Нил Ушаков: «Русский язык выйдет из подполья»

Nils Ušakovs: «Krievu valoda izies no pagrīdes»

Nila Ušakova kungs vēlēšanu dienā intervijā atklāti paziņoja, ka gada laikā panāks Valsts valodas likuma rediģēšanu, pieļaujot krievvalodīgām personām tiesības iesniegt dokumentus valsts institūcijās un saņemt informāciju krievu valodā. Tad nu sākās krieviem brēkšana, vai nu tiešām 80 gadīgai tantiņai jāsāk mācīties latviski, lai saņemtu sociālo pabalstu? Kāds cinisms no latviešu puses! Krievu partijas izsakās tā it kā "vecās tantiņas" nevar saņemt palīdzību tieši valsts valodas nezināšanas dēļ! Kaut gan krieviem nepatīk pieminēt, ka ar 300 tūkstošiem "80 gadīgajām" nepilsoņu krievu "tantiņām" valsts iestādes sarunājas viņu dzimtajā valodā, lai nabaga 80 gadīgajām "tantiņām" nebūtu jāpiepūlas atšifrēt nezināmo latviešu valodu, un "tantiņas" saņemtu pabalstus. Ja "tantiņa" kaut ko nesaprot, valsts iestāde nāk pretī un līdzcietīgi paskaidro "tantiņai" krieviski. Tomēr jāiet ir vēl tālāk. Tas viss ir jāpadara oficiāli! Ka jau ta jau... Tā sakot, maisam gals vaļā! Lai nabaga "tantiņām" būtu vēl komfortablāk un krievu valodai izdevīgāk, iesniegumi, veidlapas, informācijas bukleti tiks laipni izsniegti krievu valodā, jo ja jau runā ar klientu krieviski, kāpēc tad arī dokumenti nevarētu būt krieviski? Liekuļošana turpinās! Kārtējo reizi jāpazemina latviešu valodas ietekme, kas jau tā, ja godīgi, ir tikai formāla. Teju visās valsts un privātajās iestādēs darbinieki ar krievu "tantiņām" sarunājas krieviski.

Nesākšu atgādināt, ka tas viss jau no paša sākuma ir negodīgi. Pirms 20 gadiem pat 80 gadīgajai tantiņai bija 60 gadu, un šeit nevajag melot, ka Latvijā nekad nav bijuši bezmaksas valsts vai ārzemju finansētie latviešu valodas kursi! Kā apliecina daudzi bijušie pasniedzēji, daudzus projektus nācies slēgt, jo zemās atsaucības dēļ, nav varēts pat nokomplektēt pilnu audzēkņu grupu!... Pie tam, vidēji pēc pusgada, puse audzēkņu atbirst... Ta nu gan! Krievi - liekuļi pīkst, cik ļoti grib iemācīties latviski, bet redz, valsts viņiem to neļauj!!! Atbilde ir pavisam vienkārša. Latvieši visu šo laiku bijuši bez sava mugurkaula, un tieši latvieši atbildīgi par krievu valodas pieaugušo ietekmi! Ne mazums var redzēt, kur 3 latvieši, 1 krievs - saruna notiek krievu valodā! Un tad nevajag pīkstēt, ka krievi sāk pieprasīt aizvien vairāk un vairāk! Paši latvieši savas mīkstčaulības dēļ ir izlaiduši krievus! Un tieši tāpēc visas valsts reformas ir veltīgas - māju nevar celt uz pludmales smilšu pamatiem!

19 gadus Latvija ucinās ar krieviem, samierinotos ar savu pēdējo un vienīgo tiesa gan formālo Valsts valodas likumu! Un to pašu tūlīt taisās grozīt Saskaņas Centrs!!! Un nevajag te naivi iedomāties, ka tas ir nevainīgs likumprojekts. Tas ir tikai pirmais solis tālākai rīcībai. Pagaidām latviešu valodu glābj tikai formāla likumdošana, un drīz tā vairs nespēs pildīt savas funkcijas, jo realitāte neatbilst likumdošanai. Un kā mēs zinām, agrāk vai vēlāk likumu piemēro reālajai situācijai. Krievu valoda Rīgā tiek izmantota tikpat bieži, kā latviešu valoda, savukārt, Latgalē - tā ir pat pamatvaloda - cik nav dzirdēts, ka latgalietis ar pārējiem latviešiem sarunājas krieviski! Latgaļu valoda strauji zaudē savu statusu - tās vietu ieņem krievu valoda. Par to "jāpateicas arī pašiem latviešiem, jo visus šos gadus latvieši ir izturējuši nievājoši pret brāļiem - latgaļiem. Viņi kaunās runāt latgaliski, jo kaunās no savas valodas. Nereti latvieši izsmej viņus kā alkoholiķus, neprašas, latviešu nodevējus, kuri runā rusificētā nomales dialektā. Lai gan latgaļi nekad nav nodevuši Latviju! Latvijas armijā teju puse bija tieši latgaļi, kas izcīnīja brīvības cīņas! Un kas attiecas uz rusificēto valodu, nebrīnos, ka, ja, pārējiem novadniekiem bradātu pāri poļi un krievi, nevis vācieši, kuri necentās pārvācot latviešus, nez kā mūsdienās skanētu latviešu valoda? Un tieši tāpēc viņi cenšas mazāk runāt latgaliski, jo negrib, lai par viņiem runātu, kā par iedomīgiem latviešu tautas šķēlējiem. Pat skolā, latgaļiem nav iespējams mācīties savu īpatnējo latviešu izloksni - Latgales novada valodu. Un tieši tāpēc tā vietā, lai ar Latgales krieviem, viņi runātu latgaliski, viņi zemojas krievu valodā. Tāpat, kā agrāk latvieši zemojās vācu valodā, jo uzskatīja savu valodu par necilu, prastu un smieklīgu. Mēs darām pāri latgaliešiem. Tas ir fakts, un apjēgsim to tikai tad, kad 99% latgaliešu runās krieviski, un kļūs par krievvalodīgajiem. Ja atgriežamies pie tēmas, tad piedāvāju jums acīmredzamu pierādījumu: bez krievu valodas zināšanām normālu darbu Rīgā un citās lielajās pilsētās, praktiski neatrast! Dažreiz ir pat otrādi, jo sevišķi "krievu rajonos". Tā kā krievi ne bez pamata ņirgājas "Mācieties krievu valodu. Noderēs". Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka krievu valoda ir tikpat ietekmīga kā latviešu valoda. Latviešu valoda ir tikai formāli pārāka. Rezultātā, tiek veidota divkopienu sabiedrība, kurā ir 2 sarunvalodas - latviešu un krievu. Kaut gan bija jāpanāk, ka par sarunvalodu starp etnisko pamattautu un citautiešiem - būtu latviešu valoda, kā tas ir visās normālās valstīs. Vācijā turki, austrumeiropieši ar vāciešiem sazinās valsts un pamattautas valodā - nevis otrādi - vāciešiem jāmācās turku valoda. Un tāpat Anglijā un Francijā u.t.t. Tas ir pašsaprotami. Bet latvietim jau vienmēr jāizceļas ar savu pārmērīgo lojalitāti. Sanāk, ka pamattautai ir nemitīgi jāpierāda sava lojalitāte sveštautiešiem, nevis sveštautiešiem jāpierāda sava lojalitāte pamattautai. Var jau taisnoties, ka tās ir okupācijas un 50 gadu ilgas rusifikācijas sekas, bet jau 19 gadus mēs esam brīvi. Varbūt nē - varbūt esam tikai formāli brīvi, kāds ir mūsu Valodas likums...

Viss vēl nav zaudēts, bet ja nekļūsim vienoti vismaz savas dzimtās valodas sakarā, par mūsu valodu "parūpēsies" Saskaņas Centrs http://www.ushakov.lv/ru/publications/16998/116/
Saskaņas Centrs var sagatavot likumprojektu, bet apstiprināt to var tikai Saeima. Tāpēc aicinu, ikvienu 7 reiz padomāt, par ko balsot Saeimas vēlēšanās, kas notiks nākošgad. Es lieku uz sirds roku, ka neesmu nevienas partijas biedrs, un nerakstu visu to, lai aicinātu balsot par kādu konkrētu partiju. Protams, nenoliedzu, ka dažas no latviešu partijām mani simpatizē, dažas nē. Iesaku jums palasīt partiju programmas un paveikto darbu daudzumu, kā es to daru. Un pameklēt arī internetā, kur visu ko interesantu var atrast... Galvenais, lai nesanāk, tā, ka cilvēki nezin par ko balsot. Nezināšana un neiešana uz vēlēšanām neatbrīvo no atbildības!