Grēksūdze
|
Reizēm šo to uzrakstu. Attiecības ir tas temats, kas man šķiet aktuāls. Kad doma ir notverta, uzlikta uz papīra un citiem parādīta tā feini ap dvēseli paliek. Ja kādam interesē, visus sadomāto var skatīt te - http://prieditisjuris.orb.lv/ vai te - http://www.tribine.lv/prieditisjuris
Šodien neko neuzrakstīju, bet negaidīti ieguvu jaunu sajūtu gammu. TVNET sievietēm, rubrikā „Grēksūdze”, izlasīju rakstiņu „Mēs, sievietes, esam pārāk skaistas mūzas, lai mūs vienkārši sauktu par sievām!” Šai vēstījumā pēdējā daļā atpazinu domas, ko biju paudis savos sacerējumos, dažas pat nocitētas vārds vārdā. Ekselenti, mani sāk citēt, varbūt pa klasiķi reiz kļūšu?! :)
Bet ne par to ir stāsts. Domas nevienam nepieder un, ja kāds izmanto vārdisko formulējumu pie kā esmu piestrādājis, nekas, patīkami. Tā arī būtu klusībā priecājies par šo faktu, ja viena no šā vēstījuma iespējamām uztveres formām man nešķistu nepareiza. Tādēļ ar lieku reizi izteikšos par šo tematu.
Tātad TVNET rakstiņa doma ir apmēram tāda - mēs sievietes esam maitas (un tālāk seko manis izmantoto epitetu veiksmīgs kompilējums), ja vīrietis mūs neapmierina, mēs pa kreisi un tas ir labi, tā tam ir jābūt. Šādam viedoklim gribētu oponēt.
Pirmkārt, uzticība attiecībās ir izdevīga no kā labums ir abām pusēm. Tikai tas izdevīgums ne visiem ir saprotams un redzams aiz ko daudzi, neapzinoties ka kaitē sev, sadara visādas muļķības. Ja vēl šādu kļūdainu uzskatu visdažādākajos veidos nepārtraukti reklamē plašsaziņas līdzekļi un izklaides industrija, tad šādu aklo skaitam ir tendence pieaugt.
Otrkārt, neuzticība ir arī nevēlamu pārmērību sekas, kad cilvēks ir nemierā ar to, kas viņam ir, negrib labot savas kļūdas, negrib pārlieku piepūlēties, lai iegūtu kāroto. Un šīs pārmērības iet roku rokā ar cilvēku nesapratni par pamatvērtībām, apjukumu un bēgšanu no sevis.
Treškārt un galvenokārt. Ne visas sievietes ir maitas, bet tikai daļa. Pats pazīstu gan gatavās maitas, gan to pretstatus. Visaptverošā netikumu reklāma diemžēl vairo sieviešveidīgo būtņu (maitu) skaitu un normalizē daļu no to netikumiem, tomēr neskatoties uz to īstas, patiesas sievietes joprojām ir un būs gana daudz sastopamas.
Katrs citus mēra pēc savas samaitātības pakēpes, tāpēc daļa maitu patiesi tic, ka viņu netikumi piemīt visām sievietēm un tā ir norma. Maitām jau nu ļoti gribētos nolaist visas sievietes līdz savam līmenim, lai savu defektus varētu pasludināt par efektiem. Raksts „Mēs, sievietes, esam pārāk skaistas mūzas, lai mūs vienkārši sauktu par sievām!” ir labs šāda tipa dāmītes skatījums.
Nobeigumam rakstiņš, kas pamudināja uz šīm pārdomām:
„Lai gan ir arī sievietes, kas spēj samierināties ar vīra noslodzi darbā, mūžīgo prombūtni, pārsvarā visas izvēlas sānsoļus kā līdzekli, lai padarītu interesantāku savu ikdienu. Tieši tāpat kā es, un jāsaka: dzīve ir ieguvusi pavisam citu noskaņu - esmu kā nupat no pirts izgājusi.
Ja sieviešu vīri to nemana - viss ir labi. Ja pamana, tad saka - viss ir beidzies. Bet patiesībā jau nekas nebija sācies, jo tikai viņiem pašiem šķita, ka viņi ir paši, paši labākie. Nav jau godīga šī rotaļa, bet mēs, sievietes, esam pārāk skaistas mūzas, lai mūs vienkārši tāpat sauktu par sievām, draudzenēm utt. Mūs ik dienu ir jānovērtē, un arī vārdi - „esmu noguris pēc darba, bet tu šodien esi tik mīļa!” - mums nozīmē daudz, un dažkārt arī ar to pietiek, bet tikai dažkārt...
Un lūk, kas ir maita, - tā ir sieviete. Sieviete, kas ir līdzīga vampīram, kas izsūc vīrieša enerģiju un, kad tā izlietota, meklē citu upuri. Viņas ir līdzīgas caurām, nepiepildāmām mucām: lej cik gribi, vienmēr būs par maz! Maitas ir vampīriskas ievirzes sievietes, kuru parazītisms nav pārvarams. Sievietes-maitas neārstē pat dzīves triecieni. Viņas jūtas kā karalienes, kurām ļauts ņemt no dzīves visu, ko vien var. Ņemt, protams, tikai sev, savam priekam un ērtībām. Morāle, ētika, tikumi — tas tikai vārguļu mierinājums. Vājie tiek samīti - it īpaši nīkuļi! Un kāpēc gan mums tādām nebūt, ja jau reiz mēs esam sievietes - tik lieliskas būtnes! Maitas neprot piedot, ir ļaunatminīgas un atriebīgas. Toties viņas var uz laiku samierināties ar nodarījumu un gaidīt atmaksas īsto brīdi - mēs arī esam pacietīgas, vai ne?:)
Augstprātīgā sieviete” ( http://www.tvnet.lv/women/greksudze/article.php?id=5121180 )
Šodien neko neuzrakstīju, bet negaidīti ieguvu jaunu sajūtu gammu. TVNET sievietēm, rubrikā „Grēksūdze”, izlasīju rakstiņu „Mēs, sievietes, esam pārāk skaistas mūzas, lai mūs vienkārši sauktu par sievām!” Šai vēstījumā pēdējā daļā atpazinu domas, ko biju paudis savos sacerējumos, dažas pat nocitētas vārds vārdā. Ekselenti, mani sāk citēt, varbūt pa klasiķi reiz kļūšu?! :)
Bet ne par to ir stāsts. Domas nevienam nepieder un, ja kāds izmanto vārdisko formulējumu pie kā esmu piestrādājis, nekas, patīkami. Tā arī būtu klusībā priecājies par šo faktu, ja viena no šā vēstījuma iespējamām uztveres formām man nešķistu nepareiza. Tādēļ ar lieku reizi izteikšos par šo tematu.
Tātad TVNET rakstiņa doma ir apmēram tāda - mēs sievietes esam maitas (un tālāk seko manis izmantoto epitetu veiksmīgs kompilējums), ja vīrietis mūs neapmierina, mēs pa kreisi un tas ir labi, tā tam ir jābūt. Šādam viedoklim gribētu oponēt.
Pirmkārt, uzticība attiecībās ir izdevīga no kā labums ir abām pusēm. Tikai tas izdevīgums ne visiem ir saprotams un redzams aiz ko daudzi, neapzinoties ka kaitē sev, sadara visādas muļķības. Ja vēl šādu kļūdainu uzskatu visdažādākajos veidos nepārtraukti reklamē plašsaziņas līdzekļi un izklaides industrija, tad šādu aklo skaitam ir tendence pieaugt.
Otrkārt, neuzticība ir arī nevēlamu pārmērību sekas, kad cilvēks ir nemierā ar to, kas viņam ir, negrib labot savas kļūdas, negrib pārlieku piepūlēties, lai iegūtu kāroto. Un šīs pārmērības iet roku rokā ar cilvēku nesapratni par pamatvērtībām, apjukumu un bēgšanu no sevis.
Treškārt un galvenokārt. Ne visas sievietes ir maitas, bet tikai daļa. Pats pazīstu gan gatavās maitas, gan to pretstatus. Visaptverošā netikumu reklāma diemžēl vairo sieviešveidīgo būtņu (maitu) skaitu un normalizē daļu no to netikumiem, tomēr neskatoties uz to īstas, patiesas sievietes joprojām ir un būs gana daudz sastopamas.
Katrs citus mēra pēc savas samaitātības pakēpes, tāpēc daļa maitu patiesi tic, ka viņu netikumi piemīt visām sievietēm un tā ir norma. Maitām jau nu ļoti gribētos nolaist visas sievietes līdz savam līmenim, lai savu defektus varētu pasludināt par efektiem. Raksts „Mēs, sievietes, esam pārāk skaistas mūzas, lai mūs vienkārši sauktu par sievām!” ir labs šāda tipa dāmītes skatījums.
Nobeigumam rakstiņš, kas pamudināja uz šīm pārdomām:
„Lai gan ir arī sievietes, kas spēj samierināties ar vīra noslodzi darbā, mūžīgo prombūtni, pārsvarā visas izvēlas sānsoļus kā līdzekli, lai padarītu interesantāku savu ikdienu. Tieši tāpat kā es, un jāsaka: dzīve ir ieguvusi pavisam citu noskaņu - esmu kā nupat no pirts izgājusi.
Ja sieviešu vīri to nemana - viss ir labi. Ja pamana, tad saka - viss ir beidzies. Bet patiesībā jau nekas nebija sācies, jo tikai viņiem pašiem šķita, ka viņi ir paši, paši labākie. Nav jau godīga šī rotaļa, bet mēs, sievietes, esam pārāk skaistas mūzas, lai mūs vienkārši tāpat sauktu par sievām, draudzenēm utt. Mūs ik dienu ir jānovērtē, un arī vārdi - „esmu noguris pēc darba, bet tu šodien esi tik mīļa!” - mums nozīmē daudz, un dažkārt arī ar to pietiek, bet tikai dažkārt...
Un lūk, kas ir maita, - tā ir sieviete. Sieviete, kas ir līdzīga vampīram, kas izsūc vīrieša enerģiju un, kad tā izlietota, meklē citu upuri. Viņas ir līdzīgas caurām, nepiepildāmām mucām: lej cik gribi, vienmēr būs par maz! Maitas ir vampīriskas ievirzes sievietes, kuru parazītisms nav pārvarams. Sievietes-maitas neārstē pat dzīves triecieni. Viņas jūtas kā karalienes, kurām ļauts ņemt no dzīves visu, ko vien var. Ņemt, protams, tikai sev, savam priekam un ērtībām. Morāle, ētika, tikumi — tas tikai vārguļu mierinājums. Vājie tiek samīti - it īpaši nīkuļi! Un kāpēc gan mums tādām nebūt, ja jau reiz mēs esam sievietes - tik lieliskas būtnes! Maitas neprot piedot, ir ļaunatminīgas un atriebīgas. Toties viņas var uz laiku samierināties ar nodarījumu un gaidīt atmaksas īsto brīdi - mēs arī esam pacietīgas, vai ne?:)
Augstprātīgā sieviete” ( http://www.tvnet.lv/women/greksudze/article.php?id=5121180 )
Pievienot komentāru
Komentē kā lietotājs
Anonīms
komentārs
Mums visa tauta cepās. tā bilde ir par mani, tikai neviens jau neko. esmu laba
māte daudz bērniem, bet vīriešiem pašiem maitas patīk. ticiet man, ja jums
būtu akmeņi jūs mani nomētātu!!!!
atbildēt
stiklakalna antiņš
(par cirsix komentāru)
Pārdomu vērts raksts, nejauši uzkūlos. Bet par šo tēmu kā par reliģiju
visu mūžu var domāt un neizdomāt.Labāk paļauties uz paša dabīgo
instinktu un intuīciju- galvenais visu neuztvert pārāk nopietni.
atbildēt
cirsix
komentārs
dassy
komentārs
prieditisjuris
man jautājums:
kas ir tava māte?
un
lasot rakstīto, visu laiku gribas jautā: un vīrieši?
man jautājums:
kas ir tava māte?
un
lasot rakstīto, visu laiku gribas jautā: un vīrieši?
atbildēt
Anonīms
komentārs
Diemžēl es uzskatu, ka sieviešu ir palicis jau tik maz, ka dibināt ģimeni
ir praktiski neiespējami.. Tā kā tas temats, šķiet, vairs jau nav aktuāls.
atbildēt
man liekas ka tur var likt vienu un to pašu.
katra sieviete ir gan māte, gan seksuāls objekts un grib arī mauciņas tēlu reizēm.
un katrs Džeks manuprāt var mīt gan svētais, gan iekarotājs, gan nīkulis, gan karalis.
visi tak esam vienādi daudzās ziņās - vai tu neatzīsti savas vēlmes, ka tik mauc kaut kādu vienu savu pusi(tjipa labo)- man liek domāt, ka neatklāj īsto dabu.
manuprāt tā rodas maniaki :D
atbildēt