Gatavojamies 9.maija svinībām!

Otro Pasaules karu iesāka KOPĀ Staļins un Hitlers 1939.gada 1.septembrī. Vienā frontes pusē šīs abas vājprātīgās valstis karoja gandrīz visu pirmo kara gadu.

Krievi izmanīgi to noklusē. Par kara SĀKUMU savā valstī (vienīgie visā pasaulē) mēģina uzdot nākamā gada 21.jūniju, kad Hitlers vienā naktī no sabiedrotā pārvērtās par ienaidnieku. Tāpat tiek falsificētas kara beigas - krievi ļoti ļoti gribētu aizmirst, ka Otro Pasaules karu iesāka Staļins un Hitlers kopā, tieši nedēļu pēc tam, kad 1939.gada 23.augustā noslēdza vienošanos par to, kurš kuras teritorijas dabūs. Krievi dabūja Baltiju (ko okupēja pēc pusgada) un pusi Polijas.

Krievi un vācieši rīkoja kopīgas militārās parādes
par godu Polija iekarošanai, rīkoja kopīgas preses konferences, kurās solīja "sadot pa zobiem vispasaules imperiālismam" (tobrīd friči sistemātiski Anglijas floti).

Krievu centrālā avīze PRAWDA 1939. un 1940. regulāri publicēja priecīgas ziņas, cik veiksmīgi friči cīnās ar angļiem, kā friči kopā ar krieviem iekaroja Poliju. Krievija apmācīja vācu militāristus (lidotājus), piegādāja ieročus, lidmašīnas un izejvielas.

Starp citu, tieši KRIEVI pirmo reizi balto cilvēku mūsdienu vēsturē Polijā IZNĪCINĀJA vairāk kā 15 000 neapbruņotus cilvēkus, pēcāk 60 (sešdesmit gadus) melojot sev un pārējai pasaulei, ka to izdarījuši "fašisti" (Katiņa). Masveida ebreju slepkavības Hitlers iesāka tikai pēc tam, iedvesmots no Staļina vēriena nevēlamu personu likvidēšanā.

To, ka Hitlers piekrāpa Staļinu, krievi uztvēra ļoti personiski
Savu rūgtumu viņi izgāza kara beigās, kad padomju armija iebruka Vācijā. Sākās tādas mežonības, par kurām baisākas mūsdienu balto cilvēku vēsturē vēl nebija dzirdētas: desmitiem un desmitiem tūkstoši vācu civiliedzīvotāju tika zvēriski nogalināti, iepriekš nežēlīgi izvarojot visas sievietes, no mazām meitenēm līdz sirmām vecmāmiņām.

Par šīm lietām līdz nesenai pagātnei vēsture klusēja
Viena no pirmajām balsīm bija Nobela prēmijas laureāta, Gintera Grasa grāmata "Krabja gaitā", kas stāsta par padomju armijas varonīgo rīcību, pret kuru Titānika katastrofa ir tīrā špicka. 1945.gada janvārī, izbaudot tuvās uzvaras skurbuli, padomju zemūdene nogremdēja bēgļu kuģi "Wilhelm Gustloff", kā rezultātā dzīvību zaudēja 9000 (deviņi tūkstoši) civiliedzīvotāju. Protams, zemūdenes kapteinis par šo pašaizliedzīgo soli saņēma Padomju Savienības Varoni un ordeni Zelta zvaigzne.

Likteņa Rūgtā ironija
Valstis, kas kopīgi iesāka Otro Pasaules karu, no tās izgāja dažādi - viena kā uzvarētājs un varonis, otra kā neģēlis un zaudētājs.
Protams, mūsdienu Latvijas krievi nav personīgi vainīgi pie šīm zvērībām. Viņiem to pārmest ir stulbi un bezatbildīgi. Taču nebūsim naivi - viņi ik gadus svin Krievijas uzvaru pār bijušo sabiedroto, pār Vāciju. Vienlaikus pieminot Latvijas okupāciju.

9.maijam nav nekāda sakara ar Otro Pasaules kara beigu svinībām.
Otrais Pasaules karš Eiropā beidzās līdz ar Vācija kapitulāciju 8.maijā, Tālajos austrumos - līdz ar Japānas kapitulāciju 15.augustā. Krievi vienīgi pasaulē svin 9.maiju kā Lielā Tēvija kara gadadienu.


Pielikumā - preses izdevumu versijas par Soviet+Nazi tēmu