Vai tev tiešām ir vajadzīga televīzija ?

Visi zina, cik bezgaumīgi un garlaicīgi ir vairums televīzijas raidījumu. Lielākā daļa cilvēku, kas pavada laiku pie televizora, paši saprot, ka televīzijas programmas ir radītas, lai piesaistītu zemākos gaumes, inteliģences un uzmanības ilguma līmeņus. Ne velti jau vairākas paaudzes televīzija tiek saukta par "Bezsmadzeņu izklaidi".

Bet par spīti visam tam, lielākā daļa cilvēku šos iemeslus neuzskata par traucēkli, lai skatītos TV. Izklaide mūsdienās nozīmē to, ka tu atslēdz savas radošās un domājošās funkcijas un blenz ekrānā, jo domāt un radīt kaut ko taču ir tik nogurdinoši! Sabiedrībā, kas, kā izskatās, neko ārpus ražošanas un servisu profesionālās pasaules neuztver nopietni, tikai dabiski liekas, ka savu brīvo laiku pavadām vismazāk konstruktīvajā veidā, kāds ir pieejams.

Bet pārmērīgas TV skatīšanās negatīvās sekas ir daudz sarežģītākas nekā no sākuma izskatās.
Mūsu pakļāvībai TV un citām masu mēdiju manifestācijām ir dažādas ekonomikas, sociālas un personīgas sekas mums visiem. Mūsu attiecības ar šo mēdiju ir veidotas pēc novērotāja - novērojamā modeļa. Tu esi novērotājs un tie, kas ir TV, ir novērojamie un gandrīz vienmēr viņu dzīve ir vairāk piepildīta nekā tavējā - novērotāja.

Šīs novērotāja - novērojamā attiecības vislabāk ir redzamas gandrīz dieva statusā ieceltajās "zvaigznēs" un citās publiskajās figūrās. Šie cilvēki nav kaut kādā veidā atšķirīgi no mums pārējiem. Un lielākajā daļā gadījumu tikai un vienīgi viņu "statuss", nevis viņu (neeksistējošais) talants kādā jomā ir tas, kas viņus padara par derīgus ziņām. Tik liels nederīgas un bezjēdzīgas informācijas par šiem cilvēkiem tiek katru dienu izgāzts uz mums, ka bieži vien tu nespēj pretoties, un varbūt drīz tu vairāk zināsi par Britnijas jauno draugu nekā tu zini par saviem kaimiņiem. Varbūt tu sāksi dzīvot caur Madonnu, jo mēdiji viņu parāda kā sievišķīgā šarma un riska personifikāciju, kā kādu, kas dzīvo dzīvi, kas ir daudz interesantāka par tavējo.

Vai, vēl sliktāk, daudzi cilvēki zina vairāk par izdomātiem filmu tēliem nekā par īstiem cilvēkiem. Paklausies cilvēku sarunas, un tu dzirdēsi, cik daudz laiku viņi izmet runājot par televīzijas šoviem, filmām un komiksu varoņiem. Kamēr mēs varētu pavadīt laiku, plānojot, kā uzlabot mūsu dzīves un iepazīt viens otru labāk, mēs tā vietā pavadām laiku, apmainot bezjēdzīgu informāciju, ko mēdiji ir mums iepumpējuši galvās. Un jo vairāk laika mēs pavadām, minot un prātojot, kas dabūs balvas MTV gada balvu pasniegšanā, jo mazāk mums ir laika, lai dzīvotu savu dzīvi.

Kad televīzijas kompānijas, filmu producenti un viņu radījumi pārliecina mūs, ka interesanta dzīve ir nevis kaut kas tāds, kas pastāv mums visapkārt katru dienu, bet var tikt atrasts tikai filmās un slavenību dzīvēs, viņi pārod mums mūsu pašu dzīvi.

Kad tu pavadi vairāk laika, skatoties TV nekā ceļojot vai iemīloties, vai spēlējot futbolu, tu sāc ticēt, ka lielākā intriga, ko tu vari piedzīvot, ir ceļojumu šova, ziepju operas vai futbola spēles noskatīšanās. Un jo vairāk tu skaties šīs lietas pa TV, jo vairāk tu aizmirsti, ka tu varētu šīs lietas patiesi darīt, nevis tikai skatīties uz šīm lietām caur ekrānu. Tevi pārsteigtu, cik daudz interesantāk būtu pašam radīt mūziku, nevis skatīties konveijera lentes produktus pa MTV (par mūziku to tiešām grūti nosaukt), cik piepildošāk pašam būtu mīlēties, nevis skatīties kādus svešiniekus to darot pornogrāfiskā filmā, cik aizraujošāk būtu pašam cīnīties ar kādu šķērsli, nevis skatīties kādu piedzīvojumu filmu. Bet jo retāk tu pamet TV ekrānu, lai darītu šīs lietas, jo tukšāka tava īstā dzīve ir un jo vairāk tev vajag TV šovus, lai aizpildītu šo tukšumu.

Un šeit tavā dzīvē ienāk mēdiji. Tie ar prieku tev piedāvā dzīves aizvietotāju - par noteiktu cenu. Protams, viņi pārdos tev otršķirīgu seksu un vardarbību, aizraujošus kadrus un piedzīvojumus, bet tev par to būs jāmaksā. Jāmaksā par kabeļtelevīziju, satelītu šķīvjiem, moderniem televizoriem, interneta pieslēgumiem, biļetēm uz filmām. Un, protams, tev jānopērk ir arī jaunākais modes vai mūzikas žurnāls, lai neatpaliktu no pārējiem zināšanās par izdomātajiem TV personāžiem. Un vēl pa virsu tam visam, tev ir jāklausās viņu reklāmas pa radio, jālasa tās žurnālos vai jāskatās tās starp televīzijas raidījumiem. Šīs reklāmas ir uzmanīgi radītas, lai tu tērētu naudu produktiem, kas tajās tiek reklamēti.
Reklāmas firmas to vien dara, kā domā, kā pārdot cilvēkiem produktus, kas ir cilvēkiem pilnībā nevajadzīgi, bieži vien pat kaitīgi, bet cilvēki tāpat šos produktus pērk tikai tāpēc, ka tie ir tik daudz reklamēti. Labs piemērs ir Coca-Cola. Bet kad tu tērē naudu šiem produktiem, kas tiek reklamēti mēdijos, tev vajag strādāt ilgāk un grūtāk savā darbā, lai nopelnītu vairāk naudas. Pietam, ļoti ticams, ka tavs darbs tev īpaši nepatīk, un, tā vietā, lai liktu tev justies tik dzīvam, ka tev nevajag TV, televīzija salīdzinājumā ar tavu darbu droši vien liekas ļoti aizraujoša. Vai arī kad tu pabeidz darba dienu, tev vairs nav enerģijas nekam citam, kā vien lai ieslēgtu TV. Un varbūt tu saisti kaut kā darīšanu ar darbu, kas tev liek justies nogurušam un neapmierinātam, un kaut kā skatīšanos ar brīvību un relaksāciju. Tad beigās sanāk, ka tu attopies, meklējot dzīves jēgu ekrānā, nevis savā dzīvē.

Un tas viss būtu smieklīgi, ja tas nebūtu tik traģiski. Tu strādā vienu daļu savas dzīves, lai varētu nopirkt otru daļu savas dzīves, kas nemaz nav īsta, ko tu pavadi pie TV ekrāniem. Tādējādi tu atbalsti sistēmu, kas izšķiež tavu laiku līdz tu nomirsti. Un neviens nedzīvo mūžīgi - visi kādreiz nomirst.
Vai tu gribi atskatīties uz savu dzīvi, ko tu pavadīji, skatoties un runājot par kādu lētu TV seriālu, vai arī uz dzīvi, kas bija pilna ar sāpēm un baudu, romanci un cīņu, mīlestību un naidu ?

Vai tu esi apmierināts ar to, ka tu skaties, kā cilvēki dara kaut ko, ko tu pats varētu darīt, ja tu neiztērētu tik daudz laika skatoties, tik daudz laika strādājot darbu, ko tu ienīsti, lai varētu nopirkt lietas, ko tev nevajag... lai varētu patērēt vēl savu laiku skatoties ?

Risinājums ir vienkāršs, tev tikai ir jābūt gribasspēkam. TV ir viegli izslēgt, vai vēl labāk - izmest pa desmitā stāva logu, iziet ārā arī ir viegli. Beidz interesēties par to, ko dara Bekhema sieva un sāc interesēties par to, ko dara tavi draugi un ienaidnieki, ģimene un paziņas. Izej no ofisu bloka ārā saulē un iemācies iztikt bez tām dārgajām, krutajām drēbēm vai jaunās stereo sistēmas, lai tu būtu brīvs dzīvot dzīvi, kas pilna ar izaicinājumiem un elpu aizraujošiem piedzīvojumiem, dzīvi, kas pilna ar jaunām izjūtām - dzīvi, kur tu pats esi sava likteņa valdnieks, nevis garlaicīga darba un reklāmas kampaņu upuris. Ja tu izmantotu to enerģiju, ko tu iznieko, pārdodot apavus vai rēķinot ciparus pie datora, tu varētu atrast veidu, kā pelnīt vairāk kā pietiekami naudas izdzīvošanai vai, vēl labāk, sadarbotos ar citiem, lai tuvotos pasaulei, kur izdzīvošana nav atkarīga no naudas.

Rīkojies tagad vai klusē mūžīgi. Un, lūdzu, nerunā par to, cik tev ir garlaicīgi, cik ļoti tu ienīsti savu darbu vai cik bezjēdzīga šķiet tava dzīve, ja tu neesi gatavs sevi atbrīvot.