Par Cigun

Cigun

Vairāku gadsimtu garumā cigun tika uzskatīts par senu ķīniešu atveseļošanās un pašregulēšanas mākslu, kas ļauj atbrīvoties no slimībām, pagarināt dzīves ilgumu, nostiprināt fizisko ķermeni un garu un dziļāk izprast apkārtējo pasauli. Jau kopš sendienām cigun ir kļuvis par neatņemamu ķīniešu kultūras, filozofijas un bieži vien pat dzīves veida sastāvdaļu. Šī mācību sistēma palīdz cilvēkam sasniegt harmoniju, iekšēju līdzsvaru un dzīves gudrību.
Vēl nesen cigun praktizēšana tika uzskatīta par slepenām zināšanām. Eksistēja daudz dažādu skolu: klanu, ģimeņu, klosteru… Ļoti lēnām, gadsimtu gaitā šīs dažādās skolas un to elementi savstarpēji mijiedarbojās, sajaucās un saplūda. Un jau mūsu gadsimta vidū cigun pētnieki studēja vairs tikai dažus galvenos šīs sistēmas virzienus saistījumā ar konkrētās skolas mērķi un prakses metodēm. Tomēr lielākajā daļā virzienu prakses metodes un tehnika joprojām ir slēgta plašākai publikai.
Izņēmums iepriekš minētajai praksei bija medicīniskie cigun virzieni, tādi ka džeņczju terapija un adatu refleksoterapija, kas šobrīd piedzīvo savu atdzimšanu, arvien vairāk iekļaujoties arī klīniskajā medicīnā. Mūsdienās ar terminu „refleksoterapija” tiek apzīmēta vesela ārstniecības sistēma, kas balstīta uz reflektorām reakcijām, kas veidojas filoģenēzes un ontoģenēzes procesā un notiek caur nervu un neirohumorālo sistēmu, lokāli kairinot ādas receptorus, gļotādu un blakus esošos audus, un tā ir vērsta gan uz atsevišķu orgānu, gan visa organisma funkcionālās aktivitātes normalizēšanu.
Cigun sistēma balstās uz tiem pašiem jēdzieniem un priekšstatiem, kas ir tradicionālās ķīniešu medicīnas pamatā, enerģētisko kanālu un ķermeņa bioloģiski aktīvo punktu sistēmu, mācību par dzīves enerģiju ci, kas plūst pa šiem kanāliem, divu sākotnējo pretstatu iņ un jan mijiedarbību, mācību par pieciem pirmelementiem U-sin u.c. Tomēr cigun uz punktiem neiedarbojas mehāniski (adatas) vai ar siltumu (piededzināšana), bet gan, ieņemot noteiktas statiskas vai dinamiskas ķermeņa pozas, veicot īpašus elpošanas vingrinājumus un atsevišķu ķermeņa daļu pašmasāžu, kā arī izmantojot iztēli – tātad darbu ar apziņu. Raugoties no šāda viedokļa, cigun ir saistīts ar refleksoterapiju un daļēji pat dublē tās funkcijas.
Eiropā un Amerikas kontinentos tika veidoti dažādi zinātniski pētnieciski, ārstnieciski un mācību centri, kā arī Vispasaules akadēmiskā medicīniskā cigun organizācija. Cigun ārstnieciski atveseļojošās metodes iekaro arvien lielāku popularitāti arvien jaunās valstīs. Šajā ziņā Rietumi un Austrumi tuvinās. Lai arī par šī tuvināšanās procesa iniciatoru uzskatāmi Rietumi, tomēr Austrumi šo tendenci atbalsta un veicina.
Džun Juaņ Cigun pieder pie cigun augstākajiem līmeņiem un ir vienots zināšanu un apguves metožu kopums, kas ļauj normalizēt psihisko stāvokli, attīstīt radošo potenciālu un iemantot īpašas spējas. Šīs sistēmas praktizēšana veicina cilvēka fizisko un garīgo attīstību. Šajā virzienā ietilpst gandrīz visu cigun skolu elementi, tomēr tā nav pakļauta nekādiem reliģiskiem principiem vai ideoloģiskiem mērķiem. Tieši tādēļ ar Džun Juaņ Cigun var nodarboties jebkurš, un tas nekad nebūs pretrunā viņa ticībai.
Sistēmas apguve un prakse neprasa veikt nekādas izmaiņas vai korekcijas uzturā, ikdienas dzīvē vai darba režīmā. Tās primārais mērķis ir cilvēka atveseļošana, un tikai pēc tam seko īpašu spēju attīstīšana. Vingrinājumus var veikt jebkurš – no bērna kājas līdz pat sirmam vecumam. Cilvēki, kuri ikdienā praktizē šo sistēmu, necieš no stresa, viņi sasniedz iekšēja līdzsvara stāvokli, kļūst veseli un apmierināti ar dzīvi.