Dzīvnieciskie vaidi

Vērojot šo juteklisko reklāmu atcerējos, ka Viktoriānisma laikmetā, kad klavieru kājas pat šķita nepiedienīgas, pilnīgs tabu bija sievietei intīmās tuvības laikā atrasties Jātnieces pozīcijā. Loģiski, jo pat apģērbtai viņai uz zirga bija jāsēž ar abām kājām vienos zirga sānos. Laiki un uzskati par tikumiem ir mainījušies, taču jātnieces pozīcijas efektivitāte ir gana spēcīga un ikdienišķa pozīcija. Un kļūt par jātnieci nav tikai skaisto un slaido priekšrocība! Lai arī šī pozīcija atklāj tavu ķermeni pilnībā, diezin vai murrājošais viņš pamanīs sīkās nepilnības, kas ir dabiskas jebkuram dzīvam ķermenim. Slikts mierinājums? Jā, vienmēr var piesegties, mugurā atstājot krūšturi vai korseti, kas viņa redzei taustei sagādās papildus gandarījumu...

Turpinot par zirgiem, no kādas seriāla „Nozieguma skelets” sērijas uzzināju, ka pastāv lomu spēle, kurā pāris iemieso jātnieku un poniju. Hmm?! Izrādās, ka poniji pat tiekot iedalīti – kariešu vilcēji un tie, ar kuriem dodas parādē. Citiem pāriem tuvākas šķiet kaķa un suņa, lauvas, arī vilka spēles. Taisnība, sākumā šķiet dikti savādi, taču ideja balstās uz senatnē, īpaši pie indiāņiem aktuālo pārliecību par dzīvnieka un cilvēka nepārraujamo saikni jeb totēmismu. Tagad modernajā pasaulē totēmisma tālo, tālo atblāzmu meitenes var sajust pārtopot komiksu varonē kaķsievietē vai slavenajā Playboy zaķēnā.

Galu galā no sevis, savas dabas neaizbēgsi! Ir pat psiholoģiska metode, kas par tavu pašapziņu un tās problēmām spriež pēc tava izvēlētā, uzzīmētā dzīvnieka. Ja vēl paanalizējam mūsu ikdienu, atklājas, ka murrājam mīļajiem, rūcam nelabvēļiem, vīterojam internetā, mēdzam nosmērēties kā rukši . Nu, gatavie dzīvnieki! Ne velti tik kārdinoša ir doma par to savaldīšanu!