, atradu erotiskā (vai tomēr pornogrāfiskā) žurnāla pirms 12 gadiem izdoto numuru un iepazinos ar interviju. Ielikšu dažus spilgtākos citātus, kas ir gana izklaidējoši, taču nekādā mērā neietekmē manu potenciālo balsojumu par viņu kā Rīgas mēru (nebūtu balsojis tāpat).

Intervija notiek starp žurnālisti, Loskutova kungu, kurš toreiz bija Policijas akadēmijas kriminoloģijas un krimināltiesību pasniedzējs un viņa sievu Ievu Kuzminu, kas bija viņa studente un pirmā sieva. Pāris satikās un saskatījā akadēmijā (hot! teacher and student), apprecējās, viņiem piedzima meita un galu galā tālajā 1997. gadā viņi sniedza atklātu interviju ne tikai par savu privāto, bet arī seksuālo dzīvi. Tā piemēram, mēs uzzinām, ka 1997. gadā pāris nebija izmēģinājis seksu mašīnā, bet pašam Loskutovam tīk arī manuālais sekss:

" Ieva: - Mašīnas mums nav, tāpēc seksu mašīnā neesam izmēģinājuši. Un arī brīvā dabā kaut kā vēl nav sanācis, kaut gan gribētos. Bet viss pārējais ir izmēģināts. Kas būtu augstākais sasniegums? Varbūt anālais sekss. Protams, arī tas ir bijis.

Aleksejs: - Teiksim tā, man vislabāk patīk sekss bez akrobātikas, bez kaut kādas īpašas telpu meklēšanas, vienkārši sekss mājas apstākļos. Un mums nav nepieciešams izgudrot kaut ko akrobātisku triku līmenī. Man sekss patīk kā tāds - arī manuālais un vispār viss, ko ir iespējams izgudrot savās mājās - gan vannā, gan gultā, gan uz grīdas"

Uz jautājumu, vai viņiem nav bijuši aizspriedumi pret anālo seksu, viņi atbild:

Vai tas jums ir variants speciāli priekš mēnešreizēm?
Aleksejs: - viss ir atkarīgs no situācijas. Ja asiņošana ir stiprāka, tad pārtraucam, ja nav tik stipra, tad vienkārši varam nelietot prezervatīvu. Teiksim, man pret to nav nekādu aizspriedumu, tā ka nekādu problēmu.

- Bet parasti jūs lietojat prezervatīvu?
Ieva: - Jā, jo otru bērnu mēs plānojam pēc kādiem pāris gadiem, pagaidām man ir jāpabeidz akadēmija.

Un tagad neliels citāts par pāra attieksmi pret SM jeb sadomazohismu seksā:

Aleksejs: - Pēc SM variantiem mums nekādas izteiktas vajadzības nav, lai gan ir bijuši daži gadījumi, kad esmu tā stingrāk iekodis. Ieva, tu tikai tagad nesaki, ka es viens pats kodu! Tomēr dažreiz ir gadījies zaudēt kontroli. Teiksim, man liekas, ka nemaz tik stipri neiekodu, bet ieva pēc tam trīs dienas staigāja apkārt un saka, ka sāp.
Ieva: - Jā, tā bija.
Aleksejs: - Vienreiz mēs izmēģinājām tādu spēles variantu, ka Ieva bija sasieta un es tēloju vardarbību. Tas tika izspēlēts, bet... nu nekā īpaša. Ievas vienīgais komentārs: "Neērti, kad rokas sasietas uz muguras".
Jo viņai sāpēja rokas tajās vietās, kur tās bija sasietas, taču nekādu citu pāridarījumu nebija. Pat ne kodienu. "

Runājot par treniņa nozīmi seksā un vai ir kādas lietas, kas ar pirmo reizi nesanāk, abi norāda, ka daudz kas atkarīgs no garastāvokļa:

"Ieva: Nē, es domāju, ka tas nav treniņš. Vienkārši ir jābūt kaut kādam sākumam, kad tā lieta tiek izmēģināta pirmo reizi. Bet to rozīnīti atrod tikai vēlāk. Nu kaut vai ar to pašu anālo seksu. Labi, tu to izmēģini, tas ir bijis, bet neko daudz jau nevar saprast, vai tev no tā kaut kas ir ticis vai ne, vai tā lieta ir baudāma tieši tev vai tomēr ne. Taču ar laiku es, piemēram, uzzināju, ka man tomēr ir tādi speciāli garastāvokļi, kad man tas ir pieņemams un es to vēlos vairāk nekā aprasto seksu.
Aleksejs: - Tīri tehniski pirmo reizi veikt kaut kādas kustības patiesībā nav nekas īpašs. Ja ir attiecīgs garastāvoklis, kaut kādas negaidītas izmaiņas vai cita rīcības secība... Jo tad, ja kādu variantu, pat pašu labāko, pieņem par vienīgo, tas ātri apnīk! Pēc kādas nedēļas droši vien apniktu..."

Tas arī īsumā viss. Pārējā intervijas daļā abi stāsta par to, kā viņu dzīve pakārtota darbam un studijām Policijas akadēmijā, kā arī par savu profesijas izvēli un izaicinājumiem, ar ko sastapušies savā pasniedzēja - studentes attiecību modelī.

Diemžēl pāris vairs nav kopā un, ja atceramies, viņa darbībā tika saskatīts interešu konflikts, kad viņš savai darbiniecei/civilsievai un sava bērna mātei Sandrai Šimkai gandrīz gadu izmaksāja prēmijas.


Jāatzīst, ka manu attieksmi pret Loskutova kungu šī intervija nekādi neietekmē - normāls dzīvs cilvēks. Drīzāk man traucē šī kunga minstināšanās ap Latvijas okupāciju un nesmukumi ar prēmijām savai draudzenei. Galu galā - prēmiju izmaksāšana nav ne par matu labāka par Šlesera vēlmi izbīdīt savā projektā koku izciršanu.