Prīmā pasēdējām kapteiņa Enriko plkst.!

Pieņemu, ka lielākajai daļai mazo cilvēku līdz šim nav iznācis iegriezties Antonijas un Dzirnavu ielu stūrī esošajā omulīgajā krodziņā "Kapteiņa Enriko pulkstenis". Arī es līdz pagājušajai sestdienai šim krodziņam biju vien pāris reizes nogājis garām.

Kpt. Enriko plkst. izvietots klusajā centrā, un lielas ļaužu masas tam garām neplūst, tomēr sestdien ap plkst. 14:00 apmeklētāju bija tīri daudz. Turklāt kādi apmeklētāji - pie viena galdiņa pār laptopu pārliekusies bija puse no "Double Faced Eels", savukārt stūrī ar nelielu kompāniju ieriktējies bija režisors Viesturs Kairišs.

Uzreiz pamanāms feinais kluba iekārtojums, kas nedaudz atgādina "K-suni" - vienkārši, bet tajā pašā laikā arī ērti un gana lieli galdiņi un krēsli, pie bāra letes - forši krēsli. Netālu no ieejas durvīm ierīkota tāda kā zvilnētava ar nopietna paskata klubkrēsliem, savukārt otrā galā pa ceļam uz tualeti iekārtota tā saucamā "čilauta" telpa - arī ar mēbelēm, kas, liekas, iepriekš atradušās kādā 19. gadsimta angļu džentlmeņa kamīntelpā - šī telpa laikam tiek izmantota kā pīpētava.

Aiz bāra letes pie sienas piekarināts sērfinga dēlis un liela Kārļa Ulmaņa bilde. Pati siena aplīmēta ar dažādu valūtu banknotēm. Kopējais izskats - forši!

Nu ko - pie lietas! Tiklīdz bijām apsēduši, klāt bija laipna meitene ar blociņu (ēdienkartes jau stāv uz galda) un mēs ar dāmu izvēlējāmies ēdamos - es paņēmu cāli karijā un puslitru Užavas alus (Ls 1,60, ja nemaldos), bet dāma - Cēzara salātus.

Drīz vien meitene atnesa siltas un svaigas uzkožamās maizītes un kaņepju sviestiņu, arī uz pusdienām necik ilgi nebija jāgaida. No rīta brokastis nebiju ēdis, tāpēc porcijas izmēri bija patīkams pārsteigums - pēc tās notiesāšanas jutos labi paēdis. Turklāt arī garšoja ļoti labi.

Arī dāmai viņas izvēlētie salāti gāja pie sirds tīri labi, bet pēc tiem prasījās vēl saldais ēdiens, tādēļ pasūtījām vēl siera kūku. Siera kūka diemžēl bija beigusies, tādēļ izvēlējāmies šokolādes kūku, kura nebija īsti laba - pēc manām domām šķebinoši salda.

Ap to laiku sazinājos ar kolēģi ancuku, kurš uz to laiku bija beidzis Dailes teātrī vērot V.Kairiša režisēto izrādi "Varoņu laukums" (starp citu, Kairišs acīmredzot no krodziņa taisnā ceļā devies uz teātri, jo ancuks zināja stāstīt, ka izrādes beigās viņš kāpis uz skatuves kopā ar aktieriem pateikties publikai) un apsolīja pievienoties un palīdzēt novērtēt šo krogu.

Drīz vien bija klāt arī ancuks ar kundzi, kuriem pēc gara barības uzņemšanas kuņģis prasīja savu tiesu. Viņu izvēle - siera karbonāde ar šķiņki kungam un buritos ar dārzeņiem un vēl šo to dāmai. Priekš dāmas šī porcija bija nedaudz par lielu, taču ancuks devās viņai talkā un pēc tam abi apliecināja, ka mans secinājums par Enriko virtuves kvalitāti ir pareizs. Tātad - ja esi trāpījies Antonijas ielas rajonā un vēlies garšīgi paēst - kpt. Enriko plkst. neliks vilties.

Kopumā atmosfēra šajā krodziņā ir ļoti omulīga un draudzīga, tādēļ gribas nedaudz aizkavēties. Novērojām kā bārmenis pa kluso iemeta vienu šotiņu brūnā, tad uz brīdi visā ēkā pazuda elektrība, kas bija par iemeslu kopējai jautrībai, un ancuks mūs informēja, ka šad tad aiz bāra letes šiverē Mēmā šova Jānis Zariņš.

Par cenām - nav ne lēti, ne dārgi. Jārēķinās ar to, ka otrais ēdiens izmaksās ap četriem latiem, arī alus cenas ir samērīgas. Gaidīdami ancuku pāri iztukšojām katrs vēl pa pāris dzērieniem, tādēļ kopā ar dāmu beigās, neskaitot dzeramnaudu, samaksājām nepilnus 20 latus.

Starp citu, pirms biju atklājis klusā centra piedāvājumu, man jau vienā brīdī sāka likties, ka Rīgā šādu feinu krodziņu vairs nav - visi jau atklāti. Klusais centrs ir labs atklājums Vecrīgas nogurdinātajiem.

Tātad - kapteiņa Enriko pulkstenī es pats atgriezīšos vēl un rekomendēju šo vietu arī citiem mazajiem cilvēkiem - tur ir forši! Ēdienkarti un vēl šo to vari apskatīties šeit.

P.S. aicinu arī citus mazos cilvēkus aktīvāk iesaistīties bāru/krogu reviewošanā - pastāstiet mums kur ir forši!