Dvoješņikiem vidusskolā vietas nebūs
|
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) sagatavojusi grozījumus noteikumos, kas paredz, ka no nākamā mācību gada vidusskolas 10. un 11.klasē jaunieši tiks pārcelti tikai ar sekmīgām atzīmēm. Pirms tam uz nākamo klasi varēja tikt ar 2 nesekmīgām atzīmēm liecībā.
No vienas puses šie noteikumi var tikt vērtēti pozitīvi. Uzlabosies vidusskolu līmenis, visi dvoješņiki no skolām pazudīs. Skolēniem būs lielāka motivācija mācīties, tik ļoti netīkamajai fizikai vairs nevarēs atmest ar roku un tikt sveikā cauri ar nesekmīgu vērtējumu.
Bet paliek neatbildēti vairāki, manuprāt, svarīgi jautājumi:
Ko darīs tie, kuri nespēs nopelnīt sekmīgu atzīmi kādā priekšmetā. Viņi, protams, var palikt uz otru gadu, bet kurš gan vēlas to darīt. Priekš vidusskolēna, manuprāt, tā ir sociālā pašnāvība. Vēl jau pastāv iespēja doties mācīties uz arodskolu, vai arī meklēt laimi darba tirgū. Mazkvalificēts, neizglītots darbaspēks ir tieši tas, kas mūsu valdībai vajadzīgs.
Kuram gan kādreiz nav gadījies saskarties ar učeni, kura uz tevi ir uzēdusies. Dari ko darīdams, tā pat tiks atrasts iemesls, lai izliktu zemu vērtējumu. Ļoti labs ierocis skolotāju rokās, lai ieriebtu kādam netīkamam skolēnam. Un būsim godīgi, skolotājs nav nekāds eņģelis zemes virsū, ir gadījies gan skolas, gan darba gados ar visādiem saskarties. Un tagad dēļ nesaskaņām ar vienu skolotāju ir jāpaliek uz otru gadu ?
Bieži vien skolas pašas nav ieinteresētas atbrīvoties no saviem nesekmīgajiem audzēkņiem. Nauda, kā zināms, seko skolēniem, un jo skolā mazāk skolēnu, jo skola saņem mazāk naudas. Šāda situācija vēl vairāk veicinās to, ka spiediens uz skolotājiem no skolas vadības puses arvien palielināsies. Skolotājiem, bez maz vai, vairs nebūs tiesības izlikt galā nesekmīgas atzīmes, un nāksies skolēniem skraidīt pakaļ un lūgties, lai tak beidzot nāk uz konsultācijām un labo atzīmes. Jau pašreizējā sistēmā skraidīšana pašlaik skolēniem ietilpst audzinātāju pienākumos. Audzinātājs gada beigās jūtas vainīgs, ka nav pietiekami spiedis savus audzēkņus mācīties, un ka tik daudzi ir atkrituši. Visa šī situācija no skolēnu puses rada tikai lielāku vienaldzību pret mācībām, beigās tak vienmēr viss būs labi, 4 ieliks. Kur te paliek patstāvīgu personību audzināšana skolās ?
Par skolēnu skolotāju jautājumiem runājot. Nez kur ir palikuši skolotājiem apsolītie portatīvie datori. Un kurā vietā putekļus krāj projekts par skolotāju darba algām atkarībā no kvalifikācijas līmeņa. Šie projekti kaut kā nebīdās, toties "15% no algas nost" likumprojektu var viegli sačiņīt.
No vienas puses šie noteikumi var tikt vērtēti pozitīvi. Uzlabosies vidusskolu līmenis, visi dvoješņiki no skolām pazudīs. Skolēniem būs lielāka motivācija mācīties, tik ļoti netīkamajai fizikai vairs nevarēs atmest ar roku un tikt sveikā cauri ar nesekmīgu vērtējumu.
Bet paliek neatbildēti vairāki, manuprāt, svarīgi jautājumi:
Ko darīs tie, kuri nespēs nopelnīt sekmīgu atzīmi kādā priekšmetā. Viņi, protams, var palikt uz otru gadu, bet kurš gan vēlas to darīt. Priekš vidusskolēna, manuprāt, tā ir sociālā pašnāvība. Vēl jau pastāv iespēja doties mācīties uz arodskolu, vai arī meklēt laimi darba tirgū. Mazkvalificēts, neizglītots darbaspēks ir tieši tas, kas mūsu valdībai vajadzīgs.
Kuram gan kādreiz nav gadījies saskarties ar učeni, kura uz tevi ir uzēdusies. Dari ko darīdams, tā pat tiks atrasts iemesls, lai izliktu zemu vērtējumu. Ļoti labs ierocis skolotāju rokās, lai ieriebtu kādam netīkamam skolēnam. Un būsim godīgi, skolotājs nav nekāds eņģelis zemes virsū, ir gadījies gan skolas, gan darba gados ar visādiem saskarties. Un tagad dēļ nesaskaņām ar vienu skolotāju ir jāpaliek uz otru gadu ?
Bieži vien skolas pašas nav ieinteresētas atbrīvoties no saviem nesekmīgajiem audzēkņiem. Nauda, kā zināms, seko skolēniem, un jo skolā mazāk skolēnu, jo skola saņem mazāk naudas. Šāda situācija vēl vairāk veicinās to, ka spiediens uz skolotājiem no skolas vadības puses arvien palielināsies. Skolotājiem, bez maz vai, vairs nebūs tiesības izlikt galā nesekmīgas atzīmes, un nāksies skolēniem skraidīt pakaļ un lūgties, lai tak beidzot nāk uz konsultācijām un labo atzīmes. Jau pašreizējā sistēmā skraidīšana pašlaik skolēniem ietilpst audzinātāju pienākumos. Audzinātājs gada beigās jūtas vainīgs, ka nav pietiekami spiedis savus audzēkņus mācīties, un ka tik daudzi ir atkrituši. Visa šī situācija no skolēnu puses rada tikai lielāku vienaldzību pret mācībām, beigās tak vienmēr viss būs labi, 4 ieliks. Kur te paliek patstāvīgu personību audzināšana skolās ?
Par skolēnu skolotāju jautājumiem runājot. Nez kur ir palikuši skolotājiem apsolītie portatīvie datori. Un kurā vietā putekļus krāj projekts par skolotāju darba algām atkarībā no kvalifikācijas līmeņa. Šie projekti kaut kā nebīdās, toties "15% no algas nost" likumprojektu var viegli sačiņīt.
Saistītie raksti:
» Autovadītājiem septembra sākumā jāuzmanās no skolēniem!
» Sviests skolēnu mācību grāmatās
» Mazie efektologi!
» mācību grāmatas no rīgas domes
» "Zelta Zivtiņas" Oskars mācās Drošas Braukšanas Skolā
» Autovadītājiem septembra sākumā jāuzmanās no skolēniem!
» Sviests skolēnu mācību grāmatās
» Mazie efektologi!
» mācību grāmatas no rīgas domes
» "Zelta Zivtiņas" Oskars mācās Drošas Braukšanas Skolā
Pievienot komentāru
Komentē kā lietotājs
Nesaprotu ko šeit sarežģīt. Parasti pie vainas ir vai nu slinkums (darbu
nepildīšana, bastošana) vai arī nežēlīgi robi no iepriekšējām klasēm,
vienkārši nav iespējams jaunās tēmas izprast. Tas ir arī atkarīgs no
skolotāja, vai skolotājs novērtē pēc vienādiem kritērijiem visus
skolēnus vai arī novērtē katra skolēna individuālo progresu. Tam gan
parasti neatliek laika.
Man gan gribētos, lai manis teiktie vārdu būtu nepatiesi. Bet dažkārt liekas, ka dažam labam skolēnam galvā ir nevis smadzenes, bet biezpiena kūka, absolūts loģiskās domāšanas trūkums.
Man gan gribētos, lai manis teiktie vārdu būtu nepatiesi. Bet dažkārt liekas, ka dažam labam skolēnam galvā ir nevis smadzenes, bet biezpiena kūka, absolūts loģiskās domāšanas trūkums.
atbildēt
Vaarna
komentārs
Vēl gribēju piebilst vienu lietu. Par šo jauninājumu runāju ar vienas
speciālās skolas psiholoģi. UN viņas vienīgā frāze bija: "Bet kā
vispār skolēns var būt nesekmīgs?" Šis jautājums būtu skatāms ne
tikai no skolēna viedokļa, bet arī no skolotāja.
atbildēt
tinfoil hat
komentārs
Man šķiet, ka skolas jebkurā gadījumā "neizaudzina" bērnus ja
tie paši to nevēlas. Skola piedāvā iespēju iegūt zināšanas, ja cilvēks
tās vēlas viņš skolu apmeklē un mācās ja nē, tad tā ir viņa paša
darīšana. Tāds cilvēks kurš ir visus mācību gadus ir vienkārši
atsēdējis skolā laba laika pavadīšanas dēļ tā pat pēc skolas beigšanas
neturpinās mācības kaut kur tālāk kādā universitātē, bet visticamāk
meklēs laimi darba tirgū. Nekad nebūs tāda situācija, kad parastā
vispārizglītojošā skola sagatavos visus bērnus un nu tikai būs
attīstītā indivīdu sabiedrība, tas vecums kurā cilvēki mācās vēl
vidusskolās/pamatskolās ir tāds kā tas ir, cilvēkiem šajā vecumā ir
citas, viņuprāt, svarīgākas lietas par ko domāt.
Kas attiecas uz pašu rakstu, tad es nedomāju, ka šis jaunais "uzlabojums" kaut kādā veidā veicinās skolu attīstību vai bērni tagad sāks vairāk mācīties. Zemāko sekmīgo atzīmi vidusmēra vidusskolā nopelnīt var katrs kurš ciena skolotāju un izrāda centību, neatkarīgi vai viņa patiesās zināšanas attiecīgajā priekšmetā ir vērtējamas ar 4 vai nav.
Kas attiecas uz pašu rakstu, tad es nedomāju, ka šis jaunais "uzlabojums" kaut kādā veidā veicinās skolu attīstību vai bērni tagad sāks vairāk mācīties. Zemāko sekmīgo atzīmi vidusmēra vidusskolā nopelnīt var katrs kurš ciena skolotāju un izrāda centību, neatkarīgi vai viņa patiesās zināšanas attiecīgajā priekšmetā ir vērtējamas ar 4 vai nav.
atbildēt
Nu mēs pašlaik pārrunājam klasiskus jautājumus. Skolēniem uz mācībām ir
dziļi pofig, ka tikai 4. Pie mums reti kuram matemātikā beigās sanāk
vairāk par 4. Vecākiem savu audzēkņu sekmes bieži vien ir vienaldzīgas.
Paskatoties audzēkņu iesniegumos, kuros ir jāuzrāda vecāku specialitāte,
lielākoties dominē, šoferis un apkopēja. Neko sliktu nesaku par šīm
profesijām, bet tas tomēr ir nedaudz uzrāda ģimenes līmeni. Ja vecāki arī
atnāk uz skolu, tad tikai, lai visus nosauktu par piderasiem un prasītu
kādēļ viņu luteklīts šeit tiek apbižots. Labi, nedaudz pārspīlēju, bet
uz to pusi ir.
Teorijā vajadzētu būt citādāk, bet diemžēl situācija ir tāda kāda ir.
Teorijā vajadzētu būt citādāk, bet diemžēl situācija ir tāda kāda ir.
atbildēt
Vaarna
komentārs
Nejauši izdzēsās komentārs ;)
Es, tātad, esmu Imantas absolvents, kas bija spējīgs iestāties budžeta grupā universitātē inženierzinātnēs. Es un vēl vairāki tādi bijām. Jā, man arodskolas dēļ vēlāk bija problēmas matemātikā, lai arī RAVā uz atestāta bija 7. Un galu galā arodskolas gatavo cilvēkus ar specialitāti, kas ir spējīgi iestāties kaut kur, ja ir vajadzīgs, nevis tīri augstskolām.
Skolēniem pašiem būtu jāmācās, jo tas ir vinu pienākums, bet vecākiem būtu jāsp'j novērtēt, vai viņu bērniņš ir slinks vai stulbs, ja jau parādās nesekmīgas atzīmes, un attiecīgi reaģēt, nevis lolot, ka jaunēklis, kam viss pie kājas, dienās kļūs par super juristu.
Es, tātad, esmu Imantas absolvents, kas bija spējīgs iestāties budžeta grupā universitātē inženierzinātnēs. Es un vēl vairāki tādi bijām. Jā, man arodskolas dēļ vēlāk bija problēmas matemātikā, lai arī RAVā uz atestāta bija 7. Un galu galā arodskolas gatavo cilvēkus ar specialitāti, kas ir spējīgi iestāties kaut kur, ja ir vajadzīgs, nevis tīri augstskolām.
Skolēniem pašiem būtu jāmācās, jo tas ir vinu pienākums, bet vecākiem būtu jāsp'j novērtēt, vai viņu bērniņš ir slinks vai stulbs, ja jau parādās nesekmīgas atzīmes, un attiecīgi reaģēt, nevis lolot, ka jaunēklis, kam viss pie kājas, dienās kļūs par super juristu.
atbildēt
klementine
komentārs
nav tik vienkārši.
Rozentāļos un Lietišķajos un Imantas skola bērni reti sasniedz vērā ņemamas sekmes vispārizglītojošajos priekšmetos, pārsvarā velkas kā sabrauktas vardes - toties mākslas prekšmetos gūst atzinīgi vērtējamus panākumus. Būtu žēl, ja sliktu matemātikas atzīmju dēļ mē zaudētu potenciālos māksliniekus un dizainerus.
Rozentāļos un Lietišķajos un Imantas skola bērni reti sasniedz vērā ņemamas sekmes vispārizglītojošajos priekšmetos, pārsvarā velkas kā sabrauktas vardes - toties mākslas prekšmetos gūst atzinīgi vērtējamus panākumus. Būtu žēl, ja sliktu matemātikas atzīmju dēļ mē zaudētu potenciālos māksliniekus un dizainerus.
atbildēt
Strādāju arodskolā par skolotāju. Gribot negribot jāatzīst, ka zināšanu
līmenis vismaz šeit ir zems. Bet iespējams, ka citās arodenēs situācija ir
citādāka. Pašlaik pie mums valda uzskats, ka arodenēs iet mācīties tikai
tie, kuri nekur citur netiek, tādēļ arī daudzi nelabrāt šeit iestājas.
Lielākoties iestājas tikai tie, kurus citurvien pretī vienkārši neņem. Ir
mums te arī gudri jaunieši, bet tā nav bieža parādība.
Es daļēji piekrītu Tavam apgalvojumam, ka vidusskolās ir jāmācās visspēcīgākajiem. Bet tādā gadījumā būtu nepieciešams pārveidot visu mūsu izglītības sistēmu, bet uzņemties šādu darbu neviens negrib, visi tikai pa gabaliņam kaut ko maina.
Es daļēji piekrītu Tavam apgalvojumam, ka vidusskolās ir jāmācās visspēcīgākajiem. Bet tādā gadījumā būtu nepieciešams pārveidot visu mūsu izglītības sistēmu, bet uzņemties šādu darbu neviens negrib, visi tikai pa gabaliņam kaut ko maina.
atbildēt
Vaarna
komentārs
Atbalstu šo ideju viena iemesla dēļ - vidusskola ir ģimnāzija, kurā
jāmācās tiem, kas pēcāk ies uz augstskolu studēt kādu ekonomiku,
jurispudenci un citas "netaustāmas" lietas. Tātad tur jāmācās
labākajiem no spējīgajiem.
Pie tam arodskolu bubulis ir mīts. Man ir arodskolas izglītība, un nekas traks - iestājos augstskolā, studēju profesionālo novirzienu (inženieris). Pie tam, salīdzinot ar vidusskolu beigušajiem, jāsaka, ka mēs - no arodenēm - dzīves uztverē bijām galvastiesu pārāki.
Katrai vadziņai savs arājiņš, un katram saprāta līmenim sava izglītības iestāde.
Un vēl viena doma - nevar būt, ka cilvēks bijis vienā priekšmetā dikti sekmīgs, bet vidusskolā pēkšņi kļūst nesekmīgs. Tātad viņš luņojis jau kopš pamatskolas. Un tad jautājums - vai tiešām tādus, kas knapi velkas nopakaļus, vajag vidusskolā, kas no vidējās izglītības iestādēm ir prestižākā?
Pie tam arodskolu bubulis ir mīts. Man ir arodskolas izglītība, un nekas traks - iestājos augstskolā, studēju profesionālo novirzienu (inženieris). Pie tam, salīdzinot ar vidusskolu beigušajiem, jāsaka, ka mēs - no arodenēm - dzīves uztverē bijām galvastiesu pārāki.
Katrai vadziņai savs arājiņš, un katram saprāta līmenim sava izglītības iestāde.
Un vēl viena doma - nevar būt, ka cilvēks bijis vienā priekšmetā dikti sekmīgs, bet vidusskolā pēkšņi kļūst nesekmīgs. Tātad viņš luņojis jau kopš pamatskolas. Un tad jautājums - vai tiešām tādus, kas knapi velkas nopakaļus, vajag vidusskolā, kas no vidējās izglītības iestādēm ir prestižākā?
atbildēt
Ja nevar iemācīties fiziciņu un pārējos vismaz uz četrām ballēm, tad lai plaukst privātskolu bizness. Citādi te sanāk tāds absurds, ka, jo lielākas nejēgas tur vidusskolā, jo labāks izglītības līmenis valstī. Galu galā, šie nejēgas mēdz arī bojāt mācību darbu klasē.
atbildēt