Virdžīnijas slepkavas fanklubiņš Latvijā
|
SATORI.LV: Latvijā iestudēs Virdžīnijas universitātes slepkavas lugas
Skolu slaktiņi ir kļuvuši par mūsdienu sabiedrības neatņemamu kultūras sastāvdaļu, tomēr šis ir pirmais, kurš tik cieši saistīts ar literatūru. Esmu pārliecināts, ka Sjunga Čo daiļradē ir atrodama spēcīga liecība par laiku, kurā dzīvojam, kas būs interesanta arī ikvienam lasītājam un teātra mākslas cienītājam tepat Latvijā, atzina projekta idejas autors Nils Sakss.
Sjunga Čo rīcības iemesli, izraisot lielāko skolu slepkavību pasaules vēsturē, joprojām ir neskaidri. Tomēr jau iepriekš izskanējis apgalvojums, ka atslēga varētu būt meklējama 23 gadus vecā dienvidkorejiešu izcelsmes jaunieša daiļradē. Viņš ir sarakstījis vismaz 2 lugas, kuru vardarbīgā un slepkavnieciskā sižeta dēļ Sjungam Čo pat tika nozīmēts ārstniecības kurss pie skolas psihoterapeita.
Šobrīd abas lugas ir latviskotas un jau tuvākajā laikā ar tām varēs iepazīties Latvijas lasītāji. Kā pastāstīja projekta autori, lugas vispirms tiks ieskaņotas radiouzvedumā, bet vasarā plānots tās uzvest dažādās sabiedriskās vietās kā improvizācijas teātra hepeningus. Ja uzvedumi izpelnīsies skolnieku un studentu interesi, jau rudenī Sjunga Čo izrādes varētu doties turnejā pa Latvijas vidusskolām un universitātēm.
Nevienam nav noslēpums, ka līdz šim Latvijas kultūras vide pamatīgi atpalika no pasaules tendencēm. Ar šo projektu mēs ceram to mainīt, kā vieni no pirmajiem visā pasaulē atbildot pašam aktuālākajam kultūras un sabiedrības fenomenam. Cik man zināms, Latvija būs pirmā valsts, kurā tiek tulkotas un iestudētas Sjunga Čo lugas, skaidroja Nils Sakss, kurš teātra mākslu studējis Sanktpēterburgas teātra mākslas akadēmijā.
Projekta realizācijā piedalās arī laikraksta Diena žurnālists un literāts Vilis Kasims, bet lugu muzikālo noformējumu ir iecerēts uzticēt rakstniekam Edmundam Frīdvaldam.
Jau tagad var apgalvot, ka Čo ar savu savdabīgo pieeju dramaturģijai un dzīvei ir atstājis paliekošu iespaidu gan uz topošajiem rakstniekiem, gan masu slepkavām, tāpēc viņa darbi var kalpot kā vienreizējs ieskats turpmākajā pasaules kulturālajā attīstībā, norāda Vilis Kasims.
Skolu slaktiņi ir kļuvuši par mūsdienu sabiedrības neatņemamu kultūras sastāvdaļu, tomēr šis ir pirmais, kurš tik cieši saistīts ar literatūru. Esmu pārliecināts, ka Sjunga Čo daiļradē ir atrodama spēcīga liecība par laiku, kurā dzīvojam, kas būs interesanta arī ikvienam lasītājam un teātra mākslas cienītājam tepat Latvijā, atzina projekta idejas autors Nils Sakss.
Sjunga Čo rīcības iemesli, izraisot lielāko skolu slepkavību pasaules vēsturē, joprojām ir neskaidri. Tomēr jau iepriekš izskanējis apgalvojums, ka atslēga varētu būt meklējama 23 gadus vecā dienvidkorejiešu izcelsmes jaunieša daiļradē. Viņš ir sarakstījis vismaz 2 lugas, kuru vardarbīgā un slepkavnieciskā sižeta dēļ Sjungam Čo pat tika nozīmēts ārstniecības kurss pie skolas psihoterapeita.
Šobrīd abas lugas ir latviskotas un jau tuvākajā laikā ar tām varēs iepazīties Latvijas lasītāji. Kā pastāstīja projekta autori, lugas vispirms tiks ieskaņotas radiouzvedumā, bet vasarā plānots tās uzvest dažādās sabiedriskās vietās kā improvizācijas teātra hepeningus. Ja uzvedumi izpelnīsies skolnieku un studentu interesi, jau rudenī Sjunga Čo izrādes varētu doties turnejā pa Latvijas vidusskolām un universitātēm.
Nevienam nav noslēpums, ka līdz šim Latvijas kultūras vide pamatīgi atpalika no pasaules tendencēm. Ar šo projektu mēs ceram to mainīt, kā vieni no pirmajiem visā pasaulē atbildot pašam aktuālākajam kultūras un sabiedrības fenomenam. Cik man zināms, Latvija būs pirmā valsts, kurā tiek tulkotas un iestudētas Sjunga Čo lugas, skaidroja Nils Sakss, kurš teātra mākslu studējis Sanktpēterburgas teātra mākslas akadēmijā.
Projekta realizācijā piedalās arī laikraksta Diena žurnālists un literāts Vilis Kasims, bet lugu muzikālo noformējumu ir iecerēts uzticēt rakstniekam Edmundam Frīdvaldam.
Jau tagad var apgalvot, ka Čo ar savu savdabīgo pieeju dramaturģijai un dzīvei ir atstājis paliekošu iespaidu gan uz topošajiem rakstniekiem, gan masu slepkavām, tāpēc viņa darbi var kalpot kā vienreizējs ieskats turpmākajā pasaules kulturālajā attīstībā, norāda Vilis Kasims.
Pievienot komentāru
Komentē kā lietotājs
atbildēt