Izeja no krīzes atrasta!
Ikviens ekonomists pateiks, ka krīzes laikā jālūkojas pēc eksportspējīgām precēm, kas ienes naudu valstī no ārpuses. Viena no tām neapšaubāmi ir tūrisms.
Diemžēl no tūrisma industrijas pārstāvji ir skeptiski: kopumā Latvija esot visai neinteresanta ārvalstu tūristu acīm - ne te augstu kalnu, ne dziļu leju, ne valdzinošu pazemes alu labirintu. Tie daži tūkstoši lauku labumu un ērču kārotāji var palīdzēt vien saviem izmitinātājiem, nevis valstij kopumā.
Ideāli, ja arhitektoniski nozīmīgi apskates objekti bagātināti ar savu leģendu - tas pats, Eifeļtornis, no kura pēdējā lēcienā metušās piekrāptās jaunavas mērāmas tūkstošos, ir parīziešu lepnums.
Bet mūsu Milda par provi - vai no tas metusies lejā kaut viena jaunava?!!
Taču vakardienas ziņa man - un domāju, ne tikai man - lika pavērties uz šo jautājumu skaidrākām acīm. Un raugi, Rīga saņēmusi pirmos maksājumus no kompānijas "BTA" par Brīvības pieminekļa apgānīšanu.
Man atausa gaisma! Mildas nerātnajiem pielūdzējiem Jānosaka progresīvais princips (kā Prāta Bankā), kas būtībā reprezentē summāro atbildību. Līdz ar jaunās kārtības ieviešanu pirmais čurulis maksā sodu Ls 150. Nākamais - Ls 300. Vēl nākamais - Ls 600. Un tā tālāk, ikreiz summu dubultojot.
Ap Pieminekli būtu jāizvieto glītus tablo: ŠĪBRĪŽA LIKME - Ls 19 200, kā jau tas pierasts ar azartu saistītos pasākumos (katrā kārtīgā kazino tādi ir). Lai cilvēks būtu korekti brīdināts par pastāvošo risku un tā apmēru. Ar šo gan tiktu iegūti solīdi līdzekļi Pieminekļa aprūpei, gan arī ierobežota līdz saprātīgam minimumam pati čurāšana.
Vienlaikus Rīga gūtu pamatīgu tūristu ievērību - kurš gan negribēs aplūkot pilsētu, kurā par galvenā pieminekļa apčurāšanu būs jāmaksā, piemēram, miljons? Plašā straumē šurp plūdīs laudis, kurus pakrūtē kutinās doma, bet ja nu man paveiktos....
Ar vienu rokas vēzienu būs atrisināta nodarbinātības problēma galvaspilsētā,
valsts atkal zels un plauks.
ps. Domājot par tūristu pieplūdumu, jau laikus jānodrošina iespēju Rīgas centrā apmeklēt pieklājīgas tualetes tiem tūristiem, kas vēlēsies TIKAI aplūkot Pieminekli.
(foto no citariga.lv)
Diemžēl no tūrisma industrijas pārstāvji ir skeptiski: kopumā Latvija esot visai neinteresanta ārvalstu tūristu acīm - ne te augstu kalnu, ne dziļu leju, ne valdzinošu pazemes alu labirintu. Tie daži tūkstoši lauku labumu un ērču kārotāji var palīdzēt vien saviem izmitinātājiem, nevis valstij kopumā.
Ideāli, ja arhitektoniski nozīmīgi apskates objekti bagātināti ar savu leģendu - tas pats, Eifeļtornis, no kura pēdējā lēcienā metušās piekrāptās jaunavas mērāmas tūkstošos, ir parīziešu lepnums.
Bet mūsu Milda par provi - vai no tas metusies lejā kaut viena jaunava?!!
Taču vakardienas ziņa man - un domāju, ne tikai man - lika pavērties uz šo jautājumu skaidrākām acīm. Un raugi, Rīga saņēmusi pirmos maksājumus no kompānijas "BTA" par Brīvības pieminekļa apgānīšanu.
Man atausa gaisma! Mildas nerātnajiem pielūdzējiem Jānosaka progresīvais princips (kā Prāta Bankā), kas būtībā reprezentē summāro atbildību. Līdz ar jaunās kārtības ieviešanu pirmais čurulis maksā sodu Ls 150. Nākamais - Ls 300. Vēl nākamais - Ls 600. Un tā tālāk, ikreiz summu dubultojot.
Ap Pieminekli būtu jāizvieto glītus tablo: ŠĪBRĪŽA LIKME - Ls 19 200, kā jau tas pierasts ar azartu saistītos pasākumos (katrā kārtīgā kazino tādi ir). Lai cilvēks būtu korekti brīdināts par pastāvošo risku un tā apmēru. Ar šo gan tiktu iegūti solīdi līdzekļi Pieminekļa aprūpei, gan arī ierobežota līdz saprātīgam minimumam pati čurāšana.
Vienlaikus Rīga gūtu pamatīgu tūristu ievērību - kurš gan negribēs aplūkot pilsētu, kurā par galvenā pieminekļa apčurāšanu būs jāmaksā, piemēram, miljons? Plašā straumē šurp plūdīs laudis, kurus pakrūtē kutinās doma, bet ja nu man paveiktos....
Ar vienu rokas vēzienu būs atrisināta nodarbinātības problēma galvaspilsētā,
valsts atkal zels un plauks.
ps. Domājot par tūristu pieplūdumu, jau laikus jānodrošina iespēju Rīgas centrā apmeklēt pieklājīgas tualetes tiem tūristiem, kas vēlēsies TIKAI aplūkot Pieminekli.
(foto no citariga.lv)
Pievienot komentāru
Komentē kā lietotājs



|

atbildēt