Tapu bārs tur, kur Pablo

Uz Tērbatas ielas, blakus leģendārajai jauno lūzeru kafejnīcai "Gauja" ir otra kafejnīca "Pablo", kur parasti devās tie lūzeri, kas netika iekšā Gaujā vai vienkārši cita tipa lūzeri (tādi trīsdemitgadnieki ar brillītēm, drusku aptaukojušies un dzer daudz alu).

Tad nu lūk, stāst par Pablo. Tā vieta uz kādu laiku bija aizvērusies un uz tā logiem bija sadrukāts manam acīm diezgan pievilcīgs teksts - Šeit drīz būs tapu bārs!, kā arī aicinājums pieteikties par viesmīlēm.

Tapu bārs man uzreiz saistās ar brīnišķīgi pavadīto pusgadu Spānijā - tās ir mazas ēdienu porcijas, kas maksā arī attiecīgi mazāk un parasti ir kaut kas tāds, kā piemēram - ceptas kartupeļu šķēlītes ar liellopu galas šķēlītēm, kalmāru gredzeni, mazas omletītes, cūkas gabaliņi īpašā mērcē, kartupeļi īpašā mērcē utt ujp. Drusku trekni, bet gardi un man ļoti patīk, ka var iet kopā ar draugiem, katrs paņem KAUT KO DIVUS un tad visi ēd, mainās un tā. un beigās tu esi garšīgi paēdis, ne pārēdies. ļoti labi iet kopā ar alu.

Kādu vakaru, staigājot pa "rajonu" ar draugu nolēmām ieiet kaut ko iedzert un pa ceļam tieši sanāca Pablo. Pie reizes nolēmām arī ko iemēģināt- biju jau sajūsmināti izstāstījusi un pārliecinājusi savu biedru par absolīti fenomenālo Tapu parādību un cik ļoti tas ir tas, kas mums tieši tagad ir vajadzīgs.

Ieejot iekšā, uzreiz pretī sitās dvinga, kas raksturīga vietām, kur iet dzert " trīsdemitgadnieki ar brillītēm, drusku aptaukojušies un dzer daudz alu" - pēc novadējušās alus un trauku lupatām. Tas man lika smagi pabrīnīties, jo vieta taču tikko izremontēta. Otrs "no kājām gāzējs" mūzika - Russkaja Raģio uz pilnu katušku, neraugoties, ka interjers mēģināts ieturēt spāņu stilā - Pikaso reprodukcijas, krievu laiku galdos iestrādātas spāņu flīžu parodijas, šur tur samērā autentiski Spānijas kultūras priekšmeti un uzkrāsoti ornamenti.

Nu neko - sēdāmies nost un pasūtījām - es siera bumbiņas balzamico mērcē, mans biedrs - kazas sieru ar čerī tomātiem, kā arī siera kūku. Kamēr gaidījām pasūtīto, izmantoju labierīcības - šeit stils noteikti ievērots tīrības ziņā - arī Spānijā tualetes tīra reti un visi čurā garām. Bet pods ir aizlikts aiz tādiem kā Rietumamerikas reindžeru bāru koka vārtiņiem, ir arī viena gleznas reprodukcija, pats pods skaisti apgleznots spāniskā rakstā un brīnišķīga dziļā izlietne.

Un tad nāca pasūtītais - katram tika priekšā nolikta viena brūna bļodiņa. Manējā bija ...4 mazas bumbiņas (nu tiešām mazas, puse no paipalas olas), bet puisim - 2 kociņi, uz katra uzsprausts viens maaaaaaaziņš fetas siera kubiciņš un viens čerī tomātiņš. Jāpiezīmē, ka drauga otrais kociņš pat bija tikai ar pusīti no siera kubiciņu, acīmredzot viesmīlim tas bija "saplīsis" :) Saskatījāmies un sākām smieties, lai gan esam vispār ļoti klusi un pieklājīgi cilvēki.

Kā garšoja? nu nekā:)
Kā maksāja? 75 santīmi par vienu šādu "tapu"


Jaatdzīst, ka arī personāls ir visai slāvisks. Meitene, kas acīmredzot kārtoja bļodiņās un šķīvjos ēdienu, bija izkrāota ar rōzā lūpukrāsu, atglaustiem, nedadz speķainiem matiem, vārītiem džinsiem un plānu baltu trikotāžas krekliņu, uz kura bija simetriski ūdens vai tauku pleķīši gandrīz tieši uz krūtsgaliem.

Katrā gadījumā, es ļoti brīnijos, kad Egīls Zirnis pēdējā TVIzklaidē šo iestādi novērtēja vidēji ar 4 acīm. Lai gan jāatdzīst - arī pats raksts vairāk stāsta par spāņu kultūru un tapu nozīmi, nevis pašu bāru. Caur googli šis raksts vēl pieejams lasīšanai šeit http://64.233.183.104/search?q=cache:ILdzimbKvxEJ:www.diena.lv/lasit.php%3Fid%3D323706 +Tapu+b%C4%81rs&hl=lv&ct=clnk&cd=1&gl=lv