Pārdomas pēc “teleorīta” norīšanas – Latvijai jāmočī!

Ja spridzināšana ir kļuvusi par mārketinga līdzekli telekomunikāciju tirgū, gaidu turpinājumu takšu karu stilā - operatori nolīgst snaiperus, kas no jumtiem atšauj konkurentu telefonus. LMT un BITE "pacienti", bīstieties!
(http://klab.lv/~shelly/ pēc Tele2 “meteorīta” reklāmas kampaņas)

Kaimiņzemes Zviedrijas medijos Tele2 atzīst, ka “meteorīts” Latvijā bija tikai ziediņi. “'Meteorīta krišana' ir daļa no visa vēstījuma. Vairāk gan es diemžēl nevaru stāstīt, jo tad es sabojātu kampaņu,” tā Zviedrijas ziņu aģentūrai TT stāsta koncerna Tele2 preses dienesta vadītāja Pernilla Oldmarka. Kas tad mūsu krīzes smagi skarto valstiņu vēl gaida? Kas gaida pasauli? Un kādas reklāmas kampaņas ietvaros?

Piedāvāju jums savu versiju, kas ir vienkārša un ģeniāla. Manuprāt, nekādas krīzes nav. Ne pasaulē, ne Latvijā. Tas viss ir reklāmas triks, krīzes ilūzija radīta visdrīzāk Starptautiskā Valūtas Fonda un lielo transnacionālo korporāciju tēlu uzlabošanai. Pēc tam, kad mēs būsim nogriezuši budžetu līdz teju pēdējam santīmam, atcēluši pensijas un nodevalvējušies līdz kliņķim, bārdainie onkuļi sasauks preses konferenci un paziņos: “Ha ha ha! Tas bija joks! Bet jūs izdzīvojāt – un tas pierāda, ka mūsu aizdevuma noteikumi ir taisnīgi un godīgi. Tagad atdodiet naudiņu. Mums ir jāturpina savi panākumi citās valstīs.” Tikai šaubos, vai kāds apmaksās strukturālo reformu radītos zaudējumus un kompensēs nodarīto kaitējumu Latvijas iedzīvotājiem. Ja no kāda varēs pieprasīt atbildību, tad vienīgi no masu medijiem. Jo tie taču tiražēja ziņas par neesošo krīzi! Aunu bars!

Taču ir viena izeja no šīs šķietamās bezizejas. Beigsim vienreiz ieņemt šo apnicīgo upura lomu! Ir jāspēlē līdzi šajā globālajā mārketinga āzēšanas spēlē uz pilnu klapi. Jeb, kā reiz teica Latvijas smukākā blogere (kura, starp citu, ir apjājusi daudzus cilvēkus ar shēmu cilvekiemnocilvekiem.lv), ir jāmočī! Propagandas kantoris “Mūūū?” (kuram nav biroja Berlīnē) un viņu vadonis Šmendriks Endzenieks jau vairākkārt pierādījis savu prasmi močīt vietējos mērogos. Tagad Šmendriks Endzenieks varētu pierādīt sevi globāli. Uzdevums vienkāršs – jāinscenē vadošu valsts bandītu (kuri pēc bandu pametušo ziņām varētu atkal sagrābt varu vēlēšanās) nolaupīšanu, ko it kā veic galaktisko erotistu kluba “Алла куда?” Latvijas brigāde “Al Keda”. Tad atliek izplatīt video Youtube ar vēstījumu – ja jūs neizdarīsiet [prasību saraksts starptautiskajiem aizdevējiem], mēs šos kungus likvidēsim, Latvijā ieviesīsim matriarhātu, legalizēsim marihuānu, iznīcināsim korupciju un sazin vēl ko ne. Uzsveru – nekādas reālas vardarbības! Tas viss būtu ar labākajiem specefektiem veidots šovs! Ja vajag – gan jau Šmendriks Endzenieks pratīs noviltot pat nogrieztus pirkstus, izbakstītas acis un bez anestēzijas izoperētas aknas. Holivudas ražojumi nobālēs. Un mūs kā valsti sāks cienīt un uztvert kā līdzvērtīgu partneri.

Protams, beigās, kad visas prasības izpildītas, visam jāvainagojas ar neiztrūkstošo preses konferenci. “Ha ha ha! Tas bija joks! Bet jūs izpildījāt mūsu prasības – un tas pierāda, ka mēs esam gudrāki par jums. Priekā!” tādi vārdi varētu izskanēt šampanieša korķu šāvienu pavadījumā.

Kāds iebilst, ka mūs iesūdzēs kādā starptautiskā tiesā, ieviesīs sankcijas, evakuēs savas bankas no Latvijas par šitik cūcisku rīcību? Varbūt. Bet tas viss taču būs atkal kādas reklāmas kampaņas sastāvdaļa. Un tas savukārt būs kārtējais iemesls Šmendrikam Endzeniekam un “Mūūū?” (šoreiz varbūt jau ar biroju Berlīnē) atkal ķerties pie darba. Jebkurā gadījumā, mēs sildītu mūsu pamatīgi iesaldēto ekonomiku. Domāsim pozitīvi, sarunāts?

Starp citu, šis bloga ieraksts ir viltots un arī ir kādas kampaņas sastāvdaļa. Kādas? Es to pagaidām nevaru atklāt, citādi sabojāšu kampaņu. Pat sev nevaru atklāt, ziniet, nevaru uzticēties. Un nevajag arī – jo tie taču tā vai citādi būs tikai, runājot reklāmas praviešu vārdiem, “bērna šļupsti”.

P.S. Nezinu, kāpēc, bet man šķiet, ka šis citāts perfekti saskan ar šo “kampaņas bloga ierakstu”. “.. it turns out that only twenty percent of human beings have a sense of irony - which means that eighty percent of the world takes everything at face value. I can't imagine anything worse than that. Okay, maybe I can, but imagine reading the morning newspaper and believing it all to be true on some level.” (Douglas Coupland “Jpod”)

(c) Didzis Melbiksis