Martas stāsts

Sveicināti šajā rudenīgi ziemīgajā laikā! Lai gan drīz jau, iespējams, uzkritīs sniegs un mums nāksies ietīties biezās jakās - ir divas lietas, no kurām nedrīkst atteikties arī ziemas laikā. Veselīgs dzīvesveids un sports.

Šoreiz par to, kā es iemīlēju sportu, veselīgu dzīvesveidu un kā tas viss kļuva par manu ikdienu.
Man ir 16 gadi un jau kopš 12 gadu vecuma esmu bijusi “apsēsta” ar jaunu ēdienu izzināšanu un veselīgu dzīvesveidu. Tiesa gan, sports īsti nebija mana lieta, it īpaši to ienīdu skolā. Pat nezinu kāds tam bija iemesls, taču vienkārši bija kaut kāds iekšējs “pret” visam tam. Protams, laiks gāja uz priekšu, tāpat kā manas zināšanas veselīga uztura jomā. Un tad, kādā vasaras dienā es izdomāju skriet. Nē, es nekad neesmu bijusi nekāda “baigā” sportiste. Droši vien arī netaisos būt, taču skriešana uz mani atstāja iespaidu. Sākumā tas bija vien iesācējas līmenī, neregulāri, ar tādiem kā viļņiem. 3km, ejot, skrienot utt. Visu laiku domāju, kad pienāks tā diena, kad būšu pietiekami stipra lai noskrietu savu izvēlēto maršrutu bez apstājas. Tāda diena pienāca un sajūta bija neaprakstāma. Tad es arī sapratu, kas ir tas, kas mani sportā saista. Monotonas darbības, tādas kā skriešana, ritenis u.c. Tādas, kurās varu uzlikt savu mīļāko “playlisti” un vienkārši darīt - sevis pēc. Tā arī šī skriešana ir palikusi manā dzīvē, mana ikdiena. Jāatzīstas, ka sportoju es tikai priekš sevis. Tas ir kā lielisks līdzeklis, kad ir jāizlādējas, kad esmu dusmīga vai laimīga. Un katru reizi, kad noskrienu arvien vairāk un vairāk ir neaprakstāma, lieliska sajūta. Galvenais, manuprāt, ir sportot priekš sevis. Lai tas sagādā prieku, gandarījumu. To man dod skriešana. Gandarījumu, prieku, laimes hormonus.

Tagad, kopā ar veselīgu, sabalansētu uzturu, kurš bagāts ar visiem vitamīniem, minerālvielām, proteīniem esmu arī iemīlējusi sportu. Tas nav nemaz tik viegls ceļš, tā ir samērā liela sevis piespiešana, jo vakarā, kad jau tā esi izmocīta vēl domāt par treniņu… Taču patrenējoties rodas tā burvīga sajūta, ka esi pārkāpis sev pāri, uzcēlis latiņu augstāk ! Katru dienu var atrast jebko, pat mazāko sīkumu kā savienot sportu/aktīvu dzīvesveidu ar darbiem, skolu un nepārtraukto steigšanos. Kaut vai izkāpjot ārā pieturu agrāk un aizsoļojot uz darbu/skolu ar kājām, ātrā solī. Tas arī ir mans sporta “iemīlēšanas” stāsts.
Visiem novēlu atrast savu lauciņu sportā !

Piedalies ar savu stāstu konkursā “Sports, tā ir mana ikdiena” arī TU!