Logu vēsture – kā esam nonākuši līdz mūsdienu logiem
|
Logi jau no seniem laikiem ir bijuši ļoti nozīmīgi mājokļa struktūrā – tā bija saikne ar gaismu, enerģiju un dabu, tomēr kā esam izauguši šos gadu tūkstošus un kā esam nonākuši līdz mūsdienu logiem? Vai senajā Ēģiptē un Sīrijā tika radīti pirmie mūsdienu logu etaloni? Vai pasaule būtu savādākā, ja izgudrotājs Sers Alisters Pilkingtons 1959.gadā nebūtu izgudrojis stikla liešanas metodi? Un līdz kādiem logiem esam nonākuši mūsdienās – stāstīs logu eksperts, „Labo logu aģentūras” vadītājs Mārtiņš Mālnieks:
„Vēsture neklusē un pirmie logi bija pavisam vienkārši caurumi sienās, kurus izveidoja, lai mājoklī ienāktu gaisma un skābeklis. Laikam ejot, cilvēce gribēja vairāk paslēpties no vēja, mitruma un nelūgtiem ciemiņiem. Senajā Ēģiptē un Sīrija caurumi mājvietu sienās, tā laika logi, tika aizklāti ar vērša pūšļiem, kas bija pirmie logi mūsdienu izpratnē. Bronzas un Dzels laikmetā parādījās ar eļļu apstrādātas dzīvnieku ādas, kas kalpoja kā biezi aizkari dienas laikā, savukārt, diennakts tumšajās stundās mājvietu no nelūgtiem viesiem pasargāja slēdzami koka slēdži.”
„Tomēr, kas tad ir logs bez stikla - pašu stiklu kā materiālu cilvēce pazīst jau sen, pirmās stikla krelles, ko arheologi atraduši Mezopotāmijā, pēc zinātnieku domām, ir izgatavotas 2450.gadus p.m.ē. Tomēr plašāka stikla pielietošana arhitektūrā sākās vienu gadsimtu p.m.ē., kad Romieši atklāja, ka pievienojot mangāna oksīdu smilšu un sodas maisījumam, stiklu ir iespējams iegūt daudz dzidrāku. Protams, šāds ieguvums bija ļoti dārgs tajā laikā, un šādu stiklu izmantoja tikai svarīgākajām un dārgākajām celtnēm. Pats stikla iegūšanas process bija smags un sarežģīts un tika turēts lielā slepenībā. Lai iegūtu dārgo stiklu, stiklinieks pūta milzīgus stikla burbuļus, kurus caurdūra un grieza uz speciālās, ar kāju darbināmas, virpas, līdz ieguva stikla plakano formu. No veiksmīgākajām stikla plātnēm, kuru biezums un kvalitāte atbilda tā laika prasībām, izgrieza stikla formas, kuras pēc tam stiprināja rāmjos. Tā šis process turpinājās līdz pat 11.gadsimtam.”
„Laikam ritot uz priekšu Franči 17.gadsimtā izstrādāja metodi, kā iegūt lielas stikla plāksnes ar labu caurspīdīgumu. Stikls tika liets speciālās formās, kur tas tika apstrādāts ar dažādām vielām, tomēr patiesi augstvērtīgu stiklu, ko mēs pazīstam vēl šobaltdien, patentēja angļu zinātnieks un izgudrotājs Sers Alisters Pilkingtons 1959.gadā. Zinātnieks savu metodi nodēvēja par „Float – window”, kur kausētā stikla masa tika izlieta uz speciālas vannā izkausētas alvas virsmas, tā rezultātā stikls veidojās viendabīgs ar izcili gludu virsmu. Pēc šī procesa stikla lentu virzīja uz speciālu līniju, kur notika kontrolēta stikla karsēšana un dzesēšana kā arī griešana loksnēs.”
„Šādu stiklu mēs pazinām līdz šim, padomju laika celtajās mājās, tomēr laikam ritot uz priekšu Vācijā 70.gados tika radītas un kļuva ārkārtīgi populāras plastmasas jeb PVC logu sistēmas, kuras vēl joprojām tiek ražotas, izmantojot jaunākās tehnoloģijas, kuras katru gadu tiek uzlabotas un palīdz sasniegt labākos rezultātus energoefektivitātē, materiālu otrreizējā pārstrādē un kvalitātes ziņā. Jaunie plastmasas logi ir efektīvākais veids kā būtiski samazināt izmaksas par apkuri. Kā sacīja Vācijas Logu un durvju asociācijas prezidents Tomass W.Buttners (Tomas W.Buttner): „Ja visā Eiropā, respektīvi, katrā mājā, tiktu uzstādīti plastmasas logi un durvis, tad Eiropas iedzīvotāji kopumā ietaupītu līdz pat 36 miljoniem tonnu cietās apkures, kas sastādītu līdz pat 1.5 biljoniem eiro katru gadu.” Un ziniet – tā ir taisnība.”
„Visas jaunās celtnes un projekti tiek aprīkoti ar pakešu logiem, tas ir Eiropas standarts nu jau ilgus gadus – manuprāt, nebūs ilgi jāgaida, kad tiks ieviests uzstādījums – veikt veco logu nomaiņu pret energotaupīgajiem plastmasas logiem, jo pašreizējais siltuma zudums ēkām ar vecā tipa logiem sastāda līdz pat 40% siltuma zuduma. Gandrīz puse no samaksātās naudas par apkuri izplūst caur logiem un silda atmosfēru. Tieši šis ir īstais laiks – vasaras beigas un rudens sākums - lai savus vecos logus nomainītu pret jauniem pakešu logiem, tādā veidā sasniedzot logu attīstības augstāko ciklu, saudzējot dabas resursus un ietaupot ilgtermiņā.”
„Labo logu aģentūra” augstāk par ātru peļņu vērtē savu klientu apmierinātību. Pielietojot jaunākās tehnoloģijas, optimizējot procesus un veiksmīgi plānojot resursus, tiek piedāvātas labākās cenas, ne mirkli neaizmirstot par kvalitāti. Uzņēmumā strādā nozares profesionāļi, kas visu izskaidros un pastāstīts.
Sīkāka informācija, konsultācijas pa telefonu: 26591562 vai mājas lapā: www.labologuagentura.lv
„Vēsture neklusē un pirmie logi bija pavisam vienkārši caurumi sienās, kurus izveidoja, lai mājoklī ienāktu gaisma un skābeklis. Laikam ejot, cilvēce gribēja vairāk paslēpties no vēja, mitruma un nelūgtiem ciemiņiem. Senajā Ēģiptē un Sīrija caurumi mājvietu sienās, tā laika logi, tika aizklāti ar vērša pūšļiem, kas bija pirmie logi mūsdienu izpratnē. Bronzas un Dzels laikmetā parādījās ar eļļu apstrādātas dzīvnieku ādas, kas kalpoja kā biezi aizkari dienas laikā, savukārt, diennakts tumšajās stundās mājvietu no nelūgtiem viesiem pasargāja slēdzami koka slēdži.”
„Tomēr, kas tad ir logs bez stikla - pašu stiklu kā materiālu cilvēce pazīst jau sen, pirmās stikla krelles, ko arheologi atraduši Mezopotāmijā, pēc zinātnieku domām, ir izgatavotas 2450.gadus p.m.ē. Tomēr plašāka stikla pielietošana arhitektūrā sākās vienu gadsimtu p.m.ē., kad Romieši atklāja, ka pievienojot mangāna oksīdu smilšu un sodas maisījumam, stiklu ir iespējams iegūt daudz dzidrāku. Protams, šāds ieguvums bija ļoti dārgs tajā laikā, un šādu stiklu izmantoja tikai svarīgākajām un dārgākajām celtnēm. Pats stikla iegūšanas process bija smags un sarežģīts un tika turēts lielā slepenībā. Lai iegūtu dārgo stiklu, stiklinieks pūta milzīgus stikla burbuļus, kurus caurdūra un grieza uz speciālās, ar kāju darbināmas, virpas, līdz ieguva stikla plakano formu. No veiksmīgākajām stikla plātnēm, kuru biezums un kvalitāte atbilda tā laika prasībām, izgrieza stikla formas, kuras pēc tam stiprināja rāmjos. Tā šis process turpinājās līdz pat 11.gadsimtam.”
„Laikam ritot uz priekšu Franči 17.gadsimtā izstrādāja metodi, kā iegūt lielas stikla plāksnes ar labu caurspīdīgumu. Stikls tika liets speciālās formās, kur tas tika apstrādāts ar dažādām vielām, tomēr patiesi augstvērtīgu stiklu, ko mēs pazīstam vēl šobaltdien, patentēja angļu zinātnieks un izgudrotājs Sers Alisters Pilkingtons 1959.gadā. Zinātnieks savu metodi nodēvēja par „Float – window”, kur kausētā stikla masa tika izlieta uz speciālas vannā izkausētas alvas virsmas, tā rezultātā stikls veidojās viendabīgs ar izcili gludu virsmu. Pēc šī procesa stikla lentu virzīja uz speciālu līniju, kur notika kontrolēta stikla karsēšana un dzesēšana kā arī griešana loksnēs.”
„Šādu stiklu mēs pazinām līdz šim, padomju laika celtajās mājās, tomēr laikam ritot uz priekšu Vācijā 70.gados tika radītas un kļuva ārkārtīgi populāras plastmasas jeb PVC logu sistēmas, kuras vēl joprojām tiek ražotas, izmantojot jaunākās tehnoloģijas, kuras katru gadu tiek uzlabotas un palīdz sasniegt labākos rezultātus energoefektivitātē, materiālu otrreizējā pārstrādē un kvalitātes ziņā. Jaunie plastmasas logi ir efektīvākais veids kā būtiski samazināt izmaksas par apkuri. Kā sacīja Vācijas Logu un durvju asociācijas prezidents Tomass W.Buttners (Tomas W.Buttner): „Ja visā Eiropā, respektīvi, katrā mājā, tiktu uzstādīti plastmasas logi un durvis, tad Eiropas iedzīvotāji kopumā ietaupītu līdz pat 36 miljoniem tonnu cietās apkures, kas sastādītu līdz pat 1.5 biljoniem eiro katru gadu.” Un ziniet – tā ir taisnība.”
„Visas jaunās celtnes un projekti tiek aprīkoti ar pakešu logiem, tas ir Eiropas standarts nu jau ilgus gadus – manuprāt, nebūs ilgi jāgaida, kad tiks ieviests uzstādījums – veikt veco logu nomaiņu pret energotaupīgajiem plastmasas logiem, jo pašreizējais siltuma zudums ēkām ar vecā tipa logiem sastāda līdz pat 40% siltuma zuduma. Gandrīz puse no samaksātās naudas par apkuri izplūst caur logiem un silda atmosfēru. Tieši šis ir īstais laiks – vasaras beigas un rudens sākums - lai savus vecos logus nomainītu pret jauniem pakešu logiem, tādā veidā sasniedzot logu attīstības augstāko ciklu, saudzējot dabas resursus un ietaupot ilgtermiņā.”
„Labo logu aģentūra” augstāk par ātru peļņu vērtē savu klientu apmierinātību. Pielietojot jaunākās tehnoloģijas, optimizējot procesus un veiksmīgi plānojot resursus, tiek piedāvātas labākās cenas, ne mirkli neaizmirstot par kvalitāti. Uzņēmumā strādā nozares profesionāļi, kas visu izskaidros un pastāstīts.
Sīkāka informācija, konsultācijas pa telefonu: 26591562 vai mājas lapā: www.labologuagentura.lv
Pievienot komentāru
Komentē kā lietotājs
Anonīms
komentārs
Kāpēc SIA "Labo logu aģentūra" ir izslēgta no PVN maksātāju
reģistra un mainījusi nosaukumu uz SIA "Baltic Windows Firm"?
Vai SIA"LLA sistēmas" ar 100 latu pamatkapitālu uzņemsies SIA "Labo logu aģentūra" dotās garantijas klientiem kuriem uzstādīti PVC logi?
Vai SIA"LLA sistēmas" ar 100 latu pamatkapitālu uzņemsies SIA "Labo logu aģentūra" dotās garantijas klientiem kuriem uzstādīti PVC logi?
atbildēt
Anonīms
komentārs
Unikāla un reāla sistēma peļņai internetā - saprotama pat maziem bērniem!
www.profitmoremoney.com
www.profitmoremoney.com
atbildēt
Anonīms
komentārs
Sķiet senie cilvēki varējai ztikt arī bez logiem, jo bija daba visapkārt!
Tagad ir savādāk - izplūdes gāzes u.t.t.
atbildēt
atbildēt