Kā sūri grūti sapelnītā nauda izkūst kā sniegavīrs pavasarī?

Bieži vien redzot kā sportisti paraksta multimiljonu līgumus, rodas pārliecība, ka viņiem jau gan nekad naudas netrūks, un arī pēc sportista karjeras beigām viņi dzīvos cepuri kuldami. Vienai daļai bijušo sportistu tā arī ir- veiksmīgas investīcijas restorānos vai golfa klubos, varētu nodrošināt tikpat pārtikušas vecumdienas, tomēr ne visas investīcijas ir tik sekmīgas.

Viens no visu laiku labākajiem tenisistiem zviedrs Bjerns Borgs, kurš karjeras laikā izcīnījis 11 Grand Slam titulus, smagi aplauzās jau savā pirmajā biznesa projektā. Pēc karjeras beigām, Borgs izveidoja savu apģērbu līniju Björn Borg Design Group, bet diemžēl tā nebija pārāk veiksmīga. Turklāt Borgs atteicās iepludināt investīcijas no ārpuses, jo nevēlējās zaudēt kontroli pār kompāniju. Beigu beigās lieli parādi un bankrots.

Viens no galvenajiem iemesliem sapelnītās bagātības zaudēšanā ir izšķērdīgais dzīvesveids- pētījumi rāda, ka tikai 26.4% no profesionālajiem sportistiem uztraucās par savām izmaksām. Protams, jo kā saka, pārticībā dzīvojot ikdienā maz aizdomājies, ka mēdz būt arī citādāk

Vēl kāds drošs solis uz bankrotu ir negodīgi menedžeri un ģimene. The Prince pētījums parāda, ka aptuveni 77.5% sportistus izmanto viņu pašu ģimenes locekļi un draugi, bet 71.9% apčakarē pašu menedžeri.

Kad viens no NHL leģendārākajiem spēlētājiem Bobijs Ors beidza savu karjeru 1978. gadā, atklājās, ka viņš ir parādā vairāk naudas, nekā viņam bija. Vēlāk nāca gaisā fakti, ka viņa aģents Alans Īglsons viņu bija gluži vienkārši apkrāpis. Lai arī Ors tiesā uzvarēja, nopelnīto naudu tas viņam neatgrieza.

Izmantotie resursi: forbes.com