Slakteris: bezdeficīta budžeta prieki bija īsi

Nupat, nupat bijām izķepurojušies no valsts budžeta ar deficītu - ja nemaldos, pagājušais gads bija pirmais kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas, kad tika panākts neliels budžeta pārpalikums un vairs nebijām mīnusos. Taču prieki ir bijuši īsi un tuvākajā laikā valsts atkal tērēs vairāk, kā nopelnīs, un budžets būs ar deficītu - tā liek noprast finanšu ministra Ata Slaktera šodienas paziņojumi.

Ja nemaldos Igaunijā, piemēram, bezdeficīta budžeti ir jau kopš pagājušā gadsimta beigām. Mums arī šā gada budžets tika plānots ar smieklīgi mazu pārpalikumu, bet visticamāk, tas neīstenosies, jo pesimistiskās ekonomiskās situācijas dēļ uzņēmējdarbība vairs neiet uz urrā un valsts budžets nepildās kā plānots. Aizvakardienas 100. pantā Slakteris atzina, ka uz gada beigām budžetā varētu trūkt ap 850 miljoniem latu.

Šodien Slakteris paziņojis, ka būtu labi, ja nākamā gada budžetu izdotos sastādīt ar deficītu, kas nav lielāks par 1%. Šobrīd izskatoties, ka nākamajā gadā trūkst 820 miljoni latu, kas ir gandrīz 5%, tādēļ tēriņus nākšoties apcirpt. Runa iet par iespējamo sekretariātu likvidēšanu un ministriju apvienošanu.

Man gan liekas, ka tā sekretariātu likvidēšana tāds populisms vien ir. Rupji rēķinot, katra sekretariāta (to mums ir 3) gada budžets ir līdz 2 miljoniem latu. Ja likvidējam sekretariātu, to funkcijas taču kādam ir jāturpina pildīt - tas nozīmē, ka lielākā daļa sekretariāta darbinieki vienkārši tiek pievienoti kādai ministrijai un ietaupīt izdosies tikai uz tādām lietām kā juridiskais dienests, lietvedība un vēl šis tas, kas ministrijā jau ir. Kopējais ieguvums, likvidējot tos sekretariātus nemaz tik liels nebūs.

Cik var secināt, arī tas ierēdņu skaita samazināšanas plāns īsti neizdodas, jo valsts iestādes piekrīt likvidēt tikai neaizpildītās štata vietas un atlaist apkopējus un sētniekus. Kaut kā neveicās tai valstij ar to tēriņu samazināšanu!